Ja krūtis sāp vai tajās sataustīts bumbulis, vai jākrīt panikā? 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ārsti prognozē, ka pandēmijas dēļ palielināsies onkoloģisko pacientu skaits, jo daudzi šobrīd atliek vizīti pie onkologa, baidoties no saslimšanas ar Covid-19.
Onkologus īpaši satrauc ļaundabīgo slimību ielaišana, jo, piemēram, agrīni atklājot krūts vēzi, 90% sieviešu varētu pilnībā izārstēt. Diemžēl trešdaļa pie ārsta nonāk tikai slimības 3. un 4. stadijā.
Reizi mēnesī katrai sievietei, neatkarīgi no vecuma, jāveic krūšu pašizmeklēšana.
Ginekologi iesaka šīs pārbaudes veikt no piektās līdz desmitajai menstruālā cikla dienai, lietojot hormonālās kontracepcijas tabletes – uzsākot lietot jaunu tablešu iepakojumu, bet menopauzes laikā – brīvi izvēlētā datumā.
Vispirms spogulī aplūko un salīdzina abas krūtis, pievēršot uzmanību krāsas, formas un lieluma izmaiņām, vēnu zīmējumam, vai tas nav kļuvis asimetrisks, ādas stāvoklim – apsārtumiem, sabiezējumiem, čūliņām, krūšu galiem.
Pēc tam ar paceltām rokām krūtis aplūko vēlreiz – vai abi krūtsgali atrodas vienādā augstumā, vai krūtis neizskatās deformētas. Tad seko krūšu, arī padušu iztaustīšana stāvus un guļus stāvoklī.
Turot vienu roku paceltu, ar kopā saliktiem otras rokas pirkstiem apļveidā izspaida krūts dziedzeri virzienā no augšas uz leju, no malām uz centru un atpakaļ, tad padusi. Viegli saspiežot krūtsgalu starp pirkstiem, pārliecinās, ka nav izdalījumu.
Pēc tam pārbaudi veic otrai krūtij. Guļus stāvoklī novieto zem viena pleca spilvenu, bet roku aizliek aiz galvas. Ar otru roku iztausta krūti, pievēršot īpašu uzmanību sacietējumiem, veidojumiem.
Reizi gadā, bet pēc menopauzes iestāšanās vēl biežāk, krūšu vizuālo pārbaudi un palpāciju veic ginekologs vai ģimenes ārsts.
Der atcerēties, ka visbiežāk izmaiņu iemesls nav krūts vēzis, bet precīzi to pateikt var tikai ginekologs vai onkologs, balstoties uz mamogrāfijas un citu izmeklējumu rezultātiem.
Ja krūtis sāp vai tajās sataustīts bumbulis, nav jākrīt panikā – labdabīgie veidojumi krūtīs mēdz būt desmitreiz biežāk nekā ļaundabīgie. Visbiežāk, izmeklējot krūtis, tiek atklātas fibroadenomas, cistas, fibrozi cistiskie mezgli, lipomas.
“Reproduktīvā vecumā sievietēm fizioloģiski normālu krūšu piebriešanu un sāpīgumu novēro apmēram dažas dienas līdz vienu divas nedēļas pirms menstruācijām. Tā iemesls ir hormonu līmeņa svārstības organismā – krūtis ik mēnesi piebriest, gatavojoties iespējamai grūtniecībai.
Tuvojoties menstruālā cikla beigām, piebriest kā krūts dziedzeru audi, tā asinsvadi un piena vadi, tādēļ krūtis var kļūt lielākas, apjomīgākas. Sāpes var izraisīt piena vadus ietverošo smalko nervu pinumu mehānisks kairinājums, ko rada audu piebriešana pirms menstruācijām, liela cista vai fibroadenoma,” norāda Dace Baltiņa.
Apmēram 10–15% sieviešu krūtīs atklāj fibroadenomas – norobežotus veidojumus, kas attīstās krūts daivas iekšienē un sastāv no saistaudiem un dziedzeraudiem. Tie ir hormonāli jutīgi veidojumi, kas mainās līdz ar menstruālā cikla fāzēm – pirms mēnešreizēm piebriest, pēc tām – samazinās.
“Jaunām sievietēm šo veidojumu var atstāt krūtī un novērot, vai tas nepalielinās, bet pēc 40 gadu vecuma viens no iespējamiem risinājumiem ir operācija,” stāsta onkoloģe.
Otrs biežākais labdabīgais veidojums krūts dziedzerī ir cista, kuras izmērs var svārstīties no dažiem milimetriem līdz vairākiem centimetriem. Tas ir ar šķidrumu pildīts un nesāpīgs veidojums, kas rodas, nosprostojoties un paplašinoties kanāliņiem krūts dziedzerī un parasti neprasa nekādu ārstēšanu.
