– Pārvērtiet sapratni un atbalstu naudā! Vai tas nozīmē, ka uzņēmējs būs spiests maksāt atalgojumu, no kura sociālais nodoklis būs 130 eiro apmērā, klāt vēl iedzīvotāju ienākuma nodoklis? 14
– Maksāt tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav iespējams. Deklarējot atalgojumu, automātiski jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nebūs iespējams ieskaitīt sociālajā apdrošināšanā šos 130 eiro, ja nebūs deklarēta pilna atalgojuma summa, bet nevarēs arī saņemt to atpakaļ.
– No taksometriem dabūsiet četrus miljonus. Kur pārējos no pieminētajiem 12 miljoniem?
– Līdzīgs regulējums tiek plānots arī būvniecības nozarē, uzliekot ģenerāluzņēmējam zināmu atbildību par darba ņēmējiem to objektos.
– Kāds tad galu galā ir jūsu priekšlikums? Zinām, ka sākotnēji to nepieņēma ne Ekonomikas ministrija, ne paši būvnieki.
– Ģenerāluzņēmējam jānodrošina, ka ir veiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par visiem konkrētajā būvlaukumā nodarbinātajiem par to nostrādāto laiku. Vēl nozare, kurai būs cits regulējums, ir audiovizuālo pakalpojumu tirgus. Papildu pilnvaras būs Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Tai būs tiesības ierobežot to televīzijas pakalpojumu izplatīšanu internetā, kuri valstī darbojas nelegāli, nemaksājot nodokļus.
– Vai tad tur ir tik lielas nodokļos nesaņemtas summas?
– Aptuveni viens miljons eiro.
B. Bāne: – Pārmaiņas plānojam arī saistībā ar skaidras naudas darījumu ierobežošanu 7200 eiro apmērā. Līdz šim tas skāra tikai uzņēmumus, bet turpmāk skars darījumus starp fiziskām personām.
I. Šņucins: – Jāatzīst, ka pilnīgi precīzi noteikt, kāda būs atdeve no kāda plānotā ēnu ekonomikas pasākuma, nav iespējams. To varēsim izmērīt tikai pēc reāli padarītā.
– Bet kā tad pērn no solidaritātes nodokļa varējāt ieplānot 40 miljonus?
– Kāds būs ieguvums no šogad ieviestā solidaritātes nodokļa, to redzēsim tikai aprīlī.
– Bet vai tendenci jau neredzat? Kam tad būs taisnība – jums vai lielās algas saņēmējam, “Lattelecom” vadītājam Jurim Gulbim?
– Pašlaik neredzam. Tas iznākums būs tikai gada beigās, jo šis nodokļa režīms sāk darboties, kad tiek pārsniegts noteikts atalgojuma līmenis. Bet trīs nākamā gada mēneši būs vajadzīgi datu apstrādei.
B. Bāne: – Prognoze par solidaritātes nodokļa ieņēmumiem nav mainījusies, VID joprojām prognozē, ka tie būs 40 miljoni.
– Cik tālu esat ar Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarām piekļūt kontu reģistram?
I. Šņucins: – Nepieciešams jauns likums, pie tā strādājam. Kā zināms, šogad stājās spēkā noteikums, ka kredītiestādēm jāziņo VID par aizdomīgiem klientu darījumiem, kuri skar ieņēmumus.
– Tātad VID piekļuve visiem iedzīvotāju darījumiem nebūs?
– Pārbaudīt visus bez izņēmuma nav un nebūs VID pienākums. Par kredītiestāžu kontu reģistru runājot, tiek veidota jauna datu apmaiņas sistēma sadarbībā ar tiesu izpildītājiem – tā, lai varētu efektīvāk atgūt tiesas prasījumus. VID tā dos iespēju ātrāk redzēt, kuras kredītiestādes kontā glabājas parādnieka nauda. Šāds kontu reģistrs tiek veidots arī citur Eiropas Savienībā. No nākamā gada dalībvalstis sāks apmainīties ar informāciju par rezidentu un nerezidentu kontiem.
– Esat paredzējuši, ka, dodot VID tiesības slēgt internetveikalu – nodokļu nemaksātāju – mājas lapas, cerat budžetā papildus ieņemt pusmiljonu eiro. Tas ir divdesmit reižu vairāk, nekā līdz šim iekasēts soda naudās? Kā to panāksit?
– Papildu ieņēmumus plānojam nevis no soda naudu apmēra palielināšanas, bet uz uzņēmēju labprātīgi veikto maksājumu rēķina. Tas veicinās arī darījumu patiesāku deklarēšanu.
– Baidoties no mājas lapas slēgšanas, uzņēmējs sāks vairāk maksāt valstij nodokļus?
B. Bāne: – Nevis baidoties no slēgšanas, bet apzinoties savu darījumu apjomus.
I. Šņucins: – Šim un citiem ēnu ekonomikas pasākumiem ir vēl otrs efekts, par ko jau teicu iepriekš. Godīgas konkurences veicināšana. Rezultātā tādu uzņēmēju, kuri nemaksā nodokļus, paliek arvien mazāk. Godīgi strādājošiem pieaug apgrozījums, jo vairs nav jākonkurē ar negodīgajiem, kuri tirgū piedāvā savu preci vai pakalpojumu par krietni zemāku cenu uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.
