Bumba ar laika degli: Putins būs šokēts, ja uzzinās, kas apdraud viņa rezidenci 69
Novgorodas apgabala pilsētā Valdajā jau vairāk nekā 15 gadus regulāri notiek sadzīves avārijas, kuru rezultātā Valdajas ezerā nonāk liels daudzums atkritumu. Vides aizstāvji apgalvo, ka tā stāvoklis pasliktinās. Vietējie iedzīvotāji vairs pat neriskē tajā peldēties. Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidence atrodas ezera pretējā pusē, raksta “Sever.Realii”.
Izdevums norāda, ka valsts šo problēmu risina savdabīgā veidā: lai samazinātu slodzi ezeram, vietējiem iedzīvotājiem aizliegts apmeklēt nacionālo parku, kurā atrodas Putina rezidence. Netālu no tās uzcelta arī koka māja Alinai Kabajevai, Putina divu bērnu mātei.
Nacionālais parks ir norobežots, un tajā izvietotas novērošanas kameras. “Ja jūs pamanīs, jūs sodīs. Patiesībā sodu ir daudz,” stāsta kāds vietējais iedzīvotājs. Apkārt Putina rezidencei izvietoti bruņoti apsargi. Kameras ir izvietotas visur uz kokiem ap rezidenci, kuru apjož augsts zaļš žogs, aiz kura ir torņi ar snaiperiem.
Formāli ieeja nacionālā parka teritorijā ir liegta aizsargājamās dabas teritorijas statusa dēļ. Administrācija neorganizē ekskursijas, un pa tālruni informē, ka “iedzīvotāju uzturēšanās šajā teritorijā ir aizliegta”.
Piekļuve ezeram pie Putina un Kabajevas rezidences ir slēgta, it kā mēģinot “samazināt eitrofikācijas” procesu – ūdens piesātinājumu ar mikroorganismiem, kas izraisa strauju ūdens ziedēšanu.
“Mēs visi zinām, ka netālu atrodas Kremļa saimnieka galvenā rezidence. Ir pamats domāt, ka ezers tika nozagts un cilvēki tika izraidīti tieši tāpēc, lai netraucētu “viņa varenības” mieru,” saka vietējais iedzīvotājs Kirils.
Putina rezidences norobežošana, it kā lai aizsargātu ezeru, ir dīvains solis, jo tas nemainīs ezera ekoloģisko stāvokli, uzskata Valdajas iedzīvotāja Vera.
Vides aktīvisti apgalvo, ka ezera stāvokļa pasliktināšanos nerada zvejnieki vai tūristi. Publiskās piestātnes apkārtnē ūdens šķiet caurspīdīgs un sekls, bet tajā redzams milzīgs daudzums aļģu, kas šeit nedrīkstētu atrasties. Tas ir saistīts ar lielo kanalizācijas un notekūdeņu daudzumu, kas nonāk ezerā.
“Varš, cinks, fosfāti u. c., protams, ir negatīvi faktori, bet galvenais drauds ir cilvēku atkritumi, pat vienkārši atkritumi. Tie izdala biogēnus, kuru sastāvā ir slāpeklis un fosfors. Tieši ar slāpekli un fosforu barojas bīstamās zilaļģes. Kad tās “iet bojā”, sākas dabisks sadalīšanās process, kas no ūdens aizvada skābekli, bet ūdenī parādās toksīni. Rezultātā visas ūdenstilpē esošās dzīvās radības iet bojā,” stāsta Krievijas Zinātņu akadēmijas eksperts.
Valdajā dzimušais Iļja izdevumam stāsta, ka ezers pēdējo 15 gadu laikā ir burtiski pārpludināts ar atkritumiem. Gandrīz neviens vietējais iedzīvotājs vairs neriskē peldēties tajā.
“Man ir 47 gadi, mēs ar draugiem vienmēr šeit gājām peldēties. Mēs šeit rīkojām dzimšanas dienas svinības, mēs šeit mazgājām dārzeņus, mēs paši šeit peldējāmies, mēs no nekā nebaidījāmies. Bet tagad šeit nepeldas,” saka vietējā iedzīvotāja Ksenija.
Uz blakus esošā soliņa atpūšas kāda vecāka sieviete ar mazdēlu. Arī viņa atceras, kā viņa ar klases biedriem kādreiz peldējās ezerā.
“Kā var tā izturēties pret ezeru?! Putinam tur ir vasaras rezidence, viņš saindēsies, un kas notiks ar valsti? Nu, vismaz viņa dēļ šeit varētu visu salabot,” uztraucas pensionāre, solot rakstīt Putinam, kas, viņasprāt, būšot šokā, uzzinot, ka “pie sāniem viņam lej sūdus”.
Tikmēr Ksenijai par šo situāciju ir sava teorija: “Godīgi sakot, mani nepārsteigtu, ja viņi tīši ignorētu notekūdeņu problēmu ezerā tikai tādēļ, lai atturētu cilvēkus no peldēšanās, jo tas ir “Putina ezers”. Iespējams, viņš pats atļāvis radīt šo vides krīzi, lai izolētu cilvēkus no šīs teritorijas.”
