Meditēt, palīdzēt, nekaitēt. Latvietes, budistu mūķenes ieteikumi ikdienas dzīvei 0
Elgas Bridžīnas Rūsiņas ģimene pameta Latviju kara laikā, mūkot no padomju armijas. Piecus gadus ģimene nodzīvoja bēgļu nometnē Vācijā un tad pārcēlās uz Ņūdžersijas štatu ASV, tāpēc nekādu bērnības atmiņu par dzimteni viņai nav. Tomēr kaut kas vilka atpakaļ, un nu Elga jau četrus gadus dzīvo Latvijā.
Viņa atgriezās pirms četriem gadiem 70 gadu vecumā kā jāpāņu budisma tradīcijas Soto Zen mūķene, piederīga Kontemplatīvo budistu ordenim (Order of Buddhist Contemplatives atrodas ASV un Eiropā). Elgas mājās nu ierīkots templis, kur ikviens interesents var saņemt mācību par brīvu. Mūķene neliedz padomus ikdienas dzīvei arī tev, portāla Veselam.lv lasītāj!
*“Pirmkārt – meditēt. Otrkārt – dzīvot ētisku dzīvi. Treškārt – tas it kā izklausās vienkārši, jo visi jau saka, ka jādzīvo labi…
Bet mūsu rīcība atstāj milzīgu iespaidu uz mūsu prātu un zemapziņu. Cik godīgi mēs esam cits pret citu, cik atklāti?
*Ir astoņu posmu ceļš, ko Buda ieteicis. Nezinu, vai tas būs viegli saprotams, bet viens no ieteikumiem ir veidot sevī pareizu nolūku. Vēl – neatņemt dzīvību bez jēgas, uzturēt sevi ar kaut ko, kas dod labumu cilvēcei. Tam nav jābūt nekam pārmēru sevišķam – arī kāds, kurš slauka ielas, dara labu citiem.
*Vēl būtiska ir skaidra domāšana un pareizā virzienā vērsti centieni – vērst savu enerģiju jēdzīgā virzienā, uz mērķi, kas nekaitē citiem.
*Svarīgi cienīt visu dzīvo radību, jo budisms arī dzīvniekus uzskata par svarīgām būtnēm. Redz, arī mana mazā sunīte Lilija cīnās ar savu karmu, saviem dēmoniem. Arī odu mēs nesitam, ja varam nesist, labāk iznest ārā un palaist. Tas gan nenozīmē, ka labi skaitās dzīvot ar prusakiem, tomēr nogalināt vajadzētu tik reti, cik vien iespējams. Arī nosistajam odam var sūtīt labas domas, lai viņam izdodas nākamā dzīve…”
Desmit budisma priekšraksti
1. Es apņemos iemācīties cienīt visu dzīvo radību un atturēties no nogalināšanas.
2. Es apņemos iemācīties nepiesavināties to, kas man nepienākas, nezagt un nemānīt citus ne mazākajā lietā.
3. Es apņemos mācīties tikumīgi rīkoties, cienīt un rūpēties par cilvēkiem, viņus neizmantot un nekopt nepiedienīgu dzīvesveidu.
4. Es apņemos iemācīties runāt patiesību un nemānīt citus, runāt no sirds, runāt atklāti un patiesi.
5. Es apņemos iemācīties turēt skaidru, neapmulsinātu prātu un neveicināt citu maldus.
6. Es apņemos iemācīties netenkot par citu kļūdām un trūkumiem.
7. Es apņemos iemācīties neizcelt sevi un nepazemot citus, bet redzēt paša nepilnības un atzīt, kas ir labs citā.
8. Es mācos dāsni domāt un rīkoties, un neskopoties nevienā jomā.
9. Es apņemos iemācīties neturēt dusmīgu prātu un dziedināt aizvainojumus un ienaidu.
10. Es apņemos iemācīties nerunāt ļaunu par Budu, Dharmu un Sangu un izrādīt cieņu visās domās un rīcībās.
Interviju ar Elgu Bridžīnu Rūsiņu lasiet žurnāla “36,6 °C” novembra numurā vai tā elektroniskajā versijā!
