– Vai visi jūsu iesniegtie priekšlikumi ēnu ekonomikas apkarošanā tika atbalstīti? Šķiet, priekšlikums par apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu neizgāja cauri? 14
– Pēdējā gada laikā šādi grozījumi ir pieņemti arī par kokmateriālu, elektroierīču, mobilo tālruņu tirdzniecību. No šā gada 1. jūlija tas jau ir ieviests graudiem. Kopā ar nākamā gada budžeta likumprojektu apgrieztā PVN piemērošana tiek attiecināta arī uz dārgmetāliem. Lai novērstu krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem, par šā nodokļa režīma piemērošanu turpinās diskusija ar nevalstiskajām organizācijām.
– Vai tika atbalstīts ierosinājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāšanu par iemaksām trešajā pensiju līmenī? Tās ir pārvērtušās par bagātnieku rotaļām ar izdevīgu naudas ieguldījumu, vai ne?
– Lai to pārtrauktu, no nākamā gada būs spēkā jauns noteikums: nodokļa atvieglojumu piemēro tikai tad, ja pensiju līmenī uzkrātā nauda vismaz gadu paliek tās turētāja kontā. To vairs nevarēs iemaksāt decembrī, bet izņemt jau nākamā gada aprīlī.
– Ienākumus plānojat, vadoties no pašu izteiktās ekonomiskās attīstības prognozes. Tomēr šogad IKP pieaugums būs uz pusi mazāks, nekā cerēts…
B. Bāne: – Nākamgad prognozētais IKP pieaugums ir 3,5%. Prognozi neesam grozījuši, kaut arī, iespējams, šogad pieaugums nebūs tāds, kādu prognozējām pērn. Ja nākamgad izdosies ieviest ES struktūrfondu projektus tādā apmērā, kā nozaru ministrijas ir iecerējušas, tas būs galvenais dzinējspēks mūsu tautsaimniecības attīstībā. Gandrīz miljards eiro. Tas noteikti būs pozitīvs stimuls mūsu valsts ekonomiskajā izaugsmē.
– Jūsuprāt, sliktākās prognozes nepiepildījās tāpēc, ka aizkavējās normatīvo dokumentu pieņemšana ES struktūrfondu izmantošanai?
B. Bāne: – Šā gada sākumā vairākās nozaru ministrijās patiešām bija kavēšanās ar šo fondu izmantošanu. Bet tagad tā ir novērsta.
– Bet kā to saprast, ka mājokļu siltināšanas programma iedarbināta tikai šajās dienās? Ziema jau degungalā, bet tikai tagad sāksim izstrādāt projektus!
– Es negribētu šeit iztirzāt kavēšanos ar mājokļu siltināšanu, par ko atbild Ekonomikas ministrija. Normatīvais regulējums šim gadam ir gandrīz gatavs visām tām aktivitātēm, kuras valdība bija iezīmējusi.
Fondu ieviešanā mēs gan neesam paši gausākie starp ES dalībvalstīm. Esam ceturtie labākie. Te gan jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem šis ir sarežģītāks, tāpēc ka ES dalībvalstis – lielākās maksātājas ES budžetā – izvirzījušas stingrākas prasības to izmantošanā.
– Nākamā gada budžets būs lielāks nekā šogad?
J. Plūme: – Jā, nākamā gada budžets būs pirmais, kas ieņēmumu daļā pārsniegs 8 miljardus, bet izdevumu daļā – 8,4 miljardus eiro.
– Vai būsim pārsnieguši “trekno gadu” līmeni?
– 2008. gada līmeni sasniedzām jau pagājušajā gadā. Bet būtiski atšķiras tas, kā izlietojam naudu 2008. gadā un kā šogad. Sarunās ar nozaru ministrijām par iespējām samazināt izdevumus izskanēja, ka, lūk, pirms astoņiem gadiem varējām tērēt vairāk nekā varam pašlaik. Jāņem vērā, ka pašlaik vairāk maksājam ES budžetā, procentu izdevumiem, pensijām un sociālajiem pabalstiem. Speciālais budžets ir tas, kas būtiski palielina mūsu izdevumus.
– Pensionāri iebildīs, sacīdami, ka neko jau vairāk nesaņem.
– Šo speciālo budžetu jau neveido tikai pensijām paredzētā nauda. Jāņem vērā, ka pieaudzis darba nespējas lapu skaits, bezdarbniekiem izmaksāto pabalstu apmēri un viss pārējais. Arī nākamā gada budžetā pensiju palielināšanai ir atrasta papildu nauda. Tātad arī šajā jomā ir progress. Pārskatot izdevumus, mums kopīgi ar nozaru ministrijām izdevās vienoties par 60 miljoniem eiro, no kuriem pusi valdība nolēma atvēlēt jauno iniciatīvu finansēšanai. Otru pusi atstājot nozarēm, lai tās nākamgad spētu finansēt savas prioritātes.
Runājot par to, kādas pārmaiņas sagaida Latvijas sabiedrību, pirmkārt, līdz 2018. gadam izdevumiem valsts aizsardzībai jābūt 2% apmērā no IKP. Arī iekšējās drošības stiprināšanai – iekšlietām un tieslietām – ir paredzēti papildu kopā vairāk nekā 40 miljoni eiro.
Otrkārt, jāpabeidz izglītības reforma. Pedagogu ilgi gaidītā atalgojuma reforma jau ir apstiprināta. Pašlaik ar sociālajiem partneriem ir izdevies panākt kompromisu, un valdības pieņemtā modeļa ieviešana budžetam maksās ap 50 miljoniem eiro, tostarp 15 miljonus, pārskatot savus izdevumus, apņēmusies nodrošināt IZM.
Treškārt, nākamā gada budžetā Veselības ministrijai paredzēti papildu 66 miljoni eiro. Tik liels finansējuma pieaugums šai nozarei nav bijis kopš 2008. gada. Šī ir nozare, kurai piešķirtais finansējums pārsniedz 2008. gadā piešķirto par vairāk nekā 30 miljoniem. Šie līdzekļi paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai, rindu mazināšanai un sistēmas kopējām reformām.
B. Bāne: – Te piebildīšu, ka ar Eiropas Komisiju esam panākuši vienošanos par 2017. gada budžeta deficīta atkāpi – 34 miljoniem eiro jeb 0,13% no IKP. Šo deficīta atkāpi varam diskutēt arī turpmāk, ja nodemonstrēsim konkrētas veselības nozares reformas. Nav jau noliedzams, ka nozarei, ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, infrastruktūras attīstību un citus apstākļus, finansējums nav pietiekams.
