FOTO. Bulgārijas divi vaigi! Atklāts ceļojumu blogs par saulaino piedzīvojumu 1
Inuta Šaroka, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pateicoties liktenīgai uzvarai žurnāla “Mājas Viesis” un ceļojumu rezervācijas platformas “Ceļojumu bode” organizētajā konkursā, kurā piedalījos jūlijā, par manu šīs vasaras lielāko piedzīvojumu kļuva ceļojums uz Bulgāriju. Tā izvēlējos izmantot balvu, kuru laimēju.
Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka šis ir bijis viens traks brauciens karuselī, kur iespaidi gūti plašā amplitūdā – no šoka līdz sajūsmai. Lai arī Bulgārija Latvijā lielākoties tiek piedāvāta kā atpūtas galamērķis, tomēr, manuprāt, tās patiesais potenciāls ir dabas un kultūrvēsturisko vietu tūrisms. Kā jau teju katram cilvēkam, arī valstij viens vaigs var būt fotogēniskāks un daiļāks nekā otrs.
Nebūtu godīgi norobežoties no tā, kas šajā braucienā lika sajust vieglu šoku, jo diemžēl arī tāda ir Bulgārija. Jāpatur gan prātā, ka apgalvojumu varu izteikt tikai par tām vietām, kuras apmeklēju, un pieredzi, ko guvu valsts austrumu daļā. Viss manis turpmāk rakstītais ir gaužām subjektīvs, jo, kas vienam rada sajūsmu, citam liek mukt.
Atceļā uz Latviju autobusā un lidmašīnā dzirdēju pāris fragmentus no sarunām. Emocijas tajās bija tikpat pretrunīgas kā mani iespaidi. Kāds ar prieku vērtēja brīvdienas kā kolosālas, cits apgalvoja, ka šī bijusi pirmā un pēdējā reize, kad turp devies.
Neglītais vaigs
Kā tad rodas mūsu iespaidi? Daļu no tiem gūstam, salīdzinot apmeklēto valsti/vietu ar dzimto zemi vai citām apmeklētām vietām. Esam uzauguši ar zināmiem standartiem, izpratni par dzīvi un lietu kārtību, tādēļ tas, kas krietni atšķiras, sēj mūsos arī spēcīgākās emocijas. Mani visvairāk pārsteidza atkritumi ceļu un ielu malās, parkos, sabiedriskajās vietās.
Kāds varbūt iebildīs, ka pie vainas tūristi, bet šāds arguments būs par vāju, jo neticami skati pavērās pat Varnas pilsētas kapos, kur kapu kopiņas ieaugušas nezālēs, atkritumu čupās. Pilsētās un kūrortos ir daudz graustu, pārpildītu, neizvestu atkritumu urnu, nepļautas ceļmalas, vējā sapluinīti karogi mastos. Pat privātie vīnogulāju lauki bieži vien ieauguši zālēs, nav kopti.
Lai arī pēc tūroperatora vietējās gides stāstītā piejūras pašvaldības ir valstī bagātākās, jo budžetā ieplūst ienākumi no tūristu nodokļa, infrastruktūra ir savu laiku nokalpojusi – gājēju pārejas nodilušas, luksofori sen nav mazgāti un bieži nesaproti, vai un kāda krāsa tajos deg, veloinfrastruktūra nav izbūvēta, kas pārvietošanos ar velosipēdu padara gandrīz neiespējamu.
Interesanti, ka Bulgārijas kūrorti tiek reklamēti un attiecīgi arī apmeklēti atpūtai kopā ar bērniem, pat zīdaiņiem, tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, kūrorts Saulainais krasts bija ļaužu pārpilns, smēķēt ļauj visur un vienmēr, tāpēc nedēļas laikā tūristi un vietējie būs nosmēķējuši jūsu un bērnu plaušas.
Smēķētājus tas droši vien neuztrauc, bet man tas nozīmēja gandrīz visu laiku atrasties zināmā diskomfortā. Jā, Melnā jūra Saulainā krasta kūrortā ir piemērota maziem bērniem, jo ir sekla, tuvumā ir daudz karuseļu, dažādu izklaižu, tomēr es uz šo vietu bērnus līdzi neņemtu, jo šķiet absurdi redzēt mazu bērnu krodziņā, cigarešu dūmu ieskautu, pāri ceļam mirguļo neona gaismas, vēstot, ka tur ir “sex shop”, blakus esošajā suvenīru veikaliņā karājas dažāda izmēra un veida pudeļu attaisāmie dzimumlocekļu izskatā, bet vecāki laimīgi sēž pie galda, kurš nokrauts kokteiļu glāzēm, jo ir taču laimīgā stunda, kad var tikt pie diviem “sex on the beach” kokteiļiem par viena cenu. Diez vai šāda kūrorta apmeklēšana bagātinās bērnu, īpaši, ja viņš ir jau apzinātā vecumā.
Ir dzirdēts, ka bulgāri ir laipni, sirsnīgi ļaudis. Mums nācās secināt, ka viņu sirsnība un laipnība pieaug līdz ar kilometriem no tūristu iecienītajiem piekrastes kūrortiem, jo piekrastes daļā nācās piedzīvot vairākas nepatīkamas situācijas, kas, gribi vai negribi, tomēr spēj uz kādu brīdi sabojāt prieku par dienu.
Iespējams, ka tas ir sagurums no tūristu pūļiem, jo ritēja sezonas pēdējās divas nedēļas, vasara ir bijusi karsta, nogurdinoša, iespējams, ka tūristu muļķīgie jautājumi un vajadzības vietējiem jau līdz kaklam. Tomēr nekur citur, ne Horvātijā, ne Melnkalnē, ne Grieķijā uz mani nav kliegts, nav sviests ar biļetēm, mesti krusti. Šeit es to koncentrēti piedzīvoju vienas nedēļas laikā. Brīnīsieties, par ko tad tā? Vienā gadījumā par to, ka nav sagatavota precīza nauda biļetei, otrā, ka nauda sagatavota precīzi, bet pārāk sīkās monētās, trešajā par to, ka iegāju būdiņā, uz kuras rakstīts “informācija”, taču tā, izrādās, nebija informācija tūristiem, bet autobusu šoferiem.
Glītais vaigs
Ja visu nedēļu būtu pavadījuši tikai Saulainā krasta robežās, tad Bulgārijas glītais vaigs, visticamāk, paliktu neiepazīts. Kā jau minēju, katrs ceļojumus vērtē pēc savas skalas, tādēļ man bija svarīgi redzēt pēc iespējas vairāk, gūt pēc iespējas dažādāku pieredzi. Bulgārija no dabas daudzveidības viedokļa ir ļoti bagāta valsts. Tajā ir gan tik mainīgā Melnās jūras piekraste, gan plaši, auglīgi lauksaimniecības līdzenumi, gan lielāki un mazāki kalni.
Bulgārija ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā, to caurvijuši tirdzniecības ceļi, līdz ar to liela ietekme bijusi gan Romas impērijai, Senajai Grieķijai, gan turkiem. To vislabāk atspoguļo tādas vecpilsētas kā Nesebara un Sozopole. Nesebarā aplūkojamas pārdesmit baznīcu liecības (lielākoties gan vairs tikai drupas), tā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Gleznainas, šauras ieliņas, mūra un koka apbūve, vīģes koki, veci vīnogulāji, sarkanie dakstiņu jumti rada īpašu noskaņu, it viegli iedomāties, kā te rosīgi risinājās tirdzniecība starp Grieķiju un Trāķiju. Savukārt Sozopole apbur ar klinšaino piekrasti, skaisti iekārtotiem restorāniņiem, iespaidīgo arhitektūru un bruģētajām ieliņām. Divas ārkārtīgi skaistas vietas, kuras noteikti ir jāredz.
Sozopoles vecpilsēta ir vecākā Bulgārijas pilsēta, bet pavisam neilga brauciena attālumā no tās ir ne mazāk iespaidīga, taču mūsdienās radīta vieta – Ravadinovo pils ar dārzu, kas iemieso Georgija Kostadinova Tumpalova bērnības sapni. Pils celtniecība aizsākās 1996. gadā, bet šodien tā tūristus priecē ne tikai ar vīteņaugiem noaugušajiem, šarmantajiem torņiem, bet arī perfekti kopto, ziediem bagāto dārzu.
Te pārsteigumi sastopami uz katra stūra – milzu krupji, pūķi, ziloņi un citi pasaku tēli harmoniski saplūst ar košajiem apstādījumiem. Pils būvniecībā izmantots ap 20 000 tonnu akmens, kas iegūts turpat Strandžas kalnos. Šī vieta ir pierādījums cilvēka apņēmībai un ticībai saviem sapņiem.
Slēptie dārgumi
Savukārt netālu no Varnas atrodas kāds tūristu nenovērtēts, bet ļoti īpašs apskates objekts – Akmeņu mežs (vietējiem labāk pazīstams kā “Pobiti kamani”). Tie ir kaļķakmens stabi, nereti dobu vidu, kur atsevišķi eksemplāri sasniedz pat vairāku metru augstumu. Lai arī zinātniski pierādītas izcelsmes šiem akmeņiem nav (pastāv vairākas hipotēzes), biļešu pārdevējs skaidro, ka šie esot apliecinājums rifam, kas reiz atradies jūras dibenā. Lai kāda būtu to izcelsme, ainava, ko veido akmens stabi un smiltis, ir ļoti īpaša. Mūsdienās tā ir pasludināta par Natura 2000 teritoriju, tomēr apmeklētājiem ne tikai ļauts akmeņiem pieskarties, bet pat iesaka to darīt, lai atvairītu negatīvo enerģiju.
Vēl viens apskates vērts brīnišķīgs vaibsts Bulgārijas sejā ir Balčikas botāniskais dārzs. Balčika atrodas apmēram 50 km uz ziemeļiem no Varnas un ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu. Komplekss sākotnēji pastāvēja kā Rumānijas karalienes Marijas vasaras rezidence. Krietni vēlāk, ap 1955. gadu, Sofijas universitāte šajā teritorijā izveidoja botānisko dārzu. Mūsdienās tas ir kļuvis slavens plašo kaktusu stādījumu dēļ. Parkā sastopami vairāk nekā 3000 augu sugu no visas pasaules.
Tūristus šis botāniskais dārzs apbur ar savu reljefu. Dārzs izvietojies terasēs uz klints, kas to padara teju par ziedošu labirintu – katrs jauns stūris, terase pārsteidz ar skaisti veidotiem stādījumiem, ūdens kanāliem, baseiniņiem, ūdenskritumu, strūklakām un nelielām kapelām. Šai vietai cauri neizskriet, tādēļ jārēķinās ar vismaz trīs četrām stundām, lai nesteidzīgi dārzu izstaigātu un izbaudītu.
Savukārt tad, kad pie jūras kļūst par karstu un ir sajūta, ka jāizvējo galva, laiks kāpt nomātā auto un doties uz “Zilo akmeņu dabas parku”, kas atrodas Balkānu dienvidu daļā uz ziemeļiem no Slivenas. Lai arī šķiet, ka pacēlājs ir aizgājušas godības relikvija, tas joprojām strādā, tāpēc, ja alksti adrenalīna, kalna virsotnē vari mēģināt nokļūt ar to.
Mums patīkamāka šķita doma uzbraukt kalnā ar auto, jo ceļš ved līdz pat smailei, kur atrodas televīzijas tornis. Par zilajiem akmeņiem tie iesaukti, jo gaisma, kas atstarojas no akmeņiem, veidojot zilganu atspīdumu. Mums dienas vidū, kad tur ieradāmies, to nācās piedomāt pašiem, taču ainava, kas paveras no kalna smailes, ir elpu aizraujoša.
Tā ir skaista vieta pastaigām, jo tūristu tikpat kā nav (satikām tikai vienu pāri no Vācijas), takas ir marķētas un ainaviskas. Šeit, iekšzemē, sajutām arī bulgāru laipnību. Lai arī pārdevēji (nedz kalnu viesnīciņas kafejnīcā, nedz benzīntankā) neprot ne angļu, ne krievu valodu, viņi ir smaidīgi, laipni un lieliski saprotamies arī pirkstu valodā.
Šajos kalnos vēlējos uzkavēties ilgāk, jo vējš, kas pluina matus, un tāle, kas paveras no kalna smailes, spēj ātri vien aizslaucīt visu, kas skumdinājis vai satraucis. Šīs vietas vientulībā ir kaut kas dziedinošs. Sajūta, ka vari piesēst uz klints un vienkārši vērot. Neviens nestaigā gar muguru, nesteidzina un necenšas ko ietirgot. Vien lapsa ziņkārīgi pamet acis manā virzienā. Šķiet, neesmu pārāk interesanta, jo tā lēnā gaitā aizdodas tālāk savās gaitās.
Lūk, Bulgārijas austrumu daļa, kādu to iepazinu nedēļas laikā. Tik dažāda, pretrunīga un nenoliedzami arī skaista! Bulgārijai noteikti ir potenciāls kļūt par vienu no apmeklētākajiem tūristu galamērķiem Eiropā, ja vien tiks dažādots tūrisma piedāvājums, radot maršrutus, kurus baudīt dabas mīļiem. Šķiet, ka šobrīd, ja mērķis nav nedēļa smiltīs, baudot maltītes viesnīcā, labākais Bulgārijas apskates veids ir ar auto, dodoties no apskates punkta un punktu, aptverot visu valsti un nakšņojot dažādās vietās.
Novēlu katram Melnās jūras piekrastes apmeklētājam kaut uz pāris dienām izlauzties no kūrorta valgiem un doties piedzīvojumos uz savu galvu! Tā pieredzēt var vairāk! Izvēli par labu Bulgārijai izdarīju uz labu laimi. Vai man patika? Jā, tas noteikti ir bijis spilgtākais šīs vasaras notikums!
Der zināt
Ja maini naudu Bulgārijā, dari to TIKAI bankās vai to bankomātos.
Sabiedriskā transporta biļetes iegādājies laikus (vislabāk iepriekšējā dienā).
Ārpus kūrortpilsētām taksometri ir krietni lētāki.
Auto nomu veic laikus, vislabāk elektroniski pirms ceļojuma.
Dodies iepazīt patieso Bulgāriju ārpus kūrorta robežām.
Augļus un mandeles pērc no zemniekiem ceļa malās.
