Budžetam priekšā pēdējais šķērslis – uzturēšanās atļaujas 0
Vakar Saeimas Budžeta komisijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) un finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) aicināja deputātus, iesniedzot priekšlikumus budžeta projekta grozījumiem, neaizmirst par fiskālo stabilitāti un centās viņus pārliecināt par to, ka sagatavots ir labākais iespējamais budžeta variants.
Amatpersonas arī uzsvēra, ka papildu ministriju bāzes izdevumiem atrasti aptuveni 243 miljoni eiro jaunās politikas iniciatīvām. Bet pašvaldību budžeta ieņēmumu daļa pat pēc konservatīvākajām aplēsēm nākamgad pieaugšot par 60 miljoniem eiro. Šeit gan būtu vietā atgādināt, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neparakstīja tā saukto vienošanās un domstarpību protokolu 2014. gadam, pieprasot palielināt pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu līdz 84% pašreizējo 80% vietā. LPS arī prasa Valsts autoceļa fondam novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 30% ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Finanšu ministrs gan par LPS atsacīšanos parakstīt protokolu daudz nebēdā, jo tas neesot obligāts budžeta tālākai virzīšanai. Arī nekādas sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem pozīcija neplāno. Šķiet, ka vairāk par pašvaldību iebildumiem finanšu ministru šobrīd satrauc tas, vai parlamentā starp lasījumiem neparādīsies jauni priekšlikumi. “Brīvas fiskālās telpas budžetā vairs nav, un es aicinātu deputātus pret to izturēties atbildīgi. Atvēlot vēl dažus papildu miljonus kādai nākamā gada programmai, mēs riskējam ar to, ka nākamgad mums būs jāmaksā desmitiem miljonu vairāk par parāda apsaimniekošanu. Turklāt Eiropas Komisija nākamgad daudz stingrāk vērsīsies pret valstīm, kuras neievēros fiskālo disciplīnu,” brīdināja A. Vilks.
Frāzi, ka brīvu līdzekļu vairs nav, no finanšu ministriem dzirdam vai katru gadu pirms budžeta skatīšanas, bet pēdējā brīdī parasti vēl daži miljoni atrodas, piemēram, pārskatot ministriju bāzes izdevumus.
Aptaujātie valdošās koalīcijas pārstāvji lielākoties budžetu vērtē kā vairāk vai mazāk sāpīgu, tomēr kompromisu. Reformu partijai (RP) izdevies iestrādāt budžetā darbaspēka nodokļu samazinājumu, kaut arī ne tādā formā, kā sākotnēji cerēts (tā vietā lai par 2% samazinātu IIN, par 1% tiks samazināts darba devēja un darba ņēmēja sociālais nodoklis). Pie saviem sasniegumiem RP pieskaita arī gaidāmo skolotāju atalgojuma pieaugumu, vienu miljonu latu lauku skolotāju apmācības programmai un iekšlietu sistēmas darbinieku sociālās garantijas.
Bet NA pārstāvis Imants Parādnieks pauda gandarījumu par demogrāfijas jautājumos panākto kompromisu, kurš gan pagaidām nav iestrādāts budžetā, bet fiksēts tikai valdības protokollēmumā. Pašlaik pēdējais strīda objekts budžeta lauciņā palicis uzturēšanās atļaujas. Politiķi vēl “tirgosies” par kvotas lielumu – cik daudz gada laikā pieļaujami darījumi, kad uzturēšanās atļauju saņem nekustamā īpašuma pircēji.
Budžetu skeptiski vērtē arī opozīcijas pārstāvji. “Saskaņas centrs” uzskata, ka valdošās koalīcijas solījumi mazināt nevienlīdzību tā arī palikuši tukšas runāšanas līmenī, jo premjers jo-projām pretojas IIN progresīvās likmes ieviešanai.
Bet arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Budžeta komisijā Uldis Augulis pauda viedokli, ka vairāki jaunie nodokļi esot nepārdomāti vai neprofesionāli sagatavoti. Piemēram, dabas resursu nodoklis, atjaunojamo energoresursu nodoklis un it īpaši – ostu nodoklis. Turklāt ZZS, līdzīgi kā LPS, uzstāj uz pašvaldībām atvēlamās IIN daļas palielināšanu.
