Divdabji, bujabēze un citi cietie rieksti lielajā latviešu valodas vispasaules diktātā 4
Pirms trim gadiem sabiedrisko attiecību speciālistei Olgai Sukonnikovai radās doma dot iespēju daudziem pārliecināties, cik pareizi viņi spēj uzrakstīt apmēram 300 vārdu garu diktātu latviešu valodā. Ar šo ideju viņa vērsās pie savas kādreizējās latviešu valodas skolotājas Sarmītes Ružas, un tapa kopējs projekts. Un tā jau trešo gadu gan vairākās Latvijas pilsētās uz vietas, gan visā pasaulē cilvēki pie datoriem tiešsaistē rakstīja diktātu, pārbaudot, vai pareizi prot uzrakstīt svešvārdus, piemēram “gastronomija”, saikli “ne tikvien – bet arī”, un testējot sevi, cik labi atminas citus skolā mācītus gramatikas likumus.
“Kas jūs pamudināja piedalīties diktāta rakstīšanā?” jautāju Anitai Līcei, kas sestdien kopā ar meitu Unu bija ieradusies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, kur tekstu diktēja aktrise Guna Zariņa. Abas diktātu rakstot jau otro gadu un īpaši braukušas uz šo notikumu no dzīvesvietas Saulkrastos. Divpadsmitgadīgajai Unai šoreiz veicies labāk nekā pagājušajā gadā, jo pērn meitenei diktāta temps šķitis par ātru. Līces kundze uzsver: “Es ierādu meitai, ka zināt latviešu valodu ļoti labi ir svarīgi mums katram pašam.” Anitai paticis diktāta teksts, kura autors ir rakstnieks Nils Sakss. “Piemēram, tādu vārdu kā “bujabēze” es iepriekš nebiju dzirdējusi,” viņa teic. (“Bujabēze” ir zivju ēdiens, par ko ir runa diktātā. – Red.)
Diktāta rezultāti, arī raksturīgāko kļūdu analīze, būs pieejami pēc mēneša, jo darbus labo daži brīvprātīgie, darot to bez atlīdzības. Projekta autores, daloties pirmajos secinājumos, akcentē, ka daudziem rakstītājiem bijušas grūtības atpazīt tiešo runu un ielikt pareizi pieturzīmes. Arī divdabja teicieni sagādā grūtības. Labāk nekā iepriekš veicies ar palīgteikumu atdalīšanu, arī partikulu vairs neliek komatos tik bieži kā pirmajā diktātā. Ortogrāfijā vislielākās problēmas – svešvārdu pareizrakstība (“bakaleja”, “koriandrs”, “bujabēze”). Arī darbības vārdu pareizrakstībā bijušas kļūdas (ne visi pratuši uzrakstīt darbības vārdus “noelšas”, “pievēršas”, “parādās”, “ietrīsas” u. tml.).
“Priecājamies par dalībnieku uzņēmību un azartu piedalīties pasākumā, no kura var gūt vienīgi prieku par savu varēšanu. Ceram, ka esam kādam no jums palīdzējuši saprast, ka rakstāt ļoti labi, kādam dot apziņu, ka derētu atkārtot dažus pareizrakstības likumus,” diktāta dalībniekus uzrunā Sarmīte Ruža. Viņa atminas, ka pirms gada diktētajā Paula Bankovska tekstā viens no vārdiem, kura pareizrakstība sagādājusi vislielākās grūtības, bija “aplaudē”. Tas radies no latīņu valodas vārda “laudēre” ar nozīmi “slavināt”. Dažiem ciets rieksts bija izrādījies divdabis “neapsēzdamies”. Te jāatceras skolotājas ieteikums: “Lai pārbaudītu, kurš burts – s vai z – rakstāms divdabja izskaņas -dams priekšā, darbības vārds jāpārveido pagātnes formā. Ja pagātnē ir s, tad tas arī jāraksta (nesa, tātad nesdams). Ja pagātnē ir z, t vai d, tad pirms divdabja izskaņas rakstāms z (grauza – grauzdams, juta – juzdams, laida – laizdams).
Sarmīte Ruža māca latviešu valodu Natālijas Draudziņas vidusskolā. Pagājšnedēļ viņa aprunājusies ar divpadsmito klasi, aicinot piedalīties diktāta rakstīšanā un vaicājot, kas rada grūtības pareizi rakstīt. “Internets!” atbildējuši skolēni, pamatojot, ka, sazinoties internetā, ļoti pieraduši pie saīsinājumiem “vnk” (vienkārši), “pld” (paldies) u. tml.
Sarmīte mudina visus, kas šogad nesaņēmās rakstīt diktātu, nākamreiz to noteikti darīt: “Olgai ir taisnība, ka ļoti atsaucīgi ir cittautieši, bet paši latvieši neraksta. Kāpēc neraksta? Tāpēc, ka baidās paši no sevis. Bet var taču to darīt anonīmi.”
Varbūt vēlaties izmēģināt diktāta rakstīšanu ģimenes vai draugu lokā? Diktāta teksts pieejams vietnē www.raksti. org. Tā autors Nils Sakss savu darbu “Vakariņas ar Oliveru” ir uzdāvinājis diktāta projekta autorei Olgai Sukonnikovai, un gan viņš, gan Olga atļāva to pārpublicēt “LA”, tomēr to ierobežo Latvijas autortiesību regulējums.
III vispasaules diktāts latviešu valodā
* Kopā klātienē to rakstīja 334 cilvēki.
* No viņiem Rīgā – 155, Valmierā – 23, Ventspilī – 18, Rēzeknē – 16, Daugavpilī – 24, Jēkabpilī – 36, Liepājā – 62, bet tiešsaistē – 603.
* Piedalījās arī interesenti no Vācijas, Lielbritānijas, Spānijas, citām Eiropas valstīm, kā arī no Indijas, ASV, Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
