Lasi visu interviju: Nākamgad nodokļus vēl necels, bet pēc tam gan 14
Par nākamā gada budžeta veidošanu Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baiba Bānei, valsts sekretāres vietniecei budžeta jautājumos Jolantai Plūmei, valsts sekretāres vietniekam nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāram Šņucinam jautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
– Jūs trīs esat tie augstākie ierēdņi, kas būvē valsts budžetu. Kā jūs paši sevi uztverat – esat naudas taisītāji, valsts maka turētāji vai knīpstangas?
B. Bāne: – Valsts naudas maka turētāja budžetam ir finanšu ministre. Dažreiz arī slikto ziņu paudēja. Jo diemžēl valsts naudas maks ne vienmēr ir tik biezs, kā mums gribētos, lai finansētu visus valsts sniegtos, iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Mēs esam profesionāļu komanda, kas dod valdībai padomus, lai tā spētu pieņemt lēmumus valsts un sabiedrības labā.
Pati un arī mani kolēģi valsts pārvaldē dažādos amatos strādājam daudzus gadus, bet no pieredzes varu teikt – neatceros, ka būtu divu pilnīgi vienādu budžeta projektu. Tas ir pats lielākais izaicinājums ikvienai valdībai. Ja budžetu neizdodas apstiprināt, tai jāatkāpjas. Ir bijuši pāris šādu gadījumu, bet tas bija sen.
– Vai ir cerības, ka 14. oktobrī pieliksiet punktu?
– Jā, plānojam, ka šai dienā finanšu ministre aiznesīs budžeta portfeli uz Saeimu.
– Nule teicāt, ka nav divu vienādu budžetu. Ar ko no iepriekšējiem gadiem atšķiras nākamajam gadam gatavotais?
– Budžetu projekti nekad nav bijuši vienādi tāpēc, ka tie tiek gatavoti dažādos apstākļos. Dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Lai ikkatra nākamā gada budžeta projektā finansētu valdības noteiktās prioritātes, tas ir liels izaicinājums, ievērojot fiskālās disciplīnas noteikumus. Pats galvenais – nedrīkstam dzīvot uz mūsu bērnu nākotnē pelnītās naudas rēķina.
– Bet mēs jau visu laiku tā dzīvojam!
– Mūsu valsti skāra viena no smagākajām ekonomikas krīzēm, domāju, ka no šīs pieredzes daudz esam mācījušies. Būtu jāspēj dzīvot atbildīgi, tērējot tikai to naudu, ko paši nopelnām.
– Vai tomēr nav tā, ka ministrijā nodarbojaties ar vienu un to pašu – kārtējā gada budžeta projektā izmisīgi meklējat naudu?
– Ik gadu plānojam makroekonomiskos rādītājus. Prognozējam ieņēmumus. Rūpīgi pārskatām pašreizējos izdevumus. Šogad tas ir izdevies diezgan labā profesionālā līmenī. Arī starptautiskās institūcijas, kuras esam informējuši par budžeta projekta veidošanas gaitu un izdevumu pārskatīšanu, to novērtējušas atzinīgi.
Runājot par atšķirībām, kārtējā budžeta projekta veidošanas gaitā diezgan intensīvi notika sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem un par izdevumu pārskatīšanu un ieņēmumu pasākumiem. Tās bijušas ļoti sarežģītas diskusijas, jo ne vienmēr uzreiz varam atrast kompromisus.
