Budžeta naudas sardzē: Rumānijā atlaistā korupcijas apkarotāja Keveši vadīs Eiropas prokuratūru 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šomēnes sāk darbību Eiropas Prokuratūra jeb EPPO (European Public Prosecutor’s Office). Jaunizveidotās iestādes vadībā atradīsies Laura Kodruca Keveši, kura tika apstiprināta amatā 2019. gada rudenī, neraugoties uz oficiālās Bukarestes iebildumiem un liktajiem šķēršļiem.
Noturības tests
Jāatceras, ka viņa, būdama no 2013. līdz 2018. gadam Rumānijas Pretkorupcijas direktorāta virsprokurore, ievadīja simtiem krimināllietu, kas skāra augstas amatpersonas un politiķus, tostarp deputātus un ministrus. Tas bija spriegs laiks, kad valstī pastāvēja divas savstarpēji nesamierināmas nometnes.
No vienas puses – valdošā Sociāldemokrātiskā partija (PSD) ar tās līderi Liviu Dragnea, kurš faktiski noteica valdības politiku, lai gan viņa koruptīvo darījumu sakarā tika izvirzītas dažādas apsūdzības (galu galā 2019. gadā viņš saņēma reālu cietumsodu). No otras puses – opozīcijas atbalstītais Rumānijas prezidents Klauss Johaniss, pilsoniskā sabiedrība un lielā mērā arī tiesu vara.
Valdība ilgstoši centās iegrožot tiesībsargājošo iestāžu darbību un pilnvaras ar apšaubāmu reformu palīdzību, kas izraisīja vērienīgākos masu protestus kopš Čaušesku diktatūras krišanas.
Protesti izcēlās arī saistībā ar tieslietu ministra Tudorela Toadera izvērsto kampaņu pret virsprokurori. Viņa jau bija iemantojusi simboliskas figūras auru, tomēr ministram izdevās panākt Keveši atcelšanu. Tas kļuva arī par vienu no iemesliem, kāpēc padziļinājās politiskā krīze.
Šīs kolīzijas nepalika nepamanītas Briselē, kur tuvojās noslēgumam Eiropas Prokuratūras veidošana un neatkarīga ekspertu komisija izraudzījās kandidātus, ko ieteikt EPPO vadītāja jeb galvenā prokurora amatam. Apstākļu sakritības dēļ Rumānija 2019. gada pirmajā semestrī bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, un toreiz pie varas vēl esošā PSD enerģiski, bet nesekmīgi pūlējās nepieļaut Keveši kandidatūru.
Tiesa, favorīta lomu prognozes piešķīra Francijas izvirzītajam Žanam Fransuā Bonēram, taču viņš tika iecelts atbildīgā postenī savā valstī, kas bija zināma veida Parīzes mājiens. Tādējādi Laura Keveši ieguva balsu vairākumu padomē un Eiropas Parlamenta apstiprinājumu.
Tapšanas grūtības
Sarežģīta priekšvēsture ir arī pašai Eiropas Prokuratūrai, kas izveidota saskaņā ar 2017. gada 12. oktobrī pieņemtu regulu. Taču vēl līdz tam noritēja grozījumi tiesību aktos un garas sarunas, turklāt process nav gluži galā.
EPPO top pastiprinātas juridiskas sadarbības ietvarā, kur iesaistītas 22 ES valstis, tajā skaitā Latvija (ko EPPO centrālajā mītnē Luksemburgā pārstāvēs padomes pērn jūlijā apstiprinātais Gatis Doniks.
Prokuratūras biroji atradīsies arī attiecīgajās dalībvalstīs). Iztrūkst Dānija, Īrija, Polija, Ungārija un Zviedrija. Komisārs Didjē Reinderss gan izteicis tām pamudinājumu nepalikt malā, jo “budžeta aizsardzība prasa visu dalībvalstu pūliņus”. Stokholma varētu pievienoties nākamgad.
Pagaidām vairāk uztrauc situācija Slovēnijā, kur koalīcijas valdības galva Janezs Janša noraidījis tieslietu ministres Lilianas Kozlovičas jau divas uz EPPO virzītās personas, tāpēc viņa pagājušajā nedēļā demisionēja.
Opozīcija un liela daļa sabiedrības pārmet premjeram eirofobas noslieces un Trampam līdzīgas pārmērības sociālajos tīklos, kuru dēļ Janša iedēvēts par “maršalu tvito”, bet Eiropas prokurora norīkošanas bremzēšanā tiek saskatīti personiskas dabas apsvērumi, jo Janšas noraidītie kandidāti savulaik izmeklējuši viņa darījumus, un nav teikts, ka tie nenonāks arī EPPO redzeslokā.
Eiropas politiskajās aprindās viņš nav vienīgais, kuram būtu vērts uztraukties. Izskan pieļāvumi, ka prokuratūra pārvētīs Čehijas premjerministra Andreja Babiša varbūtējo interešu konfliktu – piešķirto subsīdiju izlietojumu viņam piederējušajā agrorūpniecības uzņēmumā.
Pastiprinājums pretkorupcijas cīņā
EPPO kompetencē būs kriminālizmeklēšana un kriminālvajāšana par noziedzīgiem nodarījumiem attiecībā pret ES budžetu vai finanšu interesēm – krāpšanu, “aktīvu vai pasīvu korupciju vai piesavināšanos”, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citiem.
Šie noziegumi rada milzu zaudējumus. Piemēram, aplēsts, ka ar PVN saistītā t.s. pārrobežu krāpšana ik gadus nes skādi no 30 līdz 60 miljardu eiro apmērā, taču izmeklēšanu apgrūtina dalībvalstu reizēm vāji saskaņotā pieeja un atšķirīgie tiesību akti.
Tikmēr Eiropas līdzekļu aprite un piešķīrumi pieaug, bet, kā preses konferencē sacīja Laura Keveši, “vairāk naudas nozīmē arī vairāk risku, it īpaši veselības aprūpes un lauksaimniecības nozarēs”.
Tiek uzsvērts, ka EPPO ir “pirmā pārvalstiskā prokuratūra”, kurai ar laiku vajadzētu sasniegt kapacitāti izmeklēt trīs tūkstošus lietu gadā. Tas būs panākams, vienīgi veicot koordinētus pasākumus ar citām Eiropas Savienības struktūrām, pirmām kārtām ES Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“Eurojust”), Eiropas Policijas biroju (“Europol”) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī ar dalībvalstu tiesībsargājošajām instancēm.
Viedokļi
Vera Jurova, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību: “Mēs esam sasnieguši pēdējo posmu – pavisam drīz darbu sāks pirmais neatkarīgais ES birojs, kurš izmeklēs noziegumus, kas skar ES budžetu, un veiks ar tiem saistītu kriminālvajāšanu. No 1. jūnija Eiropas prokurori Lauras Kodrucas Keveši stingrā vadībā asi vērsīsies pret noziedzniekiem un nodrošinās to, ka neviens eiro netiek zaudēts korupcijas vai krāpšanas dēļ.”
Didjē Reinderss, ES tieslietu komisārs: “Eiropas Prokuratūras darbības uzsākšana iezīmēs jaunu posmu Eiropas integrācijas vēsturē. Šīs Eiropas struktūras pamatuzdevums ir aizsargāt ES līdzekļus no noziedzniekiem mūsu iedzīvotāju kopējās interesēs. Tā ļoti rūpīgi sekos līdzi tam, kā tiek īstenota programma “NextGenerationEU”, lai pārliecinātos, ka līdzekļi pilnībā tiek izmantoti ekonomikas atveseļošanai no krīzes.”
UZZIŅA
Eiropas Prokuratūra (EPPO)
EPPO ir atbildīga par kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziegumiem pret ES budžetu.
Tā ir pirmā pārvalstiskā prokuratūra.
EPPO veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šāda veida krāpšanu un citiem noziegumiem, kas skar ES finanšu intereses:
* ar izdevumiem un ieņēmumiem saistīta krāpšana;
* ar PVN saistīta krāpšana (ja tā skar divas vai vairākas dalībvalstis un tās apjoms ir vismaz 10 miljoni eiro);
* nelikumīgi iegūtu līdzekļu – aktīvu, kas iegūti, apkrāpjot ES budžetu, – legalizēšana;
* aktīva un pasīva korupcija vai piesavināšanās, kas ietekmē ES finanšu intereses;
* dalība noziedzīgā organizācijā, kuras darbība ir vērsta uz noziegumu izdarīšanu pret ES budžetu.
Avots: EK
