Bukmeikeri prognozē pāvesta pēcteci: kurš kļūs par katoļu pasaules līderi? 0
Otrajās Lieldienās pasauli satricināja skumja vēsts – mūžībā devies Romas pāvests Francisks. Šīs nedēļas nogalē pasaule vienosies piemiņas brīdī, lai atvadītos no pāvesta Franciska, savukārt jau pavisam drīz kardināli no dažādām valstīm pulcēsies uz konklāvu – nozīmīgu un vēsturisku notikumu, kura laikā tiks izraudzīts jaunais katoļu baznīcas vadītājs.
Romas pāvests Francisks, dzimis kā Horhe Mario Bergoljo, tika ievēlēts amatā 2013. gadā, kad viņam bija 76 gadi. Pēdējos mēnešos argentīniešu izcelsmes pāvests saskārās ar nopietnām veselības problēmām – viņam tika diagnosticēta pneimonija abās plaušās. Vēl Pirmajās Lieldienās Francisks teica nelielu uzrunu no Svētā Pētera bazilikas balkona, taču dienu vēlāk sekoja skumjās vēstis.
Līdz ar pāvesta nāvi iestājās deviņu dienu ilgas sēras, pāvesta ķermenis atrodas zārkā Svētā Pētera bazilikā, un ikviens gribētājs var atvadīties no pāvesta. Zināms, ka bēres notiks 26. aprīlī un ceremoniju apmeklēs daudzu valstu līderi, ieskaitot Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču. Kā iepriekš tika vēstīts, Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats uz bērēm nedosies.
Kamēr nav izraudzīts jauns pāvests, par baznīcas vadītāju kļuvis kardināls Kevins Džozefs Ferels, kurš ir Vatikāna augstākā amatpersona. Parasti 15 līdz 20 dienu laikā pēc pāvesta nāves tiek sasaukta kardinālu sapulce, kuras laikā tad arī tiks lemts par jauno Romas pāvestu.
Šobrīd pasaulē ir 138 kardināli ar balsstiesībām. Lai jaunais pāvests tiktu ievēlēts, nepieciešams iegūt 93 balsis jeb divas trešdaļas plus vienu. Balsošana norisinās vairākās kārtās, un pēc katras no tām virs Svētā Pētera laukuma paceļas dūmi. Ja jaunais pāvests nav ievēlēts, parādās melni dūmi, bet pie sekmīga iznākuma – balti. Kardināli balso divas reizes dienā, bet kopumā viss process var pārsniegt pat desmit dienas.
Baltijas valstis būs pārstāvētas gan pāvesta Franciska bēru ceremonijā, gan konklāvā, kurā tiks ievēlēts jaunais Romas katoļu baznīcas vadītājs. Lietuvas kardināla Rolanda Makricka vārds tika iekļauts Franciska testamentā, un jau 2022. gadā Francisks pavēstīja Makrickim par savu vēlamo atdusas vietu. Francisks savulaik Makricki iecēla par komisāru, kurš atbildīgs par Jaunavas Marijas bazilikas aprūpi, kā rezultātā lietuvietis ar pāvestu regulāri tikās. Būdams tikai 53 gadus jauns, Makrickas piedalīsies balsojumā, un teorētiski arī viņš var kļūt par nākamo pāvestu.
Ticīgo vidū visā pasaulē aizvien aktīvāk izskan minējumi par to, kurš kļūs par nākamo Vatikāna vadītāju. Ar savu skatījumu klajā nākuši arī “Betsafe” bukmeikeri, piedāvājot prognozes par potenciālajiem kandidātiem. Par galveno kandidātu eksperti prognozē Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu, kura izredzes novērtētas ar 35.1% iespējamību. Bijušais Manilas arhibīskaps Luiss Antonio Tagle ir otrs reālākais pretendents (25% iespējamība), un viņam seko Ganas kardināls Pīters Turksons (14.3%) un Boloņas arhibīskaps Mateo Zupi (13.3%). Lai gan Pjērbatista Picaballa tiek uzskatīts par pāvesta Franciska favorītu, bukmeikeru vērtējumā viņa izredzes šobrīd ir tikai 4%.
Bukmeikeri arī prognozē nākamo pāvesta pieņemto valdnieka vārdu. Ar lielu iespējamību tiek uzskatīts, ka arī nākamais pāvests pieņems vārdu Francisks (40%), kam seko Benedikts (25%), Jānis Pāvils (20%) un Leo (14.3%).
Eksperti ir visai pārliecināti, ka nākamais pāvests būs eiropietis (66.7%), taču neizslēdz arī Āzijas pārstāvja iespējamību (33.3%), bet mazāk ticams, ka pāvests būs dzimis Āfrikā (16.7%), Ziemeļamerikā (8.3%), Dienvidamerikā (4%) vai Austrālijā un Okeānijā (2%).
