Budžets lielāks, bet joprojām par mazu 2
Par 2019. gada valsts budžeta likumu galīgajā lasījumā vakar vakarā nobalsoja 59 Saeimas deputāti (pārstāvji no koalīcijas partijām – “Jaunās Vienotības”, Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, “KPV LV”, “Attīstībai/Par”), pret bija 34 deputāti (no opozīcijas partijām “Saskaņa”, ZZS, un “KPV LV” deputāti Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Didzis Šmits, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko), neatturējās neviens. Diskusijas par budžetu un 14 saistīto likumu grozījumiem noritēja visu dienu – Saeimas sēde ilga aptuveni desmit stundas kopā ar pārtraukumiem.
Atkarībā no katra Latvijas iedzīvotāja politiskajām simpātijām 2019. gada budžetu var vērtēt gan pozitīvi, gan arī dēvēt par “liekulības budžetu”, kā to dara opozīcija.
Ja uzskatāt, ka iepriekšējā valdība kopumā strādājusi labi, tad Saeimas apstiprinātais budžets ir laba ziņa – tas kopumā turpina iepriekšējās valdības sāktās iniciatīvas bez būtiskām pārmaiņām. Savukārt, ja esat balsojuši par 3×500 programmu (JKP), ministriju skaita samazināšanu (“KPV LV”) vai OIK atcelšanu, tad būsiet vīlies.
Budžeta ieņēmumu apjoms ir būtiski pieaudzis – par 417 miljoniem (kopā gadā plānotie 9,2 miljardu eiro ieņēmumi). Galvenie budžeta palielinājuma avoti ir ekonomiskās aktivitātes pieaugums un ar to saistītie palielinātie nodokļu ieņēmumi. Otrs faktors – ēnu ekonomikas samazināšana, ko iepriekšējās valdības laikā izdevās katru gadu samazināt apmēram par 1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir apmēram 100 miljonu papildu pienesums budžetam gadā. Budžeta izdevumi palielinājušies par 400 miljoniem, un budžeta deficīts no 0,7% pērn ir samazinājies līdz 0,5% šogad.
Kā uzskata Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāre un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), būtiskākais 2019. gada budžeta defekts ir tas, ka pedagogu atalgojuma palielinājumam nepieciešamā summa, kas ir samērā maza – 8,5 miljoni eiro, nav iestrādāta budžetā, bet notiek skolotāju dancināšana ar finansējuma atrašanu.
“Izglītības ministrijai tiek dots uzdevums “aiziet tur, nezin kur, atrast to, nezin ko”, un tad varbūt tiks piešķirts finansējums. Skaidri un gaiši pateikts – kas tad īsti tiek gaidīts, netiek. Manuprāt, šī nauda bija jāiestrādā budžetā, iespējams, nosakot papildu noteikumus, kā to varēs izmantot, proti, prasot skolu reformu plānu,” tā saka opozīcijas pārstāve D. Reizniece-Ozola.
Jāatzīst, ka tas ātrums, kādā valdība izpildīja burvju triku – naudas atrašanu, tikko atskanēja vārds “skolotāju streiks”, vēlreiz apliecina, cik lielas perspektīvas Latvijā ir vienotībai un agresīvai savu interešu aizsardzībai.
Protams, tas skar tikai tādas nozares, kurām bez “burkāna” ir arī “pātaga”.
Un, ņemot vērā, ka reāli skolotāju algu palielinājumu finansēs no “Latvijas loto” un Latvijas Bankas dividendēm, katrs loterijas biļešu vai LB kolekcijas monētu pircējs turpmāk varēs lepni teikt – es finansēju izglītību!
Labklājības pārsteigumi
Lielākais budžeta procesa pārsteigums droši vien ir milzīgo – 48 miljoni eiro – rezervju atrašana Labklājības ministrijas budžetā. Te būtībā viena laba ziņa, otra slikta.
Sliktā – bērnu dzimst arvien mazāk un tātad naudas māmiņu algām arī vajag mazāk, bet labā ziņa – arī bezdarbnieku arvien mazāk, slimojam mazāk un tādēļ arī naudas pabalstiem vajag mazāk.
“Labklājības ministrijai ir grūtības ar prognozēšanu. Iepriekšējos gadus ir bijusi nepieciešamība aktualizēt datus, parasti finansējuma palielinājuma virzienā. Šoreiz šķiet, Labklājības ministrija ir bijusi pārāk pesimistiska. Taču kopumā tas nav labs signāls – ja katru gadu prognozes svārstās par vairākiem desmitiem miljonu, tad tas ir tāpat kā mēģināt trāpīt mērķī ar sliktu šauteni, turot to drebošās rokās,” komentē D. Reizniece-Ozola.
Pie mazākiem pārsteigumiem varētu pieskaitīt opozīcijas ignorēšanu. Šajā budžeta apspriešanas procesā tika noraidīti visi opozīcijas iesniegtie priekšlikumi. Tas ir nedaudz dīvaini, ņemot vērā, ka daļa priekšlikumu bija nevis par to, kā palielināt tēriņus, bet gan par to, kā palielināt budžeta ieņēmumus. Visticamāk – lai turpinātu Latvijā labi iesakņoto politisko tradīciju piesavināties ideju un pēc kāda laika opozīcijas idejas izvirzīt jau kā pozīcijas priekšlikumus.
Administratīvi teritoriālā bremze
Viena no visvairāk reklamētajām jaunās valdības prioritātēm ir administratīvi teritoriālā reforma. Jāsaka uzreiz – nekāds finansējums tai paredzēts nav, tikai tas, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetā. Ar to pietiks pētījumiem un sabiedriskajām attiecībām reformas propagandēšanai. Visticamāk, šogad reforma tālāk par to arī nepavirzīsies.
Tas varbūt pat labi – pie šīs reformas droši vien jāķeras tad, kad ir izpētīts, kā tad tieši nodrošināt un uzlabot kritiski svarīgo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, un tad, kad tas izdiskutēts ar pašvaldību vadītājiem. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“AP”) uzskata, ka šis finansējums pilnīgi atbilst šogad paredzētajiem reformas darbiem, jo viss, kas šogad jāpaveic, – jātiekas ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un jāsagatavo administratīvie akti.
Kuras ir tās jomas, kurās finansējuma palielinājums bija nepieciešams, bet nav saņemts? Pirmkārt jau ceļi.
Šogad Satiksmes ministrijas budžetā valsts ceļiem atvēlētais finansējums būs 312,3 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāks nekā 2018. gadā. Ņemot vērā, ka nepadarīto darbu apjoms uz ceļiem jau vērtējams miljardos eiro un šīs tendences maiņa tuvākajos gados nav paredzama, tas būtībā nozīmē vienu no divām izvēlēm – vai nu koncentrēt esošos līdzekļus tikai svarīgāko ceļu uzturēšanā, ļaujot pārējiem sabrukt, vai arī publiskās un privātās partnerības ieviešanu ceļu būvē un uzturēšanā jeb, latviski izsakoties, maksas ceļu ieviešanu.
Satiksmes ministrija jau atklāti runā par ceļu nodošanu pašvaldībām vai privatizāciju. Otra joma, kur saglabājas sarežģīta situācija, ir sporta finansējums – kā nodokļu reforma izjauca iepriekšējo sistēmu, tā jaunais budžets neko jaunu ieviesis pagaidām nav.
Kā teicis kāds politikas vērotājs, arī izvēle neko nemainīt ir politiska izvēle. Jaunajai valdībai būs jādzīvo ar šīs izvēles sekām.
Kopējie izdevumi – 9,4 miljardi eiro
* 2019. gada valsts konsolidētajā budžetā plānoti 9,2 miljardu ieņēmumi, bet izdevumi – 9,4 miljardi eiro.
* No tā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 6,4 miljardi, bet izdevumi – 6,8 miljardi eiro.
* Speciālajā budžetā plānoti trīs miljardu eiro ieņēmumi, bet izdevumi – 2,8 miljardi eiro.
* Budžeta deficīts šogad plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
* IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.
