Budžetu pildīs smēķētājšoferi 25
Valsts budžetu plānots glābt uz autobraucēju rēķina. Lai gan plānotā nodokļu reforma budžeta papildināšanai nesmādēs arī dzērāju un smēķētāju devumu kopējā katlā, taču tas uz vidējā Latvijas iedzīvotāja maciņu lielu iespaidu neatstās, liecina “LA” aprēķini, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādātajām nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018. – 2021. gadam.
Šīs nostādnes ietver arī kompensējošos mehānismus, lai, samazinot nodokļus, valsts budžetā nerastos iztrūkums. Taču 28. aprīlī plānoto ārkārtas valdības sēdi “Vienotības” iebildumu dēļ nolēma pārcelt uz 3. maiju.
Partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns žurnālistiem skaidroja, ka būtisku iebildumu pret reformu nav, jo daļa no plānotām izmaiņām esot “Vienotības” idejas. Tomēr šī politiskā spēka pārstāvjiem esot daudz jautājumu par aprēķiniem attiecībā uz kompensējošiem mehānismiem. Piemēram, vai tiešām, palielinot akcīzes nodokļa likmi, ieņēmumi palielināsies tā, kā tas ir plānots. Uz “Vienotības” jautājumiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbildēšot 2. maijā.
Par degvielu tērēsim vairāk
Vidējais latvietis, kas pērn darba algā pirms nodokļiem saņēma 859 eiro algu (bet uz “rokas” 631 eiro), pēc nodokļu reformas būs spiests mainīt savus ieradumus un pievilkt stingrāk jostu. Ja valdība apstiprinās Finanšu ministrijas iecerētās nodokļu reformas, tad vidējais latvietis, kurš brauc ar vairāk nekā desmit gadus vecu automašīnu un kuram ir divi apgādājamie, pēc jaunā gada degvielas uzpildes stacijā būs spiests sākt rēķināt, vai ar līdzšinējiem ienākumiem pietiks mājupceļam. Nodokļu sistēmas reformu iespaidā katrs dīzeļdegvielas litrs no janvāra būs dārgāks jau par 3,7 centiem.
Finanšu ministrija rēķina, ka, palielinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro, kā arī par 3% samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), neto darba alga (tā alga, ko saņemam uz rokas) būs lielāka. Tā darba ņēmējam ar 1000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas un ar diviem apgādājamiem bērniem pēc nodokļu reformas ienākumi palielinātos par 23,80 eiro, bet 700 algas īpašniekam ar diviem bērniem ienākumi palielinātos par 30,20 eiro mēnesī.
Pieņemot, ka vairāk nekā desmit gadus vecs automobilis 100 km veikšanai patērē vidēji 10 litrus dīzeļdegvielas un ka vidēji mēnesī nobrauc 1000 km, vidējais latvietis pozitīvo ieguvumu no darba algas nodokļu reformas diemžēl negūs. Finanšu ministrijas solīto algas palielinājumu noēdīs dārgāka degviela. Par 1000 km nobraukšanu būs jāmaksā par 37 eiro vairāk nekā līdz šim, kamēr algas palielinājums nepārsniegs vidēji 30 eiro robežu.
Jāņem vērā, ka akcīzes nodokļu kāpumu degvielai tieši izjutīs ne tikai auto īpašnieki, bet jebkurš, kurš iegādājas pienu un maizi veikalā, izmanto sabiedrisko transportu, lai nokļūtu novada centrā vai pie ārsta. Tam var sekot vispārējs transporta pakalpojumu un plaša patēriņa preču sadārdzinājums.
Nodokļu reforma gan nespiedīs vidējo latvieti ierobežot alus patēriņu Jāņu vakarā, jo akcīzes nodokļa kāpuma dēļ nākamgad viena pudele sadārdzināsies tikai par 1,05 centiem. Tiesa, vidējais latvietis būs spiests mazāk smēķēt. Pēc nodokļu reformas viena cigarešu paciņa sadārdzināsies par 31,4 centiem.
