Bukši un veigelas jāapgriež pavasarī 0
“Rudenī nepaguvu apgriezt veigelas un bukšus. Vai pavasarī nav par vēlu?” ANNA Salaspilī
Nav ieteicams šos lapu krūmus apgriezt rudenī, jo tā var veicināt dzinumu apsalšanu.
Veigelas (visbiežāk mūsu dārzos sastopama krāšņā veigela – Weigela florida) parasti apgriež pavasarī. Tad labi var redzēt, kuri zari ir dzīvi, kuri – apsaluši. Apkopjot krūmus, vispirms izgriež visus bojātos un nokaltušos dzinumus, bet atmirušos zarus ar asām dārza šķērēm saīsina līdz veselai vietai. Tad līdz augsnes virskārtai izgriež vārgos un tievos dzinumus, kā arī pārāk nolīkušos, traucējošos (krusteniski augošos) zarus. Pēc nevēlamo dzinumu izņemšanas veselie un spēcīgi augošie jaunie dzinumi saņem vairāk barības vielu, veidojas vienmērīgi attīstīts krūms. Pēc apgriešanas dod mēslojumu, mulčē apdobes.
Krūma veidošana veicina ziedēšanu, jo veigelām ziedi raisās uz kārtējā un iepriekšējā gada dzinumiem. Apgriešana stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu veidošanos no krūma pamatnes. Ja tās regulāri neapgriež, vainags sabiezinās ar tieviem zariem, ir ievērojami mazāk ziedu.
Retinot zarojumu, veigelām pēc ziedēšanas jāizgriež daži vecākie skeletzari, atstājot virs zemes 5 – 8 cm.
Mūžzaļais buksis (Buxus sempervirens) ir ļoti populārs augs cirptām formām un zemiem, cirptiem dzīvžogiem ap dobēm. Tam ir mazas, spīdīgas, mūžzaļas lapas, blīvs, sazarots augums. Tā kā dzinumi labi pacieš regulāru apgriešanu, buksis ir ļoti piemērots topiāriju veidošanai, vispopulārākā ir lodveida forma. Šīm dzīvajām skulptūrām nepieciešama kārtīga mēslošana. Bukšus piebaro aprīļa beigās un jūnija beigās ar slāpekli saturošu mēslojumu.
Bukšu lodes un citas figūras ir grūti audzēt un kopt. Sākumā krūmam piešķir tikai aptuvenu vēlamo formu, vēlāk to pakāpeniski pielīdzina. Lai krūms, to regulāri apgriežot, izveidotos par akurātu figūru, nepieciešama prasme, pacietība un laiks. Rezultāts sasniedzams vairākos gados, un pacietības var pietrūkt…
Veidojot dzīvžogu vai figūras, krūmus apgriež apmēram divas reizes sezonā: pirmoreiz – aprīlī (tad redzami sala postījumi un var apgriezt bojātos dzinumus), atkārtoti – vasaras pirmajā pusē (līdz jūlijam), saīsinot dzinumus par trešdaļu no to garuma. Vecākus augus apgriež vienu vai divas reizes gadā. Augus nedrīkst veidot karstā un sausā laikā. Vislabāk to darīt noēnotās dienās vai vakarpusē, kad saules stari vairs nav tik spēcīgi.
Bukši labi pacieš noēnojumu, tāpēc bieži vien tos stāda kapos. Taču jāņem vērā, ka bargākās ziemās krūmiņi var apsalt (reizēm izsalt). Latvijas austrumu rajonos šos augus pat ir sarežģīti audzēt, kur nu vēl veidot no tiem ģeometriskas figūras!
Tiem bīstams ne vien sals, bet arī tā sauktie saules apdegumi agri pavasarī (martā). Lai paglābtu no saulītes zobiem, bukšus (īpaši, ja tie rūpīgi griezti un veidoti) ieteicams ziemā noēnot ar agrotīklu vai niedru segu. Ik rudeni vēlams atjaunot mulčas slāni.
Pāraugušus vai salā cietušus bukšus pavasarī var pamatīgi apgriezt. Pirmo gadu pēc pamatīgas apcirpšanas tie gan nebūs īpaši skaisti, taču vēlāk atgūs pieņemamu, bet ar kopēja pūlēm – lielisku izskatu.
