Lēna nāve gāzes kamerās…Kad Latvija aizliegs kažokzvēru audzēšanu? 10
Maksātnespējas process nupat paziņots otrajai lielākajai Latvijas kažokzvēru audzētavai “Grobiņa”. Latvijā šī nozare sarukusi līdz 14 fermām, tomēr ik gadu tajās nogalina ap pusmiljonu ūdeļu, lapsu un šinšillu. Biedrība “Dzīvnieku brīvība” vietnē “www.kazoki.lv” savākusi vairāk nekā 25 tūkstošus parakstu petīcijai, kas pieprasa Saeimai aizliegt kažokzvēru audzēšanu un 30. novembrī rīko vērienīgu protesta gājienu “Gājiens par dzīvniekiem: kažokādas pagātnē!”.
Lēna nāve gāzes kamerās
Pagājis vairāk nekā gads, kopš biedrība “Dzīvnieku brīvība” nāca klajā ar šokējošu materiālu par ūdeļu audzēšanu akciju sabiedrības “Grobiņa” Vērgales fermā. “Neizturama smirdoņa, mušas, blusas un smagi ievainoti zvēri un dzīvnieku līķu kaudzes. Tāda ir ikdiena, strādājot kažokzvēru fermā. (..)
Sākumā caurejas dēļ masveidā mira ūdeļu mazuļi. Reizēm savācām pat 900 līķīšus dienā.
Caureju izraisīja netīrība un karstumā uzrūgusī barība – gaļas putra,” par savu trīs nedēļu pieredzi video sižetā stāsta viena no biedrības aktīvistēm, kas vasarā bija iekārtojusies darbā Vērgales fermā ar mērķi sabiedrībai parādīt kažokzvēru audzēšanas patieso situāciju.
Barības un vietas trūkuma dēļ būros turēti dažreiz pat trīskārt vairāk dzīvnieku, nekā paredz labturības noteikumi, tāpēc sprostos notiek cīņa uz dzīvību vai nāvi, tie viens otru savaino un apēd. Dzīvnieku aizstāve nepalika fermā līdz rudenim, kad kažokzvēru audzētājiem ir ražas laiks. Ūdeles viņi nogalina gāzes kamerās, process nav ātrs, jo daba dzīvniekam devusi spēju uz ilgāku laiku aizturēt elpu, tāpēc tās Grobiņas uzņēmēju ierīkotajās “aušvicās” mirst lēnā nāvē.
Citus kažokzvērus nogalina ar elektrību, taču arī šis nāves rīks nav efektīvāks, dzīvnieciņi mēdz mocīties agonijā vairākas minūtes.
“Kā attaisnot tādu nežēlību mūsdienās? Vai tiešām apģērba dekorācijas – apkakles – ir tā vērtas?” pēc pieredzētā Vērgales ūdeļu fermā jautā biedrības aktīviste. Jautājums ir vēl skarbāks, jo zināms, ka no katrām desmit ādiņām deviņas izmanto apdarēm un aksesuāriem, tātad miljoniem dzīvnieku mirst, lai cilvēki varētu savas cepures izrotāt ar bumbuļiem, kapucēm piešūdināt apmales un veidot citus elementus bez praktiskas nozīmes.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” pirmais pieteikums cīņai pret kažokzvēru fermām parādījās jau pirms sešiem gadiem, kad liela daļa sabiedrības pirmo reizi uzzināja, kādos apstākļos notiek zvēraudzēšana.
Atmaskojoši materiāli par dzīves apstākļiem audzētavās atklātībai nodoti jau trīs reizes.
2015. gadā līdz Saeimai nonāca pirmais sabiedrības protesta balsojums ar 10 654 parakstiem, taču ierosinājums aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā neguva atbalstu. Deputātu viedokli nespēja ietekmēt pat aptaujas rezultāti, kas apliecināja, ka 65% Latvijas iedzīvotāju nav pieņemama dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ieguvei. V
airākums atbalstīja nozari, kas tolaik nodrošināja ap 500 darba vietu, kā arī nodokļu ieņēmumus no lielākoties Ķīnai un Krievijai paredzētajam eksportam saražotās produkcijas.
Kas notiks ar Grobiņas ūdelēm?
Zvēraudzētavu skaits Latvijā samazinās – par to liecina Lauksaimniecības datu centra informācija. “Redzam, ka pirms diviem gadiem reģistrēta 21 zvēraudzētava, šobrīd to skaits samazinājies līdz 15, no tām otrā lielākajā audzētavā akciju sabiedrībā “Grobiņa” ar vairāk nekā 180 tūkstošiem ūdeļu uzsākts maksātnespējas process,” stāsta biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes loceklis Aivars Andersons.
Attiecīgi sarūk arī darba vietu skaits, kas Grobiņas ietekmē varētu samazināties līdz 200–300, kā arī nodokļu maksājumi valsts budžetā, kas vēl pagājušajā gadā ienesa gandrīz 1,2 miljonus eiro.
“Ja paskatāmies budžeta kontekstā – no katriem 100 eiro, kas ienāk Valsts kasē, tikai 1 centu pienes zvēraudzētāji – vai mēs no tā centa nevaram atteikties, zinot, kā tas nācis?” vaicā biedrības pārstāvis.
Patlaban ne mazāk svarīgāks esot jautājums – kas notiks ar paputējušās Grobiņas audzētavas kustoņiem, jo gada nogalē parasti notiek kažokzvēru likvidēšana.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna skaidro, ka, saņemot informāciju par uzņēmuma maksātnespēju, 14. novembrī veikta pārbaude, kurā konstatēts, ka abās kažokzvēru novietnēs uzsākts ūdeļu nonāvēšanas process. Vērgales fermā atklāts, ka trīs ūdeļu mājiņās dzīvnieki dzīvo slapjumā, jo ir atsegtas jumta kores.
Labturības pārkāpumus pagājušā gadā veiktajās 24 pārbaudēs PVD konstatējis vēl četrās kažokzvēru audzētavās. Aina līdzīga kā Grobiņā – sprostos pārāk liels dzīvnieku blīvums, kažokzvēri ir ievainoti un nav nodalīti no veselajiem, nav sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība, kā arī trūkst uzskaites par slimajiem. Šogad visas 14 novietnes apmeklētas divas reizes, rezultāti vēl nav apkopoti, jo pārbaudes turpinās.
Ar 25 tūkstošiem parakstu uz Saeimu
Par zvēraudzētāju nežēlību un nolaidību dzīvnieku aizstāvji ziņo arī citās Eiropas valstīs, taču reakcija uz šādiem materiāliem ir dažāda.
Lai gan lielākā daļa eiropiešu aptaujās atbalsta kažokzvēru fermu likvidēšanu, līdz šim 15 valstīs protesti ir sasnieguši dzirdīgas tautas kalpu ausis. Slovākijas dzīvnieku aizsardzības organizācija “Humanny pokrok” martā publicēja dramatiskus video un foto materiālus no zvēraudzētavām, kas pamudināja 76 tūkstošus iedzīvotāju parakstīt petīciju ar prasību aizliegt zvēraudzēšanu.
Nupat oktobrī slovāku Nacionālā padome sabiedrības prasību atbalstīja, nosakot kažokzvēru audzēšanas aizliegumu no 2021. gada un esošajām fermām dodot laiku darbības izbeigšanai līdz 2025. gadam. Jūnijā līdzīgs lēmums bija pieņemts Norvēģijā, kur ar šo biznesu nodarbojas 170 uzņēmumu. Dzīvnieku aizstāvībai valstī ir liels politisks atbalsts – Norvēģija vairs nevēlas zvēraudzēšanu, un uzņēmējiem atliek pielāgoties jaunajām pārmaiņām, skaidro premjerministre Erna Solberga.
“Zvēraudzēšanas pastāvēšana Latvijā liek uzdot jautājumu – kas mēs paši esam, ka pieļaujam tādas lietas? Cirkam jau pateicām – nē, tagad jāsper nākamais solis. Ja izdosies panākt aizliegumu, uzskatām, ka dzīvosim līdzjūtīgākā sabiedrībā, jo labestība nepaliek tikai dzīvniekiem, tā nonāk mūsu vidū un padara cilvēkus kopumā labākus,” spriež “Dzīvnieku brīvības” pārstāvis A. Andersons.
Uzziņa
Gājiens par dzīvniekiem: kažokādas pagātnē!
30. novembrī no plkst. 12 līdz 14 Rīgā. Pulcēšanās Esplanādes laukumā pie Raiņa pieminekļa, gājiena maršruts vedīs līdz Ministru kabineta ēkai, tālāk uz Vecrīgu līdz Saeimas namam un noslēgsies Doma laukumā. Par plakātiem parūpēsies gājiena rīkotāji, taču visi aicināti izmantot arī pašu gatavotus.
Avots: Biedrība “Dzīvnieku brīvība”
Modes nami un Elizabete II saka ādām – nē
Viens pēc otra no kažokādām savās kolekcijās atsakās pasaulslaveni modes nami, tikko tiem pievienojusies arī Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Ko par ādiņām tērpos saka mūsu modes mākslinieces Natālija Jansone un Elita Patmalniece?
Zvērādām nē pateikuši tādu slavenu zīmolu kā “Burberry”, “Prada”, “Chanel”, “Gucci” u. c. veidotāji. Lēmums saistīts ar pievienošanos apvienībai “Fur Free Alliance”, kas iestājas pret dzīvnieku izmantošanu un nogalināšanu kažokādām, apvienojot vairāk nekā 50 dzīvnieku aizsardzības organizācijas no 40 pasaules valstīm.
Novembra sākumā no Bekingemas pils atnāca ziņa, ka karalienes Elizabetes II jaunākajā garderobē vairs neredzēt dabiskās kažokādas, tomēr viņa turpinās valkāt iepriekš šūdinātos tērpus. Lielbritānijā ap 95% iedzīvotāju jau esot atteikušies no kažokādām apģērbā.
Latvijas modes māksliniece Natālija Jansone nav kažokādu pretiniece, tomēr savās kolekcijās to neizmantojot – tehniski pārāk sarežģīts un viņas stilam neatbilstošs materiāls. Par Elizabetes II lēmumu izsakās skeptiski, vērtējot to kā negodīgu attieksmi pret citiem dzīvniekiem. “Kāpēc ūdeles glābsim, bet cūkas – nē, jo viņa jau neatsakās no gaļas ēšanas!” No ētiskā viedokļa vispirms būtu jāparūpējas par cilvēkiem, uzskata N. Jansone.
Elita Patmalniece vairāk atbalsta aizliegumu, jo modes vidē tagad skaitās goda lieta atteikties no kažokādām. “Pasaule mainās, un mums jāmainās līdzi!”
Aptauja
Vai deputātiem rūp tautas domas?
Saeimas frakciju aptauja par priekšlikumu aizliegt kažokzvēru fermas
* Uz “Zaļās istabas” aptauju par atbalstu priekšlikumam aizliegt Latvijā dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu viņu kažoku iegūšanai, nosakot pārejas periodu, no uzrunātajām Saeimas frakcijām neatbildēja Zaļo un zemnieku savienība.
* Nacionālās apvienības frakcijai “uz šo brīdi nav vienota viedokļa attiecībā uz šo jautājumu”, līdzīgi atbildēja arī “KPVLV”.
* “Saskaņas” deputāti pagaidām ir vienīgie, kas pauda gan gatavību izskatīt jautājumu Saeimā, gan vairākums deputātu arī atbalstīt iniciatīvu.
* “Attīstībai/Par” deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska uzskata, ka varētu aizliegt kažokzvēru audzēšanu jau 13. Saeimas laikā, un ir gatava to atbalstīt, taču viņas kolēģu viedokļi dalās.
* Jaunās konservatīvās partijas deputāti par svarīgāko uzskata ekonomisko pienesumu – cilvēku nodarbinātību un eksporta iespējas. “Mēs uzskatām, ka briestošās ekonomiskās recesijas apstākļos uzņēmējdarbība Latvijā būtu jāveicina, nevis jāierobežo.” Vienlaikus frakcija norāda, ka nostāja dzīvnieku labturības prasību ievērošanā ir kategoriska.
* Arī “Jaunā Vienotība” piemin stingru dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, bet par aizliegumu būtu jādiskutē Tautsaimniecības, agrārās un vides reģionālās politikas komisijā, novērtējot nozares ekonomisko pienesumu, kā arī ietekmi uz vidi.
