– Sarunas sākumā gan sacījāt, ka labs budžets un jūsu labais veikums būtu tad, ja izdevumi nepārsniegtu ienākumus. Bet pieminētā atkāpe par 34 miljoniem veselības nozarei liecina, ka taisni otrādi – gribat palielināt budžeta deficītu. 14
B. Bāne: – Jāīsteno strukturālās reformas. Tas ir arī viens no valdības uzstādījumiem gan veselības, gan izglītības nozarē, gan tieslietu sistēmā, kas saistīta ar maksātnespējas administrācijas reformu. Kopējais ES regulējums pieļauj budžeta deficīta palielināšanu reformu īstenošanai, efektīvākas pārvaldības izveidošanai, kvalitatīvākiem pakalpojumiem iedzīvotājiem. Bet mums jāpierāda, ka 34 miljonu atkāpe jeb papildu ieguldījums dod iznākumu.
– Ko jaunā budžeta gadā tieši sajutīs iedzīvotāji?
J. Plūme: – Nākamā gada budžetā paredzēti vairāk nekā 19 miljoni demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Labklājības ministrija paaugstina valsts pabalstus par ceturto un katru nākamo bērnu, tiks palielināts atbalsts arī bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
Papildu 20 miljoni eiro plānoti lauksaimniekiem – gan pārejas perioda maksājumiem, gan atbalstam piensaimniecībai.
Papildu 10 miljoni paredzēti autoceļu uzturēšanai. Tāpat ir arī papildu finansējums pašvaldību ceļiem. Daudzbērnu ģimenes no nākamā gada varēs izmantot braukšanas maksas atvieglojumus starppilsētu sabiedriskajā transportā.
Gatavojoties valsts simtgades svinībām, Kultūras ministrijai papildus piešķirti 5 miljoni eiro.
B. Bāne: – Nākamgad paredzēts minimālā atalgojuma palielinājums par 10 eiro – pašlaik noteiktais ir 370 eiro. Jāatzīst, par palielinājuma apmēru bija daudz diskusiju. No vienas puses, atalgojuma pieauguma tempam jāatbilst darba ražīguma pieauguma līmenim. Bet vidējā darba alga mums pieaug straujāk nekā darba ražīgums. No otras puses, valsts noteiktais minimālās algas apmērs ietekmē ēnu ekonomiku. Jo tā zemāka, jo lielāks kārdinājums negodprātīgiem uzņēmējiem pārējo maksāt, apejot nodokļus.
– Cilvēki visvairāk nobažījušies, ka celsiet nodokļus, neceļot likmes, ar tiem, pirmkārt, domāts nekustamā īpašuma nodoklis.
I. Šņucins: – Šīm bažām nav pamata. Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības ir iesaldētas līdz nākamā gada beigām.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu uzdots līdz šā gada beigām piedāvāt risinājumus, kurus īstenot 2018. gadā. Šo darbu sarežģī tas, ka nekustamo īpašumu kadastrālais novērtējums, piemēram, Rīgā un kādā attālā lauku novadā krasi atšķiras. Tādas pašas atšķirības ir arī nekustamo īpašumu tirgū.
Savukārt lielie nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, kuri dod vislielākos ienākumus, netiek grozīti.
– Kad plānojat radikāli pārstrādāt visu nodokļu politiku?
– Pašlaik gatavojam nodokļu politikas pamatnostādnes laikposmam līdz 2021. gadam. Tās izstrādājot, jāņem vērā gan valsts budžeta ieņēmumi, gan ienākumu nevienlīdzības mazināšana, gan mūsu tautsaimniecības konkurētspēja. Pirmā vienošanās, ko esam panākuši no ministriju un sociālo partneru puses, ir tā, ka budžeta ieņēmumu vidējam apjomam šajā laikposmā būtu jāpieaug. Mērķis ir panākt nodokļu ieņēmumus vienas trešdaļas apmērā no IKP, pašlaik tie ir mazāki. Kā to sasniegt, tas ir zināms. Pirmais solis – uzlabot esošo nodokļu administrēšanu, kas tieši saistīta ar jau pieminētajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. Tiesa, tikai administrēšanas uzlabošana piecos gados nenodrošinās papildu trīs līdz četrus procentus no IKP.
Otrais solis – nodokļu atvieglojumu pārskatīšana. Daļa jau ir ietverti nākamā gada budžetu pavadošo likumprojektu portfelī. Piemēram, tas skar uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar uzkrātajiem zaudējumiem. Vismaz 25% apmērā no peļņas tas būs jāsamaksā arī tad, ja iepriekšējie zaudējumi vēl nav pilnībā segti.
Trešais solis – iespējams, arī nodokļu likmju grozījumi. Bet šī diskusija ir plānota nākamajā gadā.
J. Plūme: – Par pašvaldībām runājot, nākamā gada budžetā tām paredzam pieaugumu 90 miljonu eiro apmērā. To plānojam uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, dabas resursu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda rēķina. Tā kā pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, nākamgad viņiem būtu jāsaņem arī labāki pakalpojumi.
UZZIŅA
Ar ko 2017. gada budžets atšķiras:
1) pārsniedz 8 miljardus eiro,
2) netiek pārskatītas tā dēvēto lielo nodokļu likmes,
3) papildu ieņēmumi galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas,
4) lielāks uzsvars uz nozaru ministriju pasākumiem,
5) lielāki izdevumi aizsardzībai, veselībai, izglītībai un iekšējai drošībai.
