Bulgāri uzņem Sīrijas bēgļus 0
Bulgārijā jau ieradušies aptuveni 4500 sīriešu, bet paredzams, ka līdz gada beigām ES valstī ieradīsies vismaz 10 000 Sīrijas pavalstnieku, raksta bulgāru portāls “Mediapool”. Bulgārijas premjerministrs Plamens Orešarskis ir paziņojis, ka neplāno slēgt Bulgārijas – Turcijas robežu, taču lūdz Briselei tehnisku un ekonomisku palīdzību bēgļu uzņemšanai. Bulgārijas neatkarīgais laikraksts “Dnevnik” pēc pierobežas ciema apmeklējuma secina, ka situācija tur ir mierīga un, lai gan trūkst struktūru bēgļu uzņemšanai, vietējie iedzīvotāji cenšas palīdzēt, kā var.
“Ilgais gājiens”
Goliam Derventa ciems atrodas 20 kilometrus no Jelhovas pilsētiņas un trīs kilometrus no Turcijas robežas. Sociālisma gados te dzīvoja 1600 cilvēku un jaunieši mēdza šķērsot robežu, lai iemainītu kokmateriālus pret turku precēm. Tagad uz Turcijas pusi neviens nedodas, arī jaunieši ciemā vairs nav atrodami, lielākā daļa māju ir pamestas, palikuši vien piecdesmit iedzīvotāji. “Goliam Dervent” burtiskā tulkojumā nozīmē “ilgais gājiens”, un tas ir pirmais bulgāru ciems, ko savā tālajā ceļā, bēgot no nemierīgās dzimtenes, sastop sīriešu bēgļi.
“Dnevnik” vēsta: “Pensionāre Džina sēž pie zilas būdas, kas patiesībā ir ciemata veikals un bārs. Viņa skatās uz veco ciema padomi – komunisma laiku atlieku – un uz savu māju ar ķieģeļu fasādi, baltām koka durvīm un dārzu. Māja Džinai pieder jau 20 gadus. Viņa nav šeit augusi, nāk no pilsētas, bet viņai labāk patīk pavadīt ziemas lauku mājā pie malkas krāsns. Džina ciemā ir kā neoficiāla preses sekretāre, pauž visu iedzīvotāju viedokli. Un vietējie nav naidīgi noskaņoti pret bēgļiem, kuri simtiem šķērso ciematu, jo viņi te ilgi neuzkavējas.
“Kad apstājas pie akas, viņi saka: “Policija, policija, Sofija, Sofija”, un mēs gaidām kopā ar viņiem,” stāsta Džina. “Viņi dzer ūdeni, bet no pārtikas gandrīz vienmēr atsakās. Varbūt baidās tikt noindēti? Viņi ir nabadzīgi un bēg no mājām, mums viņu ir žēl. Kādu dienu šeit ieradās viens bēglis invalīdu ratiņos. Viņi ir pieklājīgi. Ja līst lietus, mēs ļaujam viņiem ienākt un pagaidīt veikalā.”
Nerada problēmas
Aiz Goliam Derventa ciema, uz ceļa, kas ved uz robežu, atrodas vecas kazarmas. Pa logu izkārti Bulgārijas un ES karogi. Te ir iekārtots pašvaldības vadītājas Veselinas Dimovas kabinets, kuru rotā gan citāti no Bībeles, gan kalendārs ar bijušā premjera Boiko Borisova fotogrāfiju. Dimova rāda caurumu nožogojumā: “Bēgļi tiek cauri te. Ja kāds viņus pamana, tad sauc policiju. Ja policisti nav atrodami, tas nozīmē, ka viņi tobrīd ir aizņemti citur. Vakar ieradās kāds ducis sīriešu, divas ģimenes ar maziem bērniem. Viņi nav bīstami, nerada nekādas problēmas. Mēs viņiem piedāvājam ūdeni un ēdienu, un visi iedzīvotāji viņiem palīdz.”
Lielākā daļa bēgļu Goliam Derventa ciemā ierodas no rīta. Viņi gaida policiju, kas pavada viņus uz Jelhovu, kur sīrieši tiek reģistrēti, iziet medicīnisko apskati un tiek nogādāti uz kādu no pagaidu uzņemšanas centriem. Gandrīz visiem bēgļiem līdzi ir personu apliecinoši dokumenti, kas atvieglo Bulgārijas varasiestāžu darbu.
Pastrogorā par šauru
Balkānu un Kaukāza studiju centra pārstāvji, apmeklējot Pastrogoras bēgļu tranzīta centru, secinājuši, ka situācija Pastrogorā jau ir kritiska. Pastrogoras centrs netālu no Turcijas un Grieķijas robežas pēc skandāliem par tam atvēlēto līdzekļu izmantošanu tika atklāts pērnā gada maijā. Tranzīta centrā ir 300 vietas, taču šobrīd tur mitinās 500 cilvēki, no tiem 150 bērni. 90% centra iemītnieku ir ieradušies no Sīrijas.
Vietu trūkuma dēļ centra iemītnieki guļ uz grīdas, vienā telpā mitinās pat piecas ģimenes. Jaun-atnācēju ierašanās nereti izraisa savstarpējas nesaskaņas. Jūlijā centra iemītnieki sarīkoja simboliskus nemierus, lai pievēr-stu Bulgārijas varasiestāžu uzmanību situācijai centrā, kur tualetes ir nelietojamas, ir neapmierinoša medicīniskā aprūpe, bet ēdnīca ir slēgta. Vietējie iedzīvotāji sūdzas, ka centra iemītnieki apzog viņu dārzus, tomēr paši cenšas sarūpēt bēgļiem nepieciešamāko.
Vairums sīriešu nevēlas palikt Bulgārijā, bet gaida bēgļa statusa piešķiršanu, lai varētu doties tālāk. 73 gadus vecais Jahija dzīvoja Alepo pilsētā, kur bombardēšanā gāja bojā viņa sieva un mazdēls. Jahijas trīs dēli jau sen dzīvo Zviedrijā. Viens no dēliem atgriezies Sīrijā, lai aizvestu sev līdzi tēvu, taču uz robežas sirmgalvis aizturēts. Tagad Pastrogoras centrā viņš cer uz drīzu bēgļa statusa piešķiršanu, lai dotos uz Zviedriju, taču Bulgārijā vēl nav noteiktu procedūru, ne termiņu prasību izskatīšanai. “Esmu viens un vecs. Man atliek tikai gaidīt,” saka Jahija.
Fakti
Pēc Lielbritānijā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas “Syrian Observatory for Human Rights” datiem, Sīrijas konflikts, kas sākās 2011. gada 18. martā, prasījis jau vairāk nekā 115 000 cilvēku dzīvību. Pilsoņu karā dzīvību zaudējuši 47 206 Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam lojālie kaujinieki un 23 707 nemiernieki.
Bojā gājuši 41 533 civiliedzīvotāji, tostarp 6087 bērni un 4079 sievietes.
Pēc ANO datiem, Sīriju pametuši 1,7 miljoni iedzīvotāju un apmēram puse bēgļu ir bērni, lielākoties līdz 11 gadu vecumam. Lielākā daļa bēgļu devušies uz Libānu, kā arī Jordāniju, Turciju, Irāku, bet aizvien vairāk sīriešu dodas arī uz Ziemeļāfriku un uz Eiropu.
Eiropā salīdzinājumā ar Sīrijas kaimiņvalstīm bēgļi līdz šim ieradušies tikai nelielā skaitā – aptuveni 40 000 – 45 000.
Viedokļi
Sesīlija Malmstrēma, ES iekšlietu komisāre: “Jāuzsver, ka ES līdztekus pūliņiem politiskajā frontē nepārtraukti sniedz humāno un citu veidu palīdzību, rūpējoties ne tikai par tiem cilvēkiem, kurus Sīrijas konflikts skāris tieši vai kuri bēguši uz kaimiņvalstīm, bet arī par sabiedrību, kas viņus uzņem.”
Cvetlins Jovčevs, Bulgārijas iekšlietu ministrs: “Mums nav lielas pieredzes šāda tipa ārkārtas situāciju risināšanā, taču saņemsim tehnisku atbalstu no ES struktūrām. Pastāv iespēja, ka Bulgārija varētu saņemt arī ekonomisko palīdzību Sīrijas bēgļu uzņemšanai. Esmu pārliecināts, ka drīzumā varēsim teikt, ka pilnībā kontrolējam situāciju.”
