Budžeta ieņēmumu plāns no UIN un akcīzes nepildās 0
Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 597,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 81 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopbudžeta ieņēmumi janvārī-jūlijā pieauguši lēnāk nekā izdevumi, ko ietekmēja ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanās, kas saistīta ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu un atceļot avansa maksājumus no 2018. gada 1. jūlija.
Šā gada septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi bijuši par 79,7 miljoniem eiro jeb 1,6% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 5 056,5 miljonus eiro, informē Finanšu ministrija.
Šogad nodokļu ieņēmumu pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējos gados, kas saistīts ar UIN ieņēmumu samazināšanos par 278,4 miljoniem eiro.
Pārējiem nodokļiem kopumā vērojams ekonomiskajai izaugsmei atbilstošs ieņēmumu pieaugums. Labi pildījušies darbaspēka nodokļu ieņēmumi – sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-jūlijā bija par 134,5 miljoniem eiro jeb 8,9% augstāki nekā pērn, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi palielinājušies par 69,2 miljoniem eiro jeb 7,3%. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija par 118,5 miljoniem eiro jeb 8,9% lielāki nekā pērn janvārī-jūlijā.
Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos saņemti gandrīz plānotajā apmērā. Plāna neizpilde par 0,2% jeb 11,4 miljoniem eiro galvenokārt skaidrojama ar zemākiem UIN (-91,7 miljoni eiro) un akcīzes nodokļa (-13,8 miljoni eiro) ieņēmumiem.
UIN plāna neizpilde veidojas augstā iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjoma dēļ, kā rezultātā zemākas iemaksas bijušas šogad, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi no plānotā atpaliek zemāka nekā plānots naftas produktu un alkoholisko dzērienu patēriņa un tā pieauguma tempa samazināšanās dēļ.
Lielāki ieņēmumi nekā plānots saņemti no IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksām, attiecīgi par 68,1 miljonu eiro un 43,1 miljonu eiro virs plānotā, kas skaidrojams ar straujāku nodarbinātības un darba samaksas pieaugumu valstī. PVN ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti plānotajā apmērā.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pirmajos septiņos mēnešos šogad palielinājušies par 380 miljoniem eiro jeb 6,5% un veidoja 6 200,1 miljonu eiro.
Izdevumi atlīdzībai (1 495,7 miljoni eiro) kopbudžetā palielinājušies par 106,5 miljoniem eiro jeb 7,7%. To pieaugums skaidrojams ar vienreizēja pabalsta izmaksu šā gada janvārī un februārī iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.
Tāpat izdevumu palielināšanās atlīdzībai vērojama pašvaldību un atvasināto publisko personu (pamatā augstskolās) budžeta līmenī, kā arī atlīdzības izdevumiem pieaugot aizsardzības resorā.
Kapitālie izdevumi kopbudžetā (524,2 miljoni eiro) šā gada septiņos mēnešos bija par 86,3 miljoniem eiro jeb 19,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, ko pamatā ietekmē augstāki izdevumi pašvaldību budžetā, īpaši ES fondu projektiem, gan arī Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Šā gada septiņos mēnešos nozīmīgi palielinājušies izdevumi iemaksām ES budžetā, kas bija par 53,4 miljoniem eiro jeb 39,4% augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 189,3 miljonus eiro. Izdevumu palielinājums saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma.
Pensiju un sociālo pabalstu izdevumi kopbudžetā palielinājušies par 96 miljoniem eiro jeb 5,5% un sasniedza 1 850,4 miljonus eiro. Izdevumi pensijām šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 52,2 miljoniem eiro jeb 4,4% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujāks pensiju izdevumu pieaugums sagaidāms pēc oktobrī plānotās pensiju indeksācijas, kas būs lielākā pēdējo gadu laikā ņemot vērā lielāku indeksu, kas tiks piemērots ne tikai pensijām, bet arī pensiju piemaksām.
