Budžetu dzen neatskatoties 6
Valdība 10. decembrī nolēmusi iesniegt 2015. gada valsts budžeta likumprojektu Saeimā. Bet sestdien valdības ārkārtas sēdē šis likumprojekts tiks pieņemts iesniegšanai Eiropas Komisijā. Finanšu ministrija (FM) norāda, ka budžets ir jāpieņem līdz gada beigām, tāpēc katru nedēļu tiek rīkotas ārkārtas Ministru kabineta sēdes. Bet valdības sociālie partneri nav apmierināti ar budžeta pieņemšanas gaitu, jo uzskata, ka tiek apieti, pat Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē neesot notikušas nopietnas sarunas.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norādīja, ka valstij svarīgākais likumprojekts nav apspriests ar arodbiedrību savienību un ka šīs patiesības ignorēšana ir slikts signāls sociālā dialoga kvalitātei Latvijā. “Acīmredzot šāda attieksme ir parādījusies, lai politiķi varētu izvairīties no nepatīkamām sarunām par finansējuma nepieciešamību izglītībai un zinātnei, medicīnai, arī iekšējai drošībai,” secina Krīgers. Viņš pastāstīja, ka slēgtajās valdības sēdēs LBAS pārstāv viņa vietnieks Egils Baldzēns, bet viņam neesot tiesības informāciju, kas tur izskan, iznest no valdības ēkas, lai informētu sabiedrību, jo tai ir ierobežota pieejamība.
Sarunu procesā valdības pārstāvis ir finanšu ministrs Jānis Reirs. Ar FM Komunikācijas departamenta direktors Alekša Jarocka starpniecību noskaidroju, ka ministrija ir neizpratnē par LBAS nostāju, jo ministrija sociālos un sadarbības partnerus bija rakstiski ielūgusi 11. novembrī uz ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par iespējām palielināt ieņēmumus” izskatīšanu. Taču atsaucība neesot bijusi. “Baldzēna kungs vienmēr ir klāt slēgtajās valdības sēdēs, kur tiek izskatīts valsts budžeta likumprojekts, diemžēl nevienā no tām nav runājis. Tāpēc uzskatu, ka Pētera Krīgera paustais ir maldinošs un nepatiess,” sacīja Jarockis.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par veidu, kādā valdība gatavo 2015. gada budžeta projektu. Tā vietā, lai atklāti analizētu, cik lielā mērā valsts līdzekļu sadalījums nozarēm atbilst vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem, nopietnu starptautisku organizāciju ieteikumiem, viss tiekot pārklāts ar slepenības plīvuru. Kā piemērs tiek minēta Veselības ministrija, kas 6. novembrī Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ietvaros saskaņoja ar sociālajiem partneriem papildu budžeta līdzekļu pieprasījumu (109 miljonus eiro) un solīja, ka nedēļas laikā konsultēsies par tālāko rīcību, bet solījumu nepildīja. “Informācijas druskas par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu pieejamas vien plašsaziņas līdzekļos,” secina LVSADA un norāda, ka nozares finansējums 2015. gadā būs vien 2,95 no IKP, jo oficiāli izskanējis, ka nākamgad papildus 2014. gada bāzes finansējumam (713 miljoni eiro) tiks piešķirts vien 30 miljoni eiro. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā (3,0%) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%), tāpēc jauno veselības ministri politiska atbalsta vietā gaidot dūriens mugurā.
Ministru prezidentes preses sekretāra pienākumu izpildītāja Signe Znota-Znotiņa skaidroja, ka sociālais dialogs ar mediķu arodbiedrību ir jārisina Veselības ministrijai, kurai par sociālo partneru iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāinformē valdība. Iznākums ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi ministrija spēj šo dialogu veidot.
Neizpratni par valsts budžeta izstrādes procesu pauž arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, lūdzot nekavējoties iepazīstināt ar aktuālo valdības piedāvājumu par pašvaldību budžeta ieņēmumiem. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pastāstīja, ka budžeta sagatavošanas sākumā Finanšu ministrija nav spējusi atbildēt ne uz vienu pašvaldību savienības jautājumu, bet vēlāk par budžeta jautājumiem lemts, nepieaicinot pašvaldību pārstāvjus vai darot to novēloti. LPS un FM sarunās, kas notika 13. novembrī, FM norādījusi tikai uz papildu piešķīrumu 6,5 miljoniem eiro pašvaldībām ar viszemākajiem ieņēmumiem. LPS to uzskata par īslaicīgu risinājumu.
“LPS nav pieņemama situācija, ka LPS un FM sarunās netiek izklāstīts valdības piedāvājums par pašvaldību budžeta ieņēmumiem, bet tas tiek izteikts tikai LPS domes sēdē, kad vairs nav iespējams ar piedāvājumu detalizēti iepazīties un to savstarpēji pārrunāt,” uzsver Jaunsleinis. Viņš norādīja, ka šādā situācijā, visticamāk, atkal netiks parakstīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kā tas bija, pieņemot 2014. gada valsts budžetu. Bet Jaunsleinis cer, ka Saeimā ievēlētie pašvaldību vadītāji neļaus pieņemt budžeta likumprojektu, kuram nav pievienots pieminētais protokols, un panāks, ka likumprojektu nosūta atpakaļ Ministru kabinetam, lai tas tomēr vienotos ar pašvaldību savienību.
Finanšu ministrija ar LPS valdes pārstāvjiem tiksies 22. novembrī pēc tam, kad 2015. gada valsts budžeta likumprojekts būs pieņemts nodošanai Eiropas Komisijai.
