Prezidentam iebildumi: Budžeta sāga nav galā 1
Valsts prezidenta kancelejā tiek izskatīta iespēja atgriezt otrreizējai caurlūkošanai divus strīdīgākos budžeta paketes likumprojektus – atteikšanos no mikrouzņēmuma nodokļa un tā sauktos “lojalitātes grozījumus” Izglītības likumā.
“Šaubas par Mikrouzņēmuma nodokļa likumu saistītas ar to, ka tiek likvidēts viens mehānisms, bet uzņēmējiem vietā pagaidām netiek piedāvāts nekas cits,” paskaidroja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme. Jau rakstīju, ka šis likumprojekts arī budžeta pieņemšanas laikā raisīja skaļus uzņēmēju protestus. Savukārt Izglītības likuma grozījumus aicinājusi pārskatīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), norādot, ka tie nav pietiekami apspriesti ar nozares pārstāvjiem.
Budžets un tā pavadošie likumprojekti tiek pieņemti steidzamības kārtā. Saskaņā ar Satversmi gadījumos, kad likumprojekta atzīšanu par steidzamu atbalstījusi vairāk nekā divas trešdaļas deputātu, prezidents tos nedrīkst nodot atkārtotai izskatīšanai un tie izsludināmi trīs dienu laikā. Abiem minētajiem strīdīgajiem likumiem steidzamība gan bija piešķirta, bet to atbalstīja mazāk nekā divas trešdaļas deputātu, tādēļ prezidents vēl līdz sestdienai var lemt par to atgriešanu parlamentam.
Ziņas par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa plāniem atgriezt Saeimā atsevišķus budžeta paketes likumprojektus raisīja jautājumu par to, kas notiks ar valdību. Saeimas Kārtības rullis un Ministru kabineta iekārtas likums nosaka, ka nākamā gada budžeta noraidīšana uzskatāma par neuzticības izteikšanu Saeimai, bet līdz šim Latvijas vēsturē nav bijis precedenta, kad prezidents izbrāķētu kādu budžeta paketes likumprojektu. (2011. gadā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers izmantoja Satversmes 72. pantā dotās tiesības uz diviem mēnešiem apturēt to budžeta paketē iekļauto likumu publicēšanu, kuri paredzēja ierobežot sociālo pabalstu izmaksāšanu.)
Kā informēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare – neuzticības izteikšana Ministru kabinetam būtu tikai tad, ja tiktu noraidīts tieši nākamā gada budžets.
Tādēļ pavadošo likumprojektu vai pat vidējā termiņa budžeta ietvara noraidīšana nevar automātiski kalpot par iemeslu valdības krišanai.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) sprieda, ka, pat gadījumā ja likumi tiks atgriezti otrreizējai caurlūkošanai, pastāv iespējas veikt grozījumus bez ietekmes uz budžetu un pašu budžetu var nemaz neaiztikt. “Taču, lai par to būtu pilnīgi droši, vispirms jāsagaida konkrēti Valsts prezidenta argumenti,” teica Vucāns. Teorētiski pastāv arī iespēja, ka Saeima ignorē prezidenta prasību un pēc otrreizējas caurlūkošanas vēlreiz nosūta viņam tādus pašus likumprojektus. Šādā gadījumā prezidentam tie jāizsludina bez iespējas atgriezt vēlreizējai caurlūkošanai parlamentā.
