Dace Bluķe: Piederība un lojalitāte savai valstij visbiežāk ir kultūras jautājums 19
Skandāls par kultūras nozares kapitālsabiedrību gūtās peļņas atmaksāšanu valsts budžetā satrauca ne tikai nozarē strādājošos, bet neatstāja vienaldzīgu arī lielu daļu sabiedrības.
Reaģējot finanšu ministrs apelē pie budžeta disciplīnas un valsts budžeta glābšanas, kaut arī šis pats ministrs neiebilda pret 8,78 miljonu eiro lielas peļņas atstāšanu a/s “Latvijas dzelzceļš” maciņā. Acīmredzot valdības, ministruprāt, “LDz” nopelnītie miljoni nebūs valsts budžetam tik noderīgi kā pāris simti tūkstošu, ko sametīs dažas kultūras organizācijas. Savukārt kultūras ministre skaidro valdībai un sabiedrībai kultūras nozares kapitālsabiedrību īpašo situāciju, Ministru prezidente sola lēmumu tomēr pārskatīt, Operas priekšnieks notikušajā saskata vienas partijas izrēķināšanos ar otru. Tā nu Leļļu teātra vecie krēsli, kurus no gūtās peļņas bija plānots kaut daļēji nomainīt, kļuvuši par savdabīgu kultūras nabadzības un valdības cinisma simbolu. Kapitālsabiedrību vadītāji guvuši mācību, ka strādāt čakli un ar peļņu nav jēgas, jo nopelnīto tāpat atņems. Kopumā jezga sanākusi ne pa jokam.
Lai arī kā risināsies tālākie notikumi ap kultūras iestāžu nopelnītajiem eiro, viens ir skaidrs, 11. augusta valdības sēdē tika iedegta spoža signāllampiņa, kas saka – nākamā gada budžeta veidošanas cīņas ir sākušās.
Nozarē strādājošie jau sen pieraduši, ka kultūra nekad nav bijusi valdības prioritāte un tāpēc katrs tēriņš un katra acīm redzamā vajadzība arvien no jauna kaut kā īpaši jāpamato un jāskaidro. Tā tas notika arī 2013. gadā, kad tika veidots budžets nākamo triju gadu griezumā, tas nozīmē – arī 2016. gadam. Visa nozare nāca talkā Kultūras ministrijai, lai diskutētu, skaidrotu un pierādītu problēmas un vajadzības. Pēc skandalozās kultūras ministru maiņas un bažām par budžeta tālāko virzību toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis publiski paziņoja: “No savas puses varu uzsvērt, ka pretēji dažādām spekulācijām, kas tiek izplatītas, tās vienošanās, kas ir panāktas budžetā attiecībā uz Kultūras ministrijas budžetu no “Vienotības” un manas puses paliek spēkā.” (“Premjers: Vienošanās par kultūras budžets paliks spēkā” (2013. gada 16. septembris, plkst. 18.19, Autori: lsm.lv ziņu redakcija).
Izrādās, nepaliek spēkā gan. Paiet laiks, iepriekš teiktais aizmirstas, arī Ukrainas krīze darījusi savu, un partija šoreiz cita premjera un finanšu ministra izskatā nespēj vienošanos ar kultūras nozari pildīt. Šajā pašā 11. augusta sēdē valdības vadītāja informēja, ka nākamā gada budžeta izstrādē būšot četras prioritātes – aizsardzība, iekšējā un ārējā drošība, veselība, izglītība. Pārējo nozaru ministriju budžeti tiks pakļauti izvērtēšanai un iespējamai tēriņu samazināšanai. Tas nozīmē samazināt arī tās summas, par kurām jau reiz tika nolemts. Uz šo prioritāšu fona kultūrai ir ārkārtīgi grūti pamatot savu nepieciešamību. Kaut arī, dziļāk skatoties, bieži vien tieši kultūras trūkums noved pie nestabilitātes un nedrošības. Piederība un lojalitāte savai valstij visbiežāk ir kultūras jautājums. Kultūras ministrija šoreiz dara visu, lai uzdotais samazinājums par 3% nenotiktu uz cilvēkresursu rēķina, bet gan uz laiku iesaldējot un sabremzējot attīstības projektus.
Jau izskanējis, ka ministriju vēlmju saraksts finansiāli daudzkārt pārsniedz iespējas. Kultūras nozarē papildus tiek prasīti līdzekļi Nacionālajam mākslas muzejam, kurš jāiekārto un jāatver pēc vairāku gadu ilga remonta, Operas ēkas nomai un informatīvās telpas aizsardzībai. Ir skaidrs, ka visam nepietiks. Iepriekšējā gadā Ukrainas konflikts licis kopējiem papildu pārdalāmajiem līdzekļiem sarukt par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Maz ticams, ka šogad tas varētu būt mazāk.
Saeima budžetu sāks skatīt un vētīt 30. septembrī. Meklējot labāko risinājumu un kompromisus starp visu ministriju vajadzībām, valsts vīriem un sievām derētu atcerēties, ka viņi strādā savai valstij un tās iedzīvotāju labā, nevis papīriem un grafiku ailēm.
