Klimovičs: Brutālā iebrukuma gads – pasaule ieraudzījusi valsti cilvēkēdāju 22
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gads Ukrainas zīmē, smags kara gads, kas atklājis Krievijas režīma un tā vadoņa necilvēcisko seju. Kā izsakās pazīstamais šīs valsts publicists Aleksandrs Ņevzorovs, pasaule ieraudzījusi valsti cilvēkēdāju.
Tik skarbi vārdi par dzimteni, kas arestētu viņu, ja vien A. Ņevzorovs neatrastos ārzemēs, nav spilgtā krievu opozicionārā autora pārspīlējums. Nav viegli izprast iemeslus Ukrainā iebrukušās Krievijas armijas brutalitātei – vardarbībai, slepkavošanai un laupīšanai.
Virkne komentētāju uzskata, ka tam atļauja dota visaugstākajā līmenī no paša Krievijas diktatora.
Ukraiņu komentētāja Vitālija Portņikova ieskatā, tas esot čekistu, tātad arī Vladimira Putina, stilā – karot ar civiliedzīvotājiem, nogalinot sievietes un bērnus, sirmgalvjus.
Derīgi paskatīties uz to ilgākā laikā un plašākā teritorijā. Tad redzams, ka noziedzība Ukrainā nav nekas jauns. Tas pieredzēts ne vien jaunāko laiku vēsturē, bet arī senāk. Tā Krievijas spēki rīkojās Čečenijā.
Izvarošanas, slepkavības, laupīšanu un izvešanu pēc “atbrīvošanas” pieredzēja Baltijas valstu iedzīvotāji. Tāpat Kremļa akceptēta bija sarkanās armijas plosīšanās ceļā līdz Berlīnei, kad padomju propaganda mudināja kareivjus atriebties. Arī tagad Maskava nolēmusi atbrīvot savus karotājus no atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem, ja tie pastrādāti Krievijas interesēs.
Šis gads mainījis mūsu dzīvi, daudzi neplānoti bieži devušies uz Ukrainu, bet prāva sabiedrības daļa aktīvi iesaistījusies palīdzības gādāšanā ukraiņiem. Latvijas valsts vadību ar prāvu daļu ierindas vēlētāju vieno apziņa, ka karš Ukrainā attiecas uz mums.
Tas ir vērtību karš, kas var izrādīties vēl krietni ilgāks.
Diktators Kremlī, visdrīzāk, gatavs iet līdz galam.
Krievijā nav spēku, kas tam var stāties pretī, – tādu nav nevienās aprindās.
Vēlams nopietni izturēties pret speciālistu teikto, ka Krievija plānojot lielu jaunu uzbrukumu nākamā gada sākumā.
Iespējams, tieši 24. februārī – šajā datumā pirms desmit mēnešiem agri no rīta sākās plaša mēroga iebrukums. Kijiva sagaida vēl lielāku palīdzību no sabiedrotajiem, arī no Latvijas jaunajā gadā!
Pretinieku ukraiņi uzveikšot paši, būtiski esot palielināt bruņojuma un munīcijas piegādes – šāds noskaņojums valda Ukrainā.
