Bulciņa par vienu eiro! Horvātus pēc iestāšanās eirozonā pārsteidz jaunās cenas 32
Māra Vītols-Hrgetiča, Horvātijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau pirmajās šī gada dienās horvāti dusmojās par to, ka preču un pakalpojumu cenas nav precīzi konvertētas pēc oficiālā kursa, bet drusku paceltas, lai skaitļus noapaļotu.
Kafejnīcā mazā bulciņa (“pizzeta”) maksāja 5 kunas jeb 0,66 eiro, bet tagad jau vienu eiro, kas būtu 7,53 kunas. It kā pēc nomināla maksā “mazāk” – tā bulciņa, kas maksāja piecas kunas, tagad “tikai” vienu eiro.
Bez sūdzībām neizpalika
Gada sākumā cilvēki sūdzējās par to, ka dažās vietās kunas vairs nepieņēma, kaut gan līdz 15. janvārim pēc likuma vajadzēja. Sūdzējās arī par to, ka cenas vairs netika norādītas kunās, kā bija noteikts. Noteiktais valūtas kurss bija 7,53450 kunas par vienu eiro.
Sūdzējās arī par to, ka atlikumu saņēma kunās, bet ne eiro, kaut gan mazumtirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tika ieteikts to izsniegt eiro valūtā.
Horvātijas Pasta banka ļauj visiem samainīt kunas pret eiro pēc fiksētā valūtas kursa, tiesa, bez maksas tikai līdz šā gada beigām. Turklāt vienā reizē var apmainīt ne vairāk kā simts kunas banknotes un 100 monētas, paziņojusi Horvātijas Nacionālā banka (HNB).
Tikai pirmajās divās nedēļās eiro naudu no jebkura bankomāta varēja izņemt bez komisijas maksas. Kopš 15. janvāra, izņemot naudu ne no savas bankas, atkal jāmaksā komisijas nauda.
Iedzīvotāji balsoja par
Vairums iedzīvotāju bija par eiro – pirms sešiem mēnešiem Horvātijas radio un televīzijas uzdevumā aģentūra “Promocija Plus” veica aptauju, kurā 60% izteicās par pāreju uz eiro.
Lielveikaliem jau kopš septembra bija pienākums savas cenas norādīt abās valūtās – kunās un eiro.
Tajos nopērkamajiem produktiem pēc 1. janvāra nebija nekādas pamanāmas pārmaiņas. Bet mazajos veikalos pāreju uz eiro gan izmantoja, lai paaugstinātu cenas.
No otras puses – pakalpojumu sniedzēji pēdējos divos gados pandēmijas dēļ nebija cenas pacēluši. Visi gaidīja pāriešanu uz eiro, lai arī savus pakalpojumus paaugstinātu, bet atbilstoši inflācijas pieaugumam. Pēc valsts statistikas centra datiem, inflācija 2021. gadā bija 5,5% un 2022. gadā – 13,1%, pa abiem gadiem kopā – 19,3%.
Tomēr jaunākie statistikas skaitļi parāda, ka eiro ieviešana nav cēlusi inflāciju – personīgajam patēriņam paredzēto preču un pakalpojumu cenas tagad janvārī, salīdzinot ar pērno decembri, nemainījās. Savukārt gada inflācija janvārī samazinājusies līdz 12,7% no 13,1% 2022. gada decembrī.”
Visvairāk iedzīvotāji bija sašutuši par cenu pieaugumu restorānos un kafejnīcās, kur cenu noapaļošana bija visizteiktākā. Piemēram, pērn kafija maksāja 12 kunas jeb 1,59 eiro, toties tagad tā maksā 1,80 eiro jeb 13,56 kunas. Šī nebija pirmā reize, kad viesmīlības nozare Horvātijā izmanto jebkādu iemeslu cenas paaugstināšanai.
Visvairāk iegūst tūristi
Horvātija ir tūrisma zeme, un tāpēc var droši teikt – valsts pievienošanās eirozonai un Šengenas zonai daudz vairāk ietekmē tūristus nekā vietējos iedzīvotājus.
To pierāda fakts, ka Ziemassvētkus un Jauno gadu Horvātijā ieradās sagaidīt 214 tūkstoši viesu, kas ir par 28% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
“Eiro ir ārkārtīgi stabila un otrā populārākā valūta pasaulē, un eirozona ir viena no spēcīgākajām ekonomiskajām zonām pasaulē, tamdēļ esmu gandarīts, ka Horvātija būs eirozonas sastāvā no 2023. gada 1. janvāra. Uz jauno valūtu skatos no diviem viedokļiem – kā fiziska un kā juridiska persona, jo man ir mazs uzņēmums, kas biznesu veic pārsvarā ārzemēs,” man atzina Slavens Reljičs, tūrisma aģentūras “Coral group” īpašnieks un vadītājs.
“Ņemot vērā to, ka izmaksu, kas saistītas ar valūtas kursa izmaiņām un eiro konvertēšanu mūsu iepriekšējā nacionālajā valūtā kunā, tagad vairs nav, mēs, Horvātijas pilsoņi un uzņēmēji, esam ieguvēji. Ilgtermiņā šīs pozitīvās ietekmes atsver negatīvās, ko rada atsevišķu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Es uzskatu, ka tirgus to atzīs un patērētāji vērsīsies pie tiem, kas ir veikuši “precīzu pārveidi”. Spēks slēpjas faktā, ka eirozonas valstis stabilāk reaģē uz inflāciju. Horvātijā mums kā tūrisma valstij ir priekšrocība, jo varam sagaidīt papildu pieprasījumu no eirozonas valstīm.”
“Mēs ievadījām 2023. gadu ar labākiem rezultātiem nekā 2019. gada sākumā. /../ Mūsu attīstības un reklāmas pasākumos mēs uzsveram visu gadu pieejamos piedāvājumus un to, ka Horvātija, iekļaujoties Šengenas zonā un eirozonā, ir vēl ciešāks un drošāks galamērķis,” paziņojusi tūrisma un sporta ministre Nikolina Brnjaca.
Valdība ar eiro ieviešanu cer ieviest lielāku kārtību uzskaitē un norēķinos un mazināt korupciju.
Piemēram, tūrisma nozarē 51% no nakšņošanas reizēm notiek privātās izmitināšanas vietās. Gadiem ilgi novērots, ka zināms procents no tām nemaksā nodokļus un saņem skaidro naudu. Tagad tas būs grūtāk.
Pagājušajā gadā Horvātijā viesojās 18,9 miljoni tūristu un te pavadīto nakšu skaits sasniedza gandrīz 105 miljonus. Daudzi ielidoja vai iebrauca ar kruīza kuģiem, bet lielākā daļa iebrauca pa lielceļiem. Robežas pārejas punktos sastrēgumi bieži bija ļoti lieli – cilvēkiem nācās rindā stāvēt pat divas stundas, it īpaši pie Slovēnijas un Ungārijas robežas. Tagad šāda problēma vairs nepastāv, bet… ir citas.
Pērn pat nekustamo īpašumu pārdošana sasniedza rekordu un gandrīz trešdaļu īpašumu nopirka citu ES valstu iedzīvotāji. Nekustamā īpašuma eksperti uzskata, ka tas bija saistīts ar gaidāmo Šengenas zonas paplašināšanu – būs vieglāk un ātrāk atbraukt.
