Bulduru Dārzkopības vidusskola neefektīvi izsaimniekojusi 246 050 eiro 4
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskola” kapitāla daļu turētāja nav nodrošinājusi efektīvu un caurskatāmu kapitālsabiedrības pārvaldību un uzraudzību, kā rezultātā izglītības iestādē pieļauta neefektīva rīcība ar finanšu līdzekļiem vismaz 246 050 eiro apmērā un konstatētas citas nepilnības, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā.
IZM ilgstoši nav spējusi pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības juridisko statusu, tādējādi neveicinot tās tālāku attīstību, nekliedējot nenoteiktību un tā mazinot sabiedrības un audzēkņu uzticību kapitālsabiedrībai, kas nav veicinājis audzēkņu skaita pieaugumu.
Ministrija savos stratēģijas dokumentos nav noteikusi sasniedzamās prioritātes, rīcību un atbildību, kā arī nav izstrādājusi iekšējo tiesību aktu, kurā būtu noteikti kapitālsabiedrības pārvaldības pamatprincipi – pārvaldības mērķi, uzdevumi, rezultāti un rezultatīvie rādītāji.
Revīzijā secināts, ka ar pašu ieņēmumiem un valsts budžeta dotāciju kapitālsabiedrība nespēj segt izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmu īstenošanu, komunālo izdevumu segšanu un nekustamo īpašumu, tostarp ēku un siltumnīcu uzturēšanu, tomēr IZM, uzraugot kapitālsabiedrības sasniegtos darbības un finanšu rezultātus, ir veikusi nepietiekamas darbības, lai novērstu finanšu problēmu rašanās cēloņus, un regulāri piešķīrusi papildu finansējumu kapitālsabiedrības komercdarbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai.
No saviem finanšu līdzekļiem kapitālsabiedrība nav spējīga nodrošināt arī nepieciešamo finansējumu Eiropas Savienības projektu realizācijai, tāpēc vairākkārt ir pieprasījusi tai piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus un arī saņēmusi tos.
Tomēr VK noskaidrojusi, ka kapitālsabiedrība ir maldinājusi IZM, jo ir pieprasījusi papildu līdzekļus steidzamības kārtā, bet 2014.gada nogalē IZM piešķirtā papildu dotācija ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanai dienesta viesnīcā 31 264 eiro apmērā līdz pat pagājušā gada vidum nebija izlietota, kā arī pēc kapitālsabiedrības grāmatvedības datiem valsts budžeta dotācija nav izlietota tādā apmērā un tam mērķim, kam tā ir paredzēta.
Revidenti norāda arī uz nepietiekamu piešķirtās valsts budžeta dotācijas izlietojuma kontroli, jo kapitālsabiedrība no divu profesionālās izglītības programmu audzēkņiem nepamatoti ir pieprasījusi un saņēmusi papildu samaksu par mācību materiāliem 12 822 eiro apmērā, lai gan dotācijā jau bija iekļauti izdevumi mācību materiālu iegādei.
VK secināja, ka kapitālsabiedrība nav rīkojusies kā gādīgs un rūpīgs saimnieks ar visiem tai piederošiem īpašumiem, jo tie netiek izmantoti tā, lai tie kapitālsabiedrībai nodrošinātu lielāko iespējamo atdevi mācību procesa nodrošināšanai, turklāt kapitālsabiedrība nepietiekami kontrolē noslēgto zemes nomas līgumu izpildi, tādējādi ieņēmumos negūstot vairāk nekā 2000 eiro.
Vērtējot kapitālsabiedrības pārējās saimnieciskās darbības efektivitāti, revidenti norāda uz būtiskiem trūkumiem saistībā ar kapitālsabiedrības neefektīvo rīcību ar finanšu līdzekļiem vismaz 246 050 eiro apmērā.
Revidentu ieskatā kapitālsabiedrība 170 096 eiro ir izlietojusi nesaimnieciski, jo kapitālsabiedrībā nav nodrošināta arī tās ikdienas darbības procesu kontrole – revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi un neatbilstības.
Kā ziņots, VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskola” valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktora amatu.
Lai nodrošinātu vidusskolas turpmāku sekmīgu pastāvēšanu, izglītības iestādei nepieciešams restarts, pārliecināta iestādes vadība. Kā iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Ansis Birznieks, līdz šim pastāvošā situācija izglītības iestādē liecina – lai skola spētu pastāvēt turpmāk, tai nepieciešams nevis glābšanas plāns, bet gan restarts un attīstības plāns.
katlumājas dēļ, kas atradusies nepilna kilometra attālumā no skolas, tādējādi radot “dramatiskus siltuma zudumus un milzīgus izdevumus par apkuri”. Skolai ir brīvs korpuss aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, kuru iepriekš iznomāja “Internacionālā skola”, tomēr pēdējos četrus gadus IZM, kuras pārraudzībā atrodas Dārzkopības vidusskola, neļaujot telpas iznomāt reāliem nomniekiem ilgtermiņā, tādējādi radot zaudējumus. Tāpat ministrija neļaujot iznomāt arī dārzeņkopības paraugsaimniecības izveidei poldera zemi aptuveni 50 hektāru platībā, neskatoties uz to, ka tam ir potenciāls nomnieks.
No 2014.gada beigām vidusskolai nav direktora, bet skolas valde no šī paša laika ir viena tās locekļa sastāvā. Birznieks norādīja, ka mācību iestādes vadība no kapitāla daļu turētāja puses atstāta “pašplūsmā un pagaidu režīmā”. Neskatoties uz to, ka skola izstrādājusi tās attīstības stratēģiju līdz 2020.gadam, tā esot “iestrēgusi” IZM. Tāpat Birznieks norādīja, ka pēdējā laikā nav notikusi neviena konstruktīva saruna par skolas nākotni, neskatoties uz to, ka nozare uzsver šīs skolas pastāvēšanas nepieciešamību. Tāpat būtisks jautājums ir arī audzēkņu piesaiste, jo pēdējos gados fiksēts to skaita kritums.
