Bukši pavasarī apdeg un ilgstoši ir neglīti. Pēdējais laiks tos noēnot 0
Dārzā patlaban vēl ļoti skaisti zaļi ir bukši. Taču parasti pavasarī tie apdeg un ilgstoši ir neglīti. Vasarā atkopjas. Ko darīt, lai bukšus saglabātu skaisti zaļus visu gadu? VALENTĪNA Līksnā
“Audzējot bukšus dārzā, jāatceras, ka tie ir riska grupas augi,” skaidro dārzniece Orisja Urtāne-Gajevska. Lai arī cik labi par tiem rūpētos, var gadīties tāda ziema, kad krūmiņi aiziet bojā līdz sniega līnijai un vēlāk vispār neatkopjas. Dārzniekam tad atliek vien samierināties.
Ja augs ir tikai nedaudz bojāts, to var apcirpt – bukši labi ataug. Taču tiem krūmiņiem, kuri veidoti regulārās formās (modīgās bumbiņas), svarīgi nezaudēt dzinumus.
Ir arī dažādas izturības pakāpes bukšu kloni. Ja zināms kāds sevišķi izturīgs, no tā der pavasarī paņemt spraudenīšus un pavairot.
Steidz aptīt agrotīklu
Patlaban viens no steidzamiem darbiem bukšu glābšanā ir tos noēnot. Vienkāršākais veids ir augu četrās kārtās – ar vienu kārtu noteikti būs par maz – aptīt ar balto pretsalnu agrotīklu.
Pavasarī agrotīklu noņem pakāpeniski pa slānītim, beidzamo kārtu atstājot ilgāk. Ja saules daudz, segumu atstāj līdz pat aprīļa beigām. Segumu noņem, kad sola apmākušos laiku, lietus periodu.
Daži mēģina bukšus vīstīt jau rudenī, bet tas nav pareizi. Sniegā un salā augiem var aplūzt zari.
Vasarā bukši par sauli nebēdā, bet labāk tie jutīsies nedaudz noēnotā vietā, piemēram, lielo koku vainagu paēnā, līdzīgi kā rododendri.
Svarīga stādīšana un kopšana
Bukša sekmīga ziemošana sākas jau ar pareizu iestādīšanu un kopšanu. Tiem vajag skābenu, bagātīgu, labi aerētu augsni, jo augiem ir smalka sakņu sistēma. Augi labāk spēj pielāgoties smilšainām, nabadzīgām augsnēm nekā mālainām un smagām. Tādēļ tas ir viens no populāriem kapu augiem.
Pavasara pusē buksim dod skujkokiem paredzētu mēslojumu. Svarīgi, lai tajā nebūtu daudz slāpekļa. Rudenī augu var stiprināt ar rudens mēslojumu.
Viens no svarīgiem noteikumiem – augam vajag pietiekami daudz mitruma (gan vasarā, gan rudenī, gatavojoties ziemošanai). Pērn mitruma apstākļi bija ideāli. Ja rudens sauss, mūžzaļie augi krietni jāsalaista. Ja ir izvēle, to dara ar lietus vai dīķa ūdeni (ne no urbuma vai pilsētas ūdensvada!). Taču vieta, kur ilgstoši stāv ūdens, bukšiem nederēs.
Var audzēt un ziemot podā
Ja buksis (vai cits krūms vai kociņš) stādīts podā, to var ienest kādā vēsā, gaišā telpā. Periodiski augu uzmana, lai tam neiekalst sakņu kamols. Mūžzaļajiem augiem vajadzīgs, lai tos ik pa laikam apsmidzina ar ūdeni.
Uz kādu laiku riska grupas augu var ienest arī pagrabā. Ziemas mēnesi vai divus tie izturēs arī tumsā, jo arī dabā gaismas maz. Telpās zieminātiem augiem viens no sarežģītākajiem periodiem ir pietiekami lēna pieradināšana pie pavasara gaismas pēc iznešanas ārā.
Taču podus ar augiem tikpat labi var atstāt dārzā. Sakņu kamolu gan pamatīgi ievīsta, piemēram, apliek ar putuplasta plāksnēm. Labi der arī metode, kad auga podu ieliek vismaz 10 cm lielākā podā un starptelpu piepilda ar kādu pakojamo materiālu, kas izolēs aukstumu, var pat iebērt sausu kūdru. Mulču uzber arī uz poda augsnes virspusē. Der ielāgot, ka mūžzaļie augi dzīvo arī ziemā un tiem nedrīkst iekaltēt sakņu kamolu. Turklāt ne sniegs, ne lietus cauri pakojumam nepiekļūs augsnei podā.
