Būdiņai nodokli neatcels: Par dārza māju nodoklis četrreiz lielāks nekā par dzīvokli Rīgā 73
Pēc pagājušā gada 28. decembrī “LA” publicētā raksta “Vai deklarēties suņu būdā?” redakcijas pastā esam saņēmuši mūsu lasītāju vēstules, kurās pausts sašutums par nekustamā īpašuma nodokli, kas viņiem jāmaksā par vasarnīcām, kurās neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu.
Četrreiz vairāk nekā par labiekārtotu dzīvokli
“LA” ilggadējais lasītājs rīdzinieks Andrejs Paozols (pēc viņa lūguma uzvārdu esmu mainījis) man stāsta, ka 2003. gadā Carnikavā uzcēlis un nodevis ekspluatācijā dārza māju, kurā pēc inventarizācijas jeb kadastrālās uzmērīšanas dzīvojamo telpu platība ir 40,3 kvadrātmetri.
Kopš pagājušā gada Carnikavas novada pašvaldība apliek šo dārza māju ar nekustamā īpašuma nodokli 1,5% apmērā no tās kadastrālās vērtības. Pērn pašvaldības aprēķinātais nodoklis par šo dārza māju Paozola k-gam sasniedza 404,77 eiro jeb teju 100% viņa vecuma pensijas apmērā. Un tikpat liels par šo ēku, visticamāk, viņam būs jāmaksā arī šogad. Turpretī par labiekārtotu 70 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, nodoklis pērn bijis aptuveni četrreiz mazāks – 110,02 eiro.
“Ar šādu paaugstinātu nodokli nedrīkst aplikt dārza mājas, kuras nav piemērotas pastāvīgai dzīvošanai. Dārza māju izmantoju tikai vasarās, trīs līdz četrus mēnešus gadā. Pārējos pavadu dzīvoklī, kurā esmu deklarējis arī savu pastāvīgo dzīvesvietu,” uzskata Paozola k-gs. “Dārza māju savulaik projektēju un būvēju atbilstoši Carnikavas novada pašvaldības izdotajiem apbūves noteikumiem, citādi es to nemaz nevarētu nodot ekspluatācijā. Ēkā nav apkures un cita labiekārtojuma, kas ļautu dzīvot tajā pastāvīgi. Tāpat no pašvaldības neesmu saņēmis nekādas norādes, ka dārza māja būtu jāpārbūvē pastāvīgai dzīvošanai,” viņš skaidro.
Pēc pašvaldības izdotajiem būvniecības noteikumiem pensionētajam rīdziniekam bija jāuzceļ ēka, kas domāta tikai atpūtai vasarā, tātad nav paredzēta pastāvīgai dzīvošanai. Bet pēc pašvaldības izdotajiem noteikumiem par aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli viņam tur jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta. Ievērojot likumu. Tātad arī pastāvīgi jādzīvo…
Carnikavas novada pašvaldībā Paozola k-gs lūdzis pārskatīt aprēķināto nodokli, kā arī tās izdotos noteikumus par šādu dārza māju aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli.
Nodokli nepārskatīs
Pašvaldības finanšu vadības nodaļas vadītāja I. Lulle atbildējusi viņam, ka nodoklis esot aprēķināts pareizi un ka tas netikšot pārskatīts. Pēc 2009. gadā Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem par būvju klasifikāciju visas dārza mājas pieskaitītas dzīvojamām. Tāpēc neesot pamatots viņa iebildums par to, ka viņam piederošā ēka domāta dzīvošanai tikai vasarās…
Pēc minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, viena dzīvokļa mājām pieder visas vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 kvadrātmetriem. Viena dzīvokļa mājas tagad ir arī tās dārza mājas, kuras galvenokārt izmantojamas vasarā, ar dažādu materiālu ārsienām, turklāt ar kopplatību līdz 40 kvadrātmetriem.
Finanšu nodaļā aprēķināto nodokli vasaras mājas īpašnieks mēģinājis pārsūdzēt novada pašvaldības priekšsēdētājai D. Jurēvicai. Bet arī viņa atbildējusi to pašu – nodoklis aprēķināts pareizi, tāpēc ka A. Paozolam piederošā dārza māja pēc tās lietošanas veida reģistrēta kā viena dzīvokļa māja. Un punkts!
Cerībā tomēr panākt nodokļa pārskatīšanu Paozola k-gs lūdzis vairākām valsts pārvaldes iestādēm paskaidrot, vai pašvaldībai nav jāievēro tiesiskās paļāvības princips, ņemot vērā tās savulaik izdotos būvniecības noteikumus par dārza mājām, kuras paredzētas tikai sezonas atpūtai, nevis pastāvīgai dzīvošanai. Viņaprāt, šie noteikumi ir klajā pretrunā ar noteikumiem par aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli.
