Bulgārijā ievēl “krīzes partiju” 0
Politisko skandālu gaisotnē nedēļas nogalē aizritējušas Bulgārijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kurās saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem visvairāk balsu – 31,4 procentus – ieguvusi līdz šim pie varas esošā labēji centriskā partija “Gerb”.
Šīs partijas līderis Boiko Borisovs februārī atkāpās no premjerministra amata, jo valsti pāršalca vardarbīgas protesta akcijas, kurās septiņi cilvēki sev pat atņēma dzīvību aizdedzinoties.
Gatavojās “viltot vēlēšanas”
Sākotnējie rezultāti liecina, ka otrajā vietā ar 27,4 procentiem ierindojusies sociālistu partija, kuru galvenokārt veido savulaik Komunistiskās partijas biedri, informē raidsabiedrība BBC. Vēl četru procentu barjeru pārvarēja un parlamentā iekļuva turku minoritāti pārstāvošā “Tiesību un brīvību kustība”, kā arī nacionālistiskā partija “Ataka”, par kurām balsis atdeva attiecīgi 9,1 un 7,6 procenti vēlētāju.
Rezultāti nozīmē, ka politiskā krīze valstī, visticamāk, ievilksies. Nevienai no partijām nav izdevies iegūt vairākumu, kas nozīmē smagas sarunas par koalīcijas veidošanu.
Bulgārijas parlamentā jeb Tautas sapulcē ir 250 deputātu vietas. No tām 209 tiek sadalītas pēc partiju sarakstiem, bet 31 – vienmandāta apgabalos. Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi. Iespējams, “Gerb” nekas cits neatliks kā palikt opozīcijā, jo gan “Tiesību un brīvību kustība”, gan “Ataka” paziņojušas, ka nestrādās vienā valdībā ar partiju, kura tiek vainota valstī samilzušajā ne tikai politiskajā un ekonomiskajā, bet arī sociālajā krīzē.
Vēlēšanu dienas priekšvakarā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā esošajā tipogrāfijā “Multiprint” tika uzieti 350 tūkstoši vēlēšanu biļetenu, kurus bija plānots izmantot vēlēšanu rezultātu viltošanai. Tieši “Multiprint” Bulgārijas valdība uzticēja sagatavot vēlēšanu biļetenus. Tipogrāfija pieder ekspremjera Borisova vadītās “Gerb” partijas biedram Jordanam Bončevam, un sociālistu partija paudusi, ka šos biļetenus “Gerb” plānoja izmantot “vērienīgai vēlēšanu falsifikācijai”. Arī Bulgārijas ģenerālprokuratūras pārstāvji atklājuši, ka viltotie biļeteni jau bija “sagatavoti transportēšanai”, ziņo laikraksts “The Financial Times”.
Bulgāri slīgst apātijā
Ārkārtas vēlēšanas norisinājušās laikā, kad sociālās un ekonomiskās krīzes dēļ Bulgārijās aizsākušās vērienīgākās protesta akcijas pēdējos 15 gados. Demonstrācijas sākotnēji izvērsās, iedzīvotājiem protestējot pret elektrības sadārdzināšanos, taču drīz vien protesti pārauga neapmierinātības paušanā ar valstī izplatīto korupciju, valdības darbu un augsto nabadzības līmeni.
Tāpat bulgāru sabiedrībā valda lielas dusmas, ka dalība Eiropas Savienībā nav nesusi cerēto dzīves līmeņa paaugstināšanos. Bulgārija ir nabadzīgākā ES dalībvalsts, kur vidējā mēnešalga ir aptuveni 780 levas jeb 278 lati.
Tiesa, par spīti Bulgārijas iedzīvotāju raizēm par sociālajiem jautājumiem priekšvēlēšanu laiku galvenokārt iezīmēja politisko spēku savstarpējie ķīviņi. Diskusijas par nabadzības, bezdarba (šobrīd tie ir aptuveni 12 procenti) un korupcijas izskaušanu tikpat kā nenotika, secina Bulgārijas politiskie apskatnieki. Iespējams, tādēļ pie vēlēšanu urnām devās tikai nedaudz vairāk par 50 procentiem balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.
