Kuras bumbieru šķirnes izvēlēties, kuras – ne. Pieredzējušu audzētāju ieteikumi 0
Rihards un Dagmāra Kokini, Durbes novada z/s “Lejas Danči”: – Par bumbieru audzētājiem kļuvām nejauši. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā mantojām 10 ha lielu bumbieru dārzu. Pieredzes augļkopībā mums nebija nekādas. Pirmā gada rudenī konstatējām, ka šajā augļu dārzā aug 15 dažādas bumbieru šķirnes, no kurām ar visiem tai piemītošajiem niķiem un stiķiem pazinām tikai ‘Lībekas Bergamoti’, jo tā auga mūsu privātmājas mazdārziņā. Mazpamazām atklājām, ka lielākās platības aizņem ‘Kurzemes Sviesta’, ‘Labā Pelēkā’, ‘Durbes Vasaras’ un citas.
Vajadzīga dzesētava un tehnika
Pirmajos gados pamatražas vākšana sākās augusta beigās un parasti beidzās oktobra nogalē, kas sakrita arī ar bumbieru realizācijas periodu tirgū, jo bez dzesētavas, lai arī kā centāmies, ilgāk par mēnesi novāktos augļus saglabāt neizdevās. Tehnikas trūkuma dēļ lielas problēmas sagādāja dārza miglošana. Vecās bumbieru šķirnes pārsvarā ir kraupja ieņēmīgas, kas prasa ne tikai savlaicīgu miglošanu, bet arī cītīgu vainagu veidošanu. Izlaižot šos divus būtiskākos bumbieru dārza kopšanas posmus, nevar iegūt normālu ražu. Uz tirgu ir jābrauc ar vairāku šķirņu skaistiem bezkraupainiem bumbieriem un jācenšas pagarināt to realizācijas periodu vismaz līdz aprīlim. Tad bumbieru audzēšanas bizness iegūst savu jēgu.
Šķirņu izvēli nosaka tirgus
2000. gadā, tehnikuma pasniedzēja un augļkopības entuziasta Andra Dišlera iedrošināti, sākām tirgum nepiemērotās šķirnes pārpotēt. Šo gadu laikā mums ir izveidojusies jau vismaz 50 bumbieru šķirņu kolekcija. Vērtējot iegūtos rezultātus pēc trim galvenajiem rādītājiem – cik lieli, izlīdzināti, pievilcīgi, labi uzglabājami un garšīgi ir bumbieri; vai koks un augļi ir neieņēmīgi pret kraupi, slimībām un puvēm; cik viegli veidojams koka vainags –, stādot jaunu dārzu, audzējamo šķirņu skaitu mēs ievērojami samazinātu arī tad, ja bumbieri tiktu realizēti kā tagad – tikai mazumtirdzniecībā, proti, tirgū.
Agrās vasaras šķirnes ‘Moskovskaja’, ‘Mļijevskaja Raņņaja’, ‘Izolda’ un ‘Trevū Agrā’ dārzā aizņemtu mazāko daļu, jo to augļi, arī glabājot dzesētavā, jāizlieto viena mēneša laikā, raža jāvāc dalīti. ‘Trevū Agrā’ un ‘Mļijevskaja Raņņaja’ prasa cītīgu un precīzu miglošanu, bet pēdējai ir svarīga arī vainaga veidošana. ‘Trevū Agrā’ ir partenokarpa šķirne, kas ražoja arī tad, kad visas pārējās salnu dēļ bija cietušas. Ar šīm šķirnēm var nosegt tirgus pieprasījumu no augusta vidus līdz septembra beigām. Vislielākais augļu pieprasījums vēlākā rudens periodā ir pēc skaistās ‘Devoe’ šķirnes bumbieriem, tautā ļoti atpazīstamās un garšīgās ‘Kurzemes Sviesta’, kuru dzesētavā var saglabāt gandrīz līdz decembra vidum, kaut gan jārēķinās, ka augļi tai ir jāretina un mitrās vasarās tā stipri slimos ar kraupi. Šīs šķirnes popularitātes pamatā, šķiet, ir arī liels reģionalitātes raksturs. Liepājas pusē šo šķirni pazīst jau no bērnības, jo tā izsenis tika audzēta gandrīz vai katrā piemājas dārzā.
‘Mramornaja’ bumbieri tirgū ir ļoti pieprasīti sava salduma un mīkstuma konsistences dēļ, bet jāņem vērā, ka būs jācīnās ar augļu mizas plaisāšanu, lapseņu uzlidojumiem un augļu puvēm jau dārzā. Labi palīdzēja vairākkārtēji kalcija miglojumi. Laika gaitā atzinīgu vērtējumu ir ieguvusi bumbieru šķirne ‘Tajuščaja’. Augļi vidēji lieli, izlīdzināti, garšīgi, labi glabājas līdz janvārim, viegli realizējami. Šķirne ražīga, neieņēmīga pret kraupi un puvēm. Ne mazāk pievilcīga ir šķirne ‘Tavričeskaja’. Ražo regulāri, augļi lieli, izlīdzināti, izturīga pret bumbieru kraupi, dzesētavā glabājas līdz janvārim.
Tad nāk dzesētavā ilgi un labi glabājamās un tirgū ļoti pieprasītās ‘Concorde’, ‘Lauriņa’ un ‘Belorusskaja Pozdņaja’. Ja rastos izdevība produkcijas realizācijā pāriet no mazumtirdzniecības uz vairumtirdzniecību, tad bumbieru dārzā varētu orientēties tikai uz šīm bumbieru šķirnēm. Tirgus diktē savus noteikumus. Šie noteikumi vienlīdz neatlaidīgi mudina augļkopjus veikt jaunu, tirgū pieprasītu un konkrētajiem augšanas apstākļiem piemērotu šķirņu nepārtrauktu atlasi.
Pateicoties Dārzkopības institūtam, pēdējo gadu laikā mūsu dārzā ir nonākušas vairākas jaunas, iespējams, perspektīvas šķirnes, piemēram, ‘Eckerhard’, ‘Seļanka’, ‘Resque’, ‘Tatjana’, ‘Rūta’, ‘Fritjof’, bet to piemērotība mūsu augšanas apstākļiem un tirgum kādus gadus vēl jāpārbauda.
Visi šo šķirņu augļi ir 150–200 un pat vairāk nekā 300 gramu smagi. Mūsdienās, kad bumbieru lielumam tirgū ir konkurējoša loma, šim apstāklim ir jāvelta liela uzmanība. Ne mazāk svarīgs vērtējuma aspekts ir augļa ārējais izskats. Pēc lieluma un izskata vispievilcīgākie un košākie ir ‘Resque’ bumbieri. Taču pašlaik vēl nevar pateikt, vai tie arī vēlākajos gados būs tikpat lieli un izlīdzināti. Garša ir laba. Ļoti ražīga ar skaistiem un izlīdzinātiem augļiem ir šķirne ‘Eckerhard’. Aukstās vasarās šīs šķirnes bumbieriem varētu būt nedaudz vairāk salduma, taču tas nav par kavēkli realizācijā.
Vairāk skaisti nekā garšīgi ir ‘Tatjana’ bumbieri. Lieli, nedaudz koniski. Šķiet, zināmu iespaidu uz noteiktu pircēju loku tirgū atstāj tieši šķirnes nosaukums – ‘Tatjana’. Koks veido stāvu vainagu, jāpatērē vairāk darba tā veidošanai. Nav slikta ‘Seļanka’ – ražīga, izlīdzināti augļi, liels koks, veido stāvu vainagu. Lielākais trūkums – kraupja ieņēmība.
Dzintra Liepiņa, Ogres novada Mazozolu pagasta z/s Iņķi: – Dārzs stādīts 2002. gadā 3 ha platībā ar vairāk nekā 20 šķirnēm, lielākā daļa no tām iestādītas lēzenas nogāzes lejasdaļā. Pilnīgi bez pieredzes bumbieru audzēšanā un nepazīstot šķirnes, tik lielu dārzu nestādītu. Dārza kopšanu, sevišķi vainagu ieveidošanu, kas jāveic pirmajos gados pēc iestādīšanas, traucēja arī pamatdarbs.
Pirmajos gados raža nebija liela, augļi lieli un skaisti, to realizācija problēmas neradīja. Kokiem augot, tie kļuva sīkāki, parādījās arī kraupis, kvēpsarma un puves, realizācija arī lielā apjoma dēļ kļuva aizvien smagāka. Saimniecībā pagaidām nav arī dzesētavas.
Ja dārzs būtu jāveido no jauna, nekādā gadījumā nestādītu tik daudz šķirņu ar lielu koku skaitu no katras. Iestādītu tikai dažas ziemcietīgākās šķirnes un skaitu papildinātu ar jaunām šķirnēm pakāpeniski, vispirms potējot vainagā, jo Vidzemes apstākļos šķirnes ziemcietībai ir vislielākā nozīme. Tā kā augsne ir ļoti auglīga, koki aug spēcīgi, ir liela auguma, salīdzinoši īsāka veģetācijas perioda dēļ tie nespēj pietiekami sagatavoties ziemošanai. Visvairāk bojāgājušo koku ir nogāzes lejasdaļā, arī raža tur mazāka. Tā kā ziemcietīgā ‘Belorusskaja Pozdņaja’ aug gan pakalna augšdaļā, gan lejasdaļā, starpība ražībā un augumā reljefa dēļ labi redzama.
Secinājumi par šķirnēm
Vienīgi šķirne ‘Belorusskaja Pozdņaja’ ir gan pietiekami izturīga, gan labi ražo, augļi ir pietiekami saldi, lai garšotu visiem, arī skolēniem Skolas augļa programmā. Mīnusi – diezgan biezs vainags, kas regulāri jāretina, varētu būt arī nedaudz lielāki augļi. Šo šķirni noteikti stādītu arī jaunā dārzā.’Suvenīrs’ – ļoti garšīgi un skaisti augļi, bet ātri pārgatavojas un pūst pie serdes; tirgū pērk labi.
‘Mramornaja’ garšo vislabāk, bet nogāzes lejasdaļā neiztur klimatu, tāpēc ražo nevienmērīgi. Tirgū pērk labi. ‘Desertnaja Rosošanskaja’ – bumbieri skaisti, sulīgi, apaļi, līdzīgi āboliem. Pircējiem patīk. ‘Sredņerusskaja’ – ļoti skaisti, pietiekami lieli, vienādi augļi, bet ar muskusa piegaršu, kas ne visiem patīk, nav sulīgi.
‘Pepi’ – nelieli koki, izturīgāki par citiem, augļi sīki, bet garšīgi, ražo pārbagāti, augļaizmetņi jāretina. ‘Nova’ – rudens bumbiere ar lieliem, garšīgiem, mīkstiem augļiem.’Veļikaja Žoltaja’ – ļoti lieli koki, ienākas agri, sulīgi, saldi, ražo neregulāri, nav transportabli, pircējiem nepatīk. ‘Ļubimica Oseņņaja’ – izsalst, bet augļi lieli, katru gadu ir raža, nav saldi. ‘Marija’ – skaisti, kraupja izturīgi, bet viduvēju vai labu garšu, nav sulīgi, pērk ne visi. Ļoti līdzīgi ir ‘Orlas 3-8-17′.’Vasarine Sviestine’ – ļoti lieli koki, ļoti lieli augļi, ļoti saldi, kraukšķīgi, bet ieņēmīgi pret augļu puvēm, tirgū labi pērk. ‘Mļijevskaja Sladkaja’ – slotveidīgs vainags, ražo regulāri, pasīki, bet garšīgi augļi.
Dažādu iemeslu dēļ noteikti negribētu audzēt šādas šķirnes:
‘Mļijevskaja Raņņaja’ – augļi ļoti garšīgi, bet ļoti ieņēmīgi pret visām slimībām; ‘Zemgale’ – ļoti garšīgi, kūstoši, bet dažādu izmēru augļi, maza auguma koki; ‘Moskovskaja’ – kraupja ieņēmīga šķirne, augļi nav garšīgi, bet diezgan skaisti; ‘Jūrate’ – lieli koki, bumbieri skaisti dzelteni, viduvēju garšu; ‘Janitēna’ – lieli koki, augļi pasīki, bet diezgan garšīgi; ‘Superklaps’ – lieli koki, lieli augļi, garšīgi, bet ražo nevienmērīgi, pircējiem nepatīk; ‘Tem-bo-li’ – nedaudz izturīgāki par citu šķirņu kokiem, neliela auguma, ražo bagātīgi, augļi apaļi, izskatās pēc āboliem, bet nav tik saldi, kraukšķīgi.
No vainagā potētiem jaunajiem hibrīdiem vislabākie ir ‘BP10529’, ‘Lauriņa’, ‘NP273’, ‘NP852’, tomēr ziemā vairāk vai mazāk apsalst visi.
Bumbieru šķirnes, ko iesaka zinātnieki un citi audzētāji
Baiba Lāce, Dārzkopības institūts: – Pirmām kārtām tā ir šķirne ‘Suvenīrs’, kurai pat vēsajā un mitrajā vasarā augļi bija pietiekami saldi un uzglabāšanas kamerā (0– ±1 oC) bez bojājumiem uzglabājās līdz janvāra sākumam. Arī ‘Talsu Skaistule’, kas pagājušajā gadsimtā bija plaši audzēta un vienmēr labās augļu garšas dēļ pircēju iecienīta. Tās augļi transportējot ir izturīgi un, laikus novākti, dzesētavā uzglabājami pat vairāk nekā mēnesi. Augļi gan ne visai lieli, bet varbūt labāk ir apēst divus mazākus bumbierus, nekā neapēst un izmest vienu lielu augli. Lai gan pēdējos dažus gadus ‘Mramornaja’ pārsteidz ar puvušiem, sasprēgājušiem augļiem, tomēr tās vienreizējo garšu un izskatu nevar pārspēt neviena šķirne. Neatkarīgi no laika apstākļiem veģetācijas periodā augļiem vienmēr pietiek salduma, tie ļoti labi glabājas.
Kā alternatīva augļu garšas un izskata ziņā šai šķirnei varētu būt Krievijā izveidotā ‘Jasnaja’. Koki gan ir spēcīga auguma, dzinumi spēcīgi augoši ar tieksmi veidot šaurus leņķus.
Šķirne ‘Seļanka’ ir ar izskatīgiem saldiem augļiem, kuru vidējā masa sasniedz 350 g. Līdz šim šķirne ražojusi bagātīgi katru gadu. Arī kraupja bojājumi uz augļiem nav novēroti. Arī jaunā Dārzkopības institūta šķirne ‘Lauriņa’ ir gan ražīga, gan augļu kvalitāte katru gadu ir teicama (arī vēsās vasarās). Sākot no septembra, šķirnes augļus var grauzt, noraujot no koka – saldums ir pietiekams. Tomēr savu izcilību augļi sasniedz, kad tos lieto pēc uzglabāšanas. Dažas dienas pagatavinot istabas temperatūrā, tie kļūst maigi saldskābi un konsistence ir nenosakāma – kaut kas starp kūstošu un kraukšķīgu. Augļi ļoti labi uzglabājas (0– ±1 oC) pat līdz martam, aprīlim.
Valērijs Romanovs, Viļakas novada z/s Ievulejas: – Latgales ziemeļaustrumos audzēju bumbieru šķirnes ‘Belorusskaja Pozdņaja’, ‘Talsu Skaistule’, ‘Jeļena’ un ‘Suvenīrs’. ‘Talsu Skaistule’ – ražīga, augļi dzesētavā labi glabājas, ar kraupi neslimo, izmantojam programmai Skolas auglis. Lai augļu kvalitāte būtu labāka, ir jāveido vainags. ‘Belorusskaja Pozdņaja’ – augļu kvalitāte un ražība ir laba, augļi labi glabājas, gandrīz neslimo ar kraupi. Izmantojam programmai Skolas auglis.
‘Jeļena’ – augļi ienākas nedaudz ātrāk par ‘Belorusskaja Pozdņaja’, augļi lieli, garšīgi, sulīgi, izmantojam pārdošanai tirgū, pircējiem patīk. ‘Suvenīrs’ – augļu kvalitāte ir laba, tirgū tie ļoti pieprasīti.
Dace Drošprāte, z/s Gaidas Vilcē: – Dārzā bijušas iestādītas 46 šķirnes uz dažāda auguma potcelmiem. Lielākā daļa stādījuma aizgājusi bojā. Turpmāk vēlētos audzēt tikai ‘Mramornaja’ un ‘Belorusskaja Pozdņaja’.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
