Budžets bez riskiem 2
Sabalansēts budžets bez riskiem. Tā nākamā, 2020., gada vidēja termiņa valsts budžeta projektu un to pavadošo vairāk nekā 20 likumu paketi trešdien Saeimas ārkārtas sēdē raksturoja valdības partiju pārstāvji.
Viņi atzina, ka šis nav ideāls budžets, bet tas paredz finansējuma pieaugumu daudzās nozarēs.
“Tas ir liekulības un vilšanās budžets,” savukārt uzskata opozīcijā esošās “Saskaņas” deputāti, kuri cits pēc cita atgādināja koalīcijai tās pirms vēlēšanām dotos, bet neizpildītos solījumus.
Vairākas sabiedrības grupas jau ir brīdinājušas, ka rīkos protesta akcijas, nesaņēmušas budžetā sev vēlamo finansējumu. Saeima trešdien vakarā pieņēma budžeta projektu 1. lasījumā, par to debatējot visu dienu.
Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) sacīja, ka viņš neesot no tiem, kas solot “Dieva brīnumus” – viņa vadītā valdība izvirzot skaidrus mērķus un skaidru rīcības plānu, soli pa solim to īstenojot.
“Nākamā, 2020., gada budžeta projekts ir viens no mazajiem soļiem uz mūsu vispārīgo mērķi – sasniegt ziemeļvalstu labklājības līmeni,” sēdē sacīja K. Kariņš, tā izsaucot uz sevi uguni, jo vairāki opozīcijas deputāti debatēs reaģēja uz teikto, cenšoties ar dažādiem piemēriem pierādīt pretējo.
Viktors Valainis (ZZS) izteica šaubas, vai ziemeļvalstu modelim atbilst arī veids, kādā koalīcija divos lasījumos bez diskusijas sabiedrībā gatavojas partijām ievērojami palielināt finansējumu no valsts budžeta. Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) vaicāja, vai tas nozīmējot, ka ar šiem grozījumiem partiju finansēšanas likumā valdības partijas atzīst, ka visu laiku dzīvojušas atkarībā no sponsoriem.
Piecu partiju kompromiss
Premjers K. Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) uzsvēra, ka valsts galvenā finanšu dokumenta pamatu sagatavoja piecu valdības partiju izveidotā darba grupa, sabalansējot visu nozaru intereses – tas esot kompromiss starp daudzām vajadzībām.
Uz to norādīja arī Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, kurš sacīja: “Budžeta projekts ir labs. Tas nav ideāls. Demokrātiskā valstī budžets nozīmē līdzsvaru starp dažādām nozarēm, ministriju un partiju prioritātēm. Un es teiktu, ka līdzsvars ir atrasts. Piepildītās cerības un nepiepildītās cerības starp visiem sadalītas caurmērā līdzīgi.”
Pirmo reizi valsts budžeta izdevumi pārsniegs 10 miljardus eiro, bet ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro apmērā, uzsvēra J. Reirs. Budžeta deficīts ir paredzēts 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP). Valdība piedāvājot ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņots ar fiskālās disciplīnas prasībām, nedaudz samazinot IKP prognozi, kas noteikta 2,8%.
“Tādējādi mums jārēķinās ar mazāku finansējumu, nekā bija prognozēts iepriekš. Latvijas izaugsmes prognoze ir pakļauta pārsvarā ārējām svārstībām. Pēdējos gados šīs prognozes vairāk ir vērstas uz negatīvo pusi,” atzina J. Reirs.
Valsts budžeta projekts vairākām nozarēm paredz būtisku papildu finansējumu, kopumā 150 miljoni eiro.
Vienīgi satiksmes nozarē šis būs “liesais gads”, kā iepriekš jau bija norādījis satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Tas lielā mērā saistīts ar to, ka samazinās Eiropas fondu finansējums. Gandrīz trešdaļa no budžeta papildu finansējuma – 50 miljoni eiro – ir paredzēti veselībai.
Opozīcija norādīja, ka tas neatbilst tam finansējuma apjomam, kādu Saeima pērn veselībai paredzēja likumā, un mediķi nesaņems solīto algas pieaugumu. J. Reirs sēdē skaidroja, ka Veselības ministrijas pamatbudžeta izdevumi plānoti 1,2 miljardi eiro, kas ir 3,6% no IKP, bet kopā nozarei būšot 1,37 miljardi eiro. Likumā veselībai paredzēti 4% no IKP.
Būtiska budžeta prioritāte ir sociālās aizsardzības pasākumi – minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācija, kas esot lielākā pensiju indeksācija, kāda bijusi, teica labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”). Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) norādīja, ka tam priekšnoteikumi ir radīti jau iepriekšējā valdībā, bet jaunā ministre nav nākusi ar iniciatīvām nabadzības mazināšanā un senioru dzīves uzlabošanā, uz ko norādījis tiesībsargs Juris Jansons.
Papildu nauda algām
No papildu pieejamiem līdzekļiem 23 miljoni eiro atvēlēti pedagogu atalgojumam, bet zinātnei – astoņi miljoni eiro. Vairāku nozaru ministri kā savu prioritāti bija norādījuši atalgojuma palielināšanu – šim mērķim 19 miljoni plānoti iekšlietu sistēmā.
No nākamā gada algas palielinās arī vairāk nekā 4300 kultūras darbiniekiem, kas strādā teātros, arhīvos, muzejos, bibliotēkās. Debatēs savu partiju vārdā, klātesot visiem ministriem, sēdē runāja visu frakciju pārstāvji.
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts uzskata, ka budžets atspoguļo labklājības pieaugumu valstī daudzās jomās. Viņš solīja, ka mazo algu celšana veselības nozarē būs partijas prioritāte. Opozīcijas ieskatā, tās bijušas priekšvēlēšanu runas, ne budžeta analīze.
Valdība ir pildījusi solījumu līdz 2021. gadam neveikt izmaiņas nodokļu sistēmā, ko bija apņēmusies iepriekšējā Māra Kučinska (ZZS) valdība. Debatēs M. Kučinskis sacīja, ka daudzi novērtējot to, ka valdība nepacēla nodokļus, bet šie cilvēki jau to neraksta sociālajos tīklos un nesūta vēstules.
Taču, viņaprāt, “šis budžets ir apliecinājums tam, ka tie solījumi, par ko daudzi nopirka vietas parlamentā, vienkārši nav izpildāmi”. Jaunās konservatīvās partijas uzstājības iespaidā koalīcija vienojās nākamgad palielināt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 300 eiro, 2021. gadā – līdz 400 eiro, bet 2022. gadā tas sasniegs 500 eiro, kā to bija solījusi JKP.
Minimālo algu līdz 500 eiro valdība apņēmusies palielināt 2021. gadā. Gatis Eglītis (JKP) teica, ka partija aizstāvēs savu plānu 3×500 arī nākamajos gados, vienlaikus atzīstot, ka šis nav ekonomiskās attīstības budžets, bet drīzāk algu un pārdales budžets.
