Nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanā grūtākais būs “JKP” pārliecināšana 1
Nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanā viens no grūtākajiem uzdevumiem būs Jaunās konservatīvās partijas pārliecināšana, ka piecu politisko spēku programmas nevarēs izpildīt.
Valdībā ir piecas partijas, kuru vadīto ministriju intereses un vajadzības ir jāsabalansē ar valsts budžeta iespējām.
To premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ir teicis vairākkārt, otrdien sacīto viņš atkārtoja arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kur ar informatīvo ziņojumu par 2020. gada valsts budžeta projektu tika iepazīstināti vadības sociālie partneri. Viņiem premjers arī apstiprināja, ka valdība pildīs iepriekš solīto un nepieļaus izmaiņas nodokļu sistēmā līdz 2021. gadam, ko uzņēmēju pārstāvji novērtēja atzinīgi. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns sēdē vairākkārt uzsvēra, ka valdībai būtu jāatrod finansējums, lai pildītu iepriekš pieņemtos lēmumus par atalgojuma palielināšanu izglītības un veselības aprūpes darbiniekiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) norādīja, ka šie lēmumi ir pieņemti laikā, kad bija lielāka valsts ekonomiskā izaugsme, kas tagad tāda vairs netiek prognozēta, un šīs korekcijas esot jāņem vērā.
No Finanšu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma var secināt, ka ministrijas papildus prasa finansējumu par 953 miljoniem eiro, no kā lielākās summas paredzētas atalgojuma palielināšanai izglītības, veselības, kā arī iekšlietu sistēmā. Valdības partiju izveidotajā darba grupā tika pārskatīti ministriju izdevumi, tādā veidā atrodot 93,7 miljonus eiro – no tiem 45,7 miljoni tiks novirzīti fiskālās telpas, kas ir valdībai pieejamie līdzekļi papildu vajadzību segšanai, palielināšanai, bet 48 miljoni – nozaru prioritātēm. Nākamā gada valsts budžeta iespējas par 72 miljoniem eiro samazina arī “Rīgas satiksmes” parādsaistības, kas jāiekļauj budžeta deficītā.
Premjers K. Kariņš ir apstiprinājis, ka izglītība, veselība un arī pašvaldību reforma būs nākamā gada valsts budžeta prioritātes, visās trijās jomās arī turpināsies reformas, kurām ir jānotiek sazobē, lai “vidējā termiņā atbrīvotos nauda, kuru varētu ieguldīt tur, kur tā ir nepieciešama”. Taču grūtākais pārbaudījums valdības vadītājam varētu būt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārliecināšana, ka pieciem politiskajiem spēkiem jābūt gataviem kompromisiem, jo nav valdības iespējās pilnībā īstenot kādas vienas partijas priekšvēlēšanu programmu, jo īpaši tad, ja tā skar arī nodokļu sistēmu, kuru nav plānots mainīt. Nesen Latvijas Televīzijas raidījumā “De facto” JKP līderis Jānis Bordāns sacīja, ka ziņojumā par nākamā gada valsts budžetu nav ieraudzījis atbalstu JKP prioritātēm. Partija arī nav atkāpusies no nodoma īstenot savu priekšvēlēšanu plānu “3 x 500”, kas nozīmē līdz 500 eiro palielināt minimālo algu, ar nodokli neapliekamo diferencēto minimumu un pensiju.
Taču sociālo tīklu lietotāju uzmanību piesaistīja raidījumā sacītais, ka JKP “atvērtāk un pozitīvāk varētu iesaistīties budžeta jautājumu risināšanā”, ja tai netiktu likti šķēršļi prokuratūras reformēšanā, Valsts drošības dienesta kvalitātes uzlabošanā, kā arī ar Latvijas Universitāti saistītu jautājumu risināšanā.
Jāteic, ka te JKP ir saņēmusi partneru pretimnākšanu, jo valdība otrdien neapstiprināja Latvijas Universitātes rektora amatā Indriķi Muižnieku.
Lūgts konkretizēt JKP prasības budžeta sagatavošanas gaitā, JKP frakcijas un arī partijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka nekas nav mainījies – partija centīsies pildīt vēlētājiem doto solījumu, kas vēl jo svarīgāk esot, ņemot vērā iespējamo ekonomikas stagnēšanu, lai izvairītos no kārtējā emigrācijas viļņa. “Es jūtu partneru politisko greizsirdību. Viņi nevēlas, lai Jaunā konservatīvā partija izpilda savus solījumus,” uzskata K. Feldmans. Viņu nepārliecina arguments, ka šo ieceru īstenošanu valdība finansiāli nevar atļauties. Pēc partijas veiktajiem aprēķiniem, palielinot neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, fiskālā ietekme būtu 127 miljoni eiro, kas esot mazāk, nekā tiekot izplatīts publiskajā telpā. Par premjera un arī finanšu ministra teikto, ka līdz 2020. gadam netiks veiktas izmaiņas nodokļu likumos, K. Feldmans sacīja: “Mūsu partija nebija iepriekšējā valdībā. Mēs nevienam neko neesam solījuši.”
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis redz tikai vienu iespēju, kā rast kompromisus ar partneriem no JKP – “pārliecināšanu grūtās sarunās”.
Tas arī tiekot darīts, tāpēc uz budžeta veidošanas sarunām nākot arī Finanšu ministrijas ierēdņi. JKP aizbildināšanās ar to, ka partija nav bijusi iepriekšējā valdībā un līdz ar to var norobežoties no tās dotajiem solījumiem uzņēmējiem, “JV” pārstāvim nav pieņemama, jo valdības veidošanas laikā visi budžeta veidošanas nosacījumi tikuši izrunāti. Jautāts par pirmo pretimpanākšanos JKP, atbalstot Izglītības un zinātnes ministres ilgas Šuplinskas ierosinājumu neapstiprināt LU rektora amatā I. Muižnieku, A. Latkovskis paskaidroja, ka tas sakrīt ar partneru viedokli, iebildumi esot bijuši tikai pret veidu, kā to sākotnēji esot piedāvāts risināt.
