Grib mīkstināt valsts valodas prasības augstskolu mācībspēkiem un likt studēt angliski 23
Latviešu valodas lietošana Latvijas augstskolās izraisījusi šķelšanos “Vienotībā”. To pārstāvošais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens valdošo partiju koalīcijai piedāvās atbalstīt noteikumus, kas ļautu divu augstskolu rektoriem neprast latviešu valodu. Taču par nozari atbildīgais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka rektors nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez valsts valodas zināšanām.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, kas arī pārstāv “Vienotību”, ir A. Ašeradena pusē. Turklāt viņas vadītā komisija drīzumā varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā arī grozījumus Augstskolu likumā, kas paredzēs mīkstināt valsts valodas prasmes prasības augstskolu mācībspēkiem, kā arī dot augstskolām plašāku vaļu veidot studiju programmas citu Eiropas Savienības (ES) valstu oficiālajās valodās.
Strīds par rektoru valodu prasmēm sākās Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) dēļ, ko Latvijas valdība savulaik dibinājusi kopā ar Zviedrijas valdību un Sorosa fondu. Tagad tai ir privātas augstskolas statuss – tā pieder Latvijas Universitātei (LU) un Sorosa fonda Latvijā pēctecim fondam “Dots”. RJA satversmes sapulce jau pērn aprīlī par tās jauno rektoru ievēlēja Melu Keniju – Ekseteras tiesību skolas Eiropas Tiesību zinātņu centra direktoru. Viņš strādājis Leipcigas, Brēmenes un Lucernas universitātēs, bet kopš 2008. gada bija vieslektors RJA. Taču valdības noteikumi prasa, lai rektori zinātu valsts valodu augstajā C1 līmenī, un M. Kenijam šāda līmeņa valodas prasmju nav. Saskaņā ar neoficiālu informāciju latviešu valodu gan neprata arī iepriekšējais RJA rektors Džordžs Ulrihs. IZM to nenoliedz, neoficiāli izskan pat komentāri, kas tas bijis tiesiskais nihilisms.
Pēc jaunā RJA rektora M. Kenija ievēlēšanas jau pavasarī augstskolai esot darīts zināms, ka bez valsts valodas prasmes apliecības jauno rektoru valdība neapstiprinās.
Līdzīga situācija var izveidoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) rektoru Andersu Pālzovu. K. Šadurskis uzsver: jau ieceļot viņu amatā, izvirzīts nosacījums, ka nākotnē valodas prasmes apliecība tomēr jāiegūst. Tāpēc, ja dokumenta nebūs, valdība varētu neatbalstīt viņa vēlmi turpināt vadīt REA. Augstskolas pārstāve Dina Kumpiņa apliecināja, ka rektors latviski runā un lasa, taču valsts valodas prasmes apliecības gan viņam nav. REA dibinātājs ir fonds, ko veido LU, Stokholmas Ekonomikas augstskola un REA absolventu asociācija.
A. Ašeradens uzskata: tā kā Latvijai svarīgi virzīties uz inovatīvu ekonomiku, jāpanāk, lai augstskolas darbotos starptautiskā vidē. REA un RJA piesaista daudz ārvalstu studentu, tur mācības notiek angliski, darba devēji un arī IZM ir apmierināti ar šo augstskolu absolventu zināšanām. Viņaprāt, ar to pietiek, lai uz šo divu augstskolu rektoriem attiecinātu izņēmumu, kas ļautu neprast latviešu valodu. Savukārt citu augstskolu rektoriem saskaņā ar A. Ašeradena ierosinājumu arī turpmāk būtu jāzina valsts valoda.
Jautāts, cik koleģiāli ir iejaukties partijas biedra – izglītības ministra Šadurska – darbības sfērā, A. Ašeradens attrauca, ka IZM Ekonomikas ministriju pati aicinājusi gādāt par augstākās izglītības eksportspēju, turklāt tieši pie A. Ašeradena vērsušies par abu “zviedru” augstskolu likteni satraukti darba devēji. Viņš cer, ka izdosies ar izglītības ministru vienoties par to, ka attiecībā uz šo divu augstskolu rektoriem varēs pieļaut izņēmumu.
Tikmēr K. Šadurskis jau paziņojis, ka problēmas risinājumu redz šādi: M. Kenijs turpina apgūt latviešu valodu un iegūst attiecīgu apliecību, bet A. Pālzovs beidzot “sakārto dokumentus”. Viņš gan pieļauj, ka par rektoru valodas prasmju nepieciešamību vēl var diskutēt. Taču ministrs šaubās, vai jāmaina valdības noteikumi par valodu prasmi amatpersonām “viena cilvēka dēļ”.
Abās augstskolās apgalvoja, ka valsts valodas prasmes apliecības trūkums rektoriem nav traucējis pilnvērtīgi vadīt augstskolu. RJA pārstāve Laura Majevska informēja, ka “administratīvās procedūras RJA tiek kārtotas galvenokārt latviešu valodā, taču daļu iekšējo normatīvo aktu tulko angļu valodā, lai atvieglotu to uztveramību ārvalstu studentiem un mācībspēkiem. Līdz ar ko augstskolā pilnībā tiek nodrošināta informācijas apmaiņa studentiem un mācībspēkiem saprotamā valodā”. Savukārt REA pārstāve D. Kumpiņa teica, ka augstskolā darba valoda ir angļu.
Zināms arī, ka abu augstskolu rektori apmeklē Rektoru padomes sēdes un tur spējot sazināties latviski. Jāsaka gan, ka dažādos publiskos pasākumos, piemēram, konferencēs par Latvijas augstākās izglītības nākotni REA un RJA pārstāvji – ne rektoru, ne zemākā līmenī – parasti nav sastopami.
Parāda nacionālu stāju
A. Pālzovs savā amatā ir jau kopš 1999. gada. Var jautāt, vai 18 gados viņš tiešām nevarēja iegūt apliecību, bet jājautā arī, kāpēc IZM valodas jautājumu aktualizē tieši tagad. K. Šadurska izteikumi, ka “nedrīkst nonivelēt valsts valodas prasības”, ka “latviešu valoda ir zinātnes valoda; tikai pilnvērtīgi lietota augstākajā izglītībā, tā attīstīsies” parāda viņu kā nacionāli noskaņotu politiķi. Aizkulisēs runā, ka tādējādi viņš atņem kārtis Nacionālās apvienības politiķiem, kuri ik pa brīdim atgādina, ka K. Šadurskis izvairās plānot pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās.
Zīmīgi, ka pats A. Pālzovs izplatījis paziņojumu, kurā cita starpā teikts: “Manas latviešu valodas zināšanas un izpratne par Latvijas politiku ir pietiekamas, lai saprastu, ka “SSE Riga” (jeb REA) tiek izmantota kā līdzeklis politiskajā spēlē un tam nav nekāda sakara ar augstskolas rektora apstiprināšanu.”
Studēt tikai latviski esot stulbi
Tikmēr I. Viņķeles vadītajā komisijā patlaban tiek apspriestas iespējamas izmaiņas Augstskolu likumā, kas paredz, ka mācībspēki bez valsts valodas zināšanām turpmāk varētu būt ne tikai viesprofesori, bet vēlēti, pastāvīgi profesori, kā arī piedalīties augstskolu pārvaldībā. Iecerētās izmaiņas ļautu augstskolām arī veidot vairāk studiju programmas un studiju kursus citu ES valstu valodās. Šobrīd likums prasa, lai augstskolās vismaz pieci procenti mācībspēku būtu viesprofesori, viesdocenti u. c., taču šajos piecos procentos ieskaita tikai tos, kas iepriekš strādājuši ES augstskolās. Likumprojekts paredz šajos piecos procentos ieskaitīt arī pasniedzējus no citām valstīm. Izmaiņu pamatojumā minētas tādas valstis kā Japāna, taču skaidrs, ka runa ir arī par Krieviju. Valsts augstskolās krieviski lasīt lekcijas gan būtu liegts arī turpmāk. Šādas izmaiņas ieviest lūgušas augstskolas, kas esot spiestas dažādi kombinēt un apiet likumus, lai pilnvērtīgāk nodarbinātu ārvalstu profesorus.
I. Viņķele uzskata, ka latviešu valoda vairs nav tik apdraudēta kā laikā, kad Augstskolu likums tika rakstīts, līdz ar to valsts valodas prasības varētu mīkstināt. Arī studenti pieprasot internacionālu vidi un daļa, iespējams, braucot mācīties uz ārzemēm tāpēc, ka te ir maz iespēju studēt angliski. Tāpat, pēc I. Viņķeles domām, jāatceļ prasība, ka studiju noslēguma darbi jāraksta tikai latviski. Bakalaura studiju līmenī vēl varētu būt prasība rakstīt un aizstāvēt šo darbu latviski, bet maģistra un doktora darbu autoriem jau būtu jāļauj izvēlēties, kādā valodā to rakstīt. Zinātnes valoda esot angļu valoda. To nesaprast “esot izolacionisms un stulbums”. Turklāt stingrās valsts valodas prasības mācībspēkiem nozīmējot to, ka augstskolu profesūra var nebaidīties no veselīgas konkurences ārvalstu kolēģu veidolā.
K. Šadurskis toties uzskata, ka nav nepieciešams mīkstināt prasības attiecībā uz profesoru valodu prasmēm. Viņš gan priecātos, ja augstskolām izdotos pieaicināt pasaules līmeņa profesorus, taču uzskata, ka tas iespējams arī šobrīd, jo viesprofesoriem taču nav jāzina valsts valoda. K. Šadurskis norāda, ka daļu studiju programmu, kā arī daļu studiju kursu iespējams īstenot ES valstu valodās jau tagad, bet augstskolas nepietiekami izmantojot esošās iespējas.
Strīdā par svešvalodu lietošanu augstskolās A. Ašeradens vismaz publiski gan negrib ielaisties: Augstskolu likuma prasības gan esot tikai IZM kompetence.
