Brūss Viliss. Ko aktierim nozīmē runas zudums, nespēja formulēt domu, izveidot vārdus un saprast dzirdēto…. 14
Dace Judina-Nīmane, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Atlētisks, muskuļots skūtgalvis ar bērnības rētu uz labā pleca, sardonisku smīnu mutes kaktiņā, zobgalīgu balsi un melniem jokiem. Filmās atveido izteikti vīrišķīgus personāžus – policistus, militāristus, detektīvus, astronautus, pa kādam bandītam. Viņa varoņi pagātnē pārcietuši traģēdijas, zaudējuši tuviniekus, cīnās ar atmiņas zudumu, posttraumatisko stresu un nenokārtotu personīgo dzīvi, taču atkal un atkal glābj pasauli. Pati jaunākā Brūsa Vilisa filma “Slepkava” (2023) uz ekrāniem iznāks šā gada 31. martā. Trilleris par specdienestiem, aģentiem, mikročipiem cilvēka prāta un rīcības vadīšanai un, protams, par taisnību un atbildību. “Cietais rieksts” – Brūss Viliss. Par spīti traģēdijām un slimībām – joprojām neuzvarēts!
Brūss Viliss allaž labprāt piedalījies dažādos projektos – Deivida Letermena nakts šovā, Keitijas Perijas sestdienas vakaros, TV un radio intervijās. Vienmēr bijis presei labvēlīgs – to apliecina milzīgais publikāciju skaits (~20 tūkst. internetā). Taču pēdējo piecu gadu laikā gan Vilisa fani, gan (sevišķi) nelabvēļi pamanījuši, ka viņš pieņem gandrīz jebkuru piedāvājumu filmēties – kā baidoties kaut ko palaist garām. Kopš 2019. gada aktieris piedalījies vairāk nekā 30 filmās (arī mazbudžeta), TV projektos un pat videospēlēs. Dažs projekts ildzis vien pāris dienu un rezultējies ar minimālu ekrāna laiku, taču visi nesuši krietnu papildinājumu aktiera bankas kontā. Pielūdzēji bija pārsteigti par tik krasu latiņas kritumu, jo agrāk Viliss izvēlējies tikai augstas klases grāvējus pie labākajiem režisoriem… Sevišķi asi bija pārmetumi par astoņiem 2021. gada filmu projektiem, īpaši “Kosmisko grēku”, kur Viliss “spēlējis ar pusjaudu”.
Un tikai tad, kad 2022. gada martā Brūsa Vilisa ģimene nāca klajā ar publisko paziņojumu – slavenais aktieris smagā veselības stāvokļa dēļ dodas pensijā! –, šņācēji bijībā apklusa. Pat atsauca viņam piešķirto “Zelta Aveni” un atvainojās. Vilisam bija diagnosticēta afāzija – smagi komunikācijas traucējumi, runu, uztveri un sapratni kontrolējošās smadzeņu daļas bojājumi, kas strauji progresē. Nesen ārsti paziņoja: tā ir frontotemporālā demence (FTD).
Ko aktierim nozīmē pilnīgs vai daļējs runas zudums, nespēja formulēt domu, izveidot vārdus, atcerēties un saprast dzirdēto, apzināties sevi kā personību… Baisi. Protams, jautājums – kāpēc, par ko? Kas zina. Cēloņi var būt smaga galvas trauma, insults, smadzeņu audzējs, ģenētiska iedzimtība, zāles. FTD apdraud cilvēkus vecumā no 40 līdz 65 gadiem. Diemžēl tā nav ārstējama. Pagaidām.
“Mūsu mājās ienākušas bēdas,” savā instagramkontā raksta aktiera sieva Emma Heminga. “Tās paralizē gribu, taču mēs mācāmies ar tām sadzīvot. Meita saka – bēdas ir tīrākā mīlestības forma. Tas sniedz mierinājumu. Brūss vienmēr ir uzticējies savai balsij, izmantojot to, lai palīdzētu citiem. Viņš vienmēr priecājies par dzīvi un dāvājis prieku citiem. Nu mēs to saņemam atpakaļ – jūsu līdzjūtība, sapratne un cieņa palīdz Brūsam dzīvot tik pilnvērtīgi, cik iespējams.”
“Cik briesmīgi un traģiski, ka šādi sabrūk kino leģenda!” raksta skatītāji. “Vai tiešām viņš nekad vairs nefilmēsies?” Ģimene un ārsti klusē, jo šis jautājums nav atbildams.
Taču ir kāda neparasta ziņa: 2022. gadā tehnoloģiju uzņēmums “Deepcake” radījis Brūsa Vilisa digitālo dvīni, kas nākotnē varētu parādīties filmās: runāt, darboties, pat novecot – kā oriģināls. Pagājušajā gadā “dvīnis” parādījies kādā reklāmā. “The Telegraph” ziņo, ka Viliss esot pirmais aktieris, kurš pārdevis tiesības uz savu digitālo dubultnieku, savukārt BBC informē – aktiera aģents izteicies, ka Viliss nepiekritīs savas sejas izmantošanai nākotnē. Laiks rādīs.
Katrā ziņā – šobrīd visa Vilisu ģimene nostājusies kā mūris, kategoriski pieprasot uzmācīgajiem avīžniekiem un paparaci likt viņu mierā.
Buk-Buks un Elles ķēķis
Vai amerikāņu kareivis Deivids Viliss un daiļā vāciete Marlēna piecdesmitajos gados spēja iedomāties, ka viņu pirmdzimtais Valters Brūss dienās kļūs par pasaulslavenu kinozvaigzni? Kādā intervijā Brūsa māte atcerējās – kaimiņiene kārtīs izlikusi milzīgu slavu un bagātību, taču toreiz to neviens neņēma nopietni: tolaik bija ierasts visu nopelnīt ar smagu un godīgu darbu.
Pēc Deivida demobilizācijas ģimene pārceļas uz Pensgrovu, ASV. Tēvs strādā fabrikā par metinātāju un mehāniķi, māte – bankā. Kopš mazām dienām Vilisu bērni – dēli Brūss, Deivids, Roberts (miris no vēža), māsa Florensa – tiek radināti pie militāri stingras kārtības un pienākumiem.
Brūss mācās Pensgrovas vidusskolā. Visus pamatskolas gadus viņš cīnās ar skolasbiedru ņirgām – mežonīgās stostīšanās dēļ Brūsu dēvē par Buk-Buku. Situācija kardināli mainās, kad literatūras pasniedzējs uztic puikam lomiņu skolas teātra uzvedumā; brīnums – uz skatuves stostīšanās pazūd kā nebijusi, Brūss beidzot sev notic (te palīdz brīvdomīgo dāņu, franču, īru, velsiešu un vācu senču gēni). Metamorfoze ir neatgriezeniska – Brūss kļūst par klases jokdari, blēņu karali, teātra zvaigzni un skolas padomes prezidentu, bet skatuves panākumi viņam atnes titulu “Skolas dvēsele 1973”.
Pašapziņa un ticība sev nāk pašā laikā, jo 1972. gadā tēvs aiziet no ģimenes, un Brūsam, skolu beidzot, jādomā nevis par koledžu vai augstskolu, bet jāmeklē darbs. Apsargs Salemas spēkstacijā, šoferis Ņūdžersijā, bārmenis (un daudz alkohola), privātdetektīvs… Taču skatuve vilina – seko drāmas studijas Montklēras universitātē. Skatuves mākslas profesors Rokvuds, jaunekļa talanta iespaidots, uztic viņam lomu iestudējumā “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”, kas kļūst par ceļazīmi.
1977. gadā, alkstot piedzīvojumu, vēl nepabeidzis studijas (to viņš izdara vēlāk, attālināti), Brūss Viliss dodas iekarot Ņujorku. Neskaitāmi kastingi, noklausīšanās un solījumi, taču… skaudrā realitāte ir viesmīlis/bārmenis Manhetenas mākslas bārā “Kamikadze” un dzīve “Elles ķēķa” pievārtē. No dabas straujš un emocionāls, Brūss ik pa laikam iekuļas nepatikšanās, reiz pat dabū pārnakšņot aiz restēm par policista apvainošanu.
Ilgais ceļš uz “Mēnessgaismu”
Uzaudzis, atdarinot savus elkus – Robertu de Niro, Geriju Kūperu, Stīvu Makvīnu, Džonu Veinu-, Brūss grib būt kā viņi… Pirmā iespēja rodas Brodvejas iestudējumā “Debesis un Zeme” (1977), kam seko epizodiska debija filmā “Pirmais nāves grēks” (1980) ar Frenku Sinatru galvenajā lomā: kad Sinatras varonis atkāpjas no bāra letes, telpā ienāk svešinieks apmetnī… Seko virkne mikroepizožu dažādos TV seriālos, kas nesniedz cerēto. 1984. gadā Viliss dodas iekarot Holivudu. Ir izsludinātas proves filmai ar Madonnu “Meklējot Suzannu”, Brūss riskē un izkrīt, taču nolemj dienu uzkavēties un joka pēc piedalīties romantiski mistiskā TV komēdijseriāla “Detektīvaģentūra “Mēnessgaisma”” provēs. Ģērbies militārā kombinezonā, pancīgu cekulu, auskaru ausī, izaicinoši lecīgs – viņš izkonkurē 3000 pretendentus un kļūst par valdzinošo privātdetektīvu Deividu Edisonu.
Nākamie četri gadi aizrit “Blue Moon” zīmē, trakā spriedzē – piecas sezonas, 67 sērijas (rādīts 26 valodās), ciešā partnerībā ar slaveno Sibillu Šepardi. Neviltota skatītāju mīlestība, “Emmy” un “Zelta globuss”, izdevīgi sponsorlīgumi – vairākus gadus Viliss ir atspirdzinājumu giganta “Seagram” seja, nopelnot 7 milj. dolāru. Tiesa, 1988. gadā, nolēmis pārtraukt lietot alkoholu, viņš kontraktu neatjauno.
“Mēnessgaismas” sižets, salīdzinot ar mūsdienām, šķiet bērnišķīgi naivs, taču astoņdesmitajos – daiļi kaprīzā modele Medija Heiza un velnišķīgi valdzino-šais, parupji vīrišķīgais detektīvs Deivids Edisons līdz ar viņu neprātīgajiem piedzīvojumiem bija pašā laikā. Varbūt tāpēc, ka cilvēki tolaik bija mazliet vienkāršāki? Lai vai kā, “sievietēm viņš patika, bet vīrieši alka viņam līdzināties” – tā par Vilisa varoni izteicies studijas ABC viceprezidents G. Padnijs. Seriāls kļūst tik populārs, ka tajā vēlas piedalīties pat lielas zvaigznes. Protams, neiztiek bez kļūmēm –trešajā sezonā abus aktierus vajā ķibeles: Šeparde gaida dvīņus un atgādina vali, Viliss slēpojot salauž gūžu, un nu scenāristiem jādomā visādi viķeri, kāpēc šie “nekādi nedabonas”. Cita starpā Viliss apgāž avīžnieku baumas par romānu ar Sibillu, 1987. gadā apprecot Demiju Mūru (viņa redzama vienā 5. sezonas sērijā).
Nopietnāks sarežģījums – Brūss Viliss saņem piedāvājumu filmēties “Cietajā riekstā”…
“Mēnessgaisma” pamazām sāk izbālēt, nelīdz pat trakākie scenārija līkloči un ekrāna triki. TV kompānija ABC šaubās, svārstās, atceļ filmēšanas un ēterus, līdz pienāk 1989. gada maijs, un pēdējā sērijā noziegums paliek neatrisināts…
Cietais rieksts
Iespējas vairs nav jāmeklē – tās atlido pašas. Romantiskas komēdijas, vesterni, krimiķi – saspēlē ar lielākām un mazākām zvaigznēm. Bet pāri visam – “Cietais rieksts” (“Die Hard”, 1988) – spriedzes pilns “action” gabals, kur muskuļotais varonis, policists Džons Makleins tiek galā ar pādrošu zagļu bandu Ņujorkas debesskrāpī. Zīmīgi, ka šī loma varēja tikt arī Stallonem, Švarcenegeram, Gīram vai Fordam, taču režisors Džons Maktīrnens izvēlējās Vilisu “siltuma un humora dēļ”. Holivudas iesācējs, kurš gandrīz visus trikus izpildīja pats, par filmu saņēma neredzētu honorāru – 5 milj. dolāru. Bija par ko – filma vienā mirklī kļuva par sensāciju, ienesot 138 708 852 dolāru.
Kas labi sākts, jāturpina. Seko “Cietais rieksts 2” (1990; teroristi lidostā), “Cietais rieksts 3” (1995, pastardiena Ņujorkā), “Cietais rieksts 4” (1997; kiberteroristi) un 5. turpinājums – “Cietākais rieksts” (2013; tēvs un dēls Mak-leini Krievijā). Ir bijusi iecere arī sestajam “riekstam” – 2020. gada oktobrī globālajā tīmeklī parādījās noslēpumaini videotreileri, solot detektīva Makleina atgriešanos: “Džons Makleins tagad sastapsies ar jauno Džonu Makleinu tad”. Taču solījumi nepiepildījās… Lai nu kā, pieci “rieksti” Holivudai ienesuši vairāk par miljardu.
Neiznīcināmie
Izdalot 42 darba gadus ar ~200 dažādiem projektiem (uzskaitījums aizņem 9 A4 lapas), jābrīnās, cik Vilisa diennaktī stundu un enerģijas?! No zīdainīša Mikija balss līdz trakajam ārstam “Nāve viņai piestāv”, bokserim Tarantino “Lubenē”, spokam psihoanalītiķim “Sestajā prātā”, virknei trillīgu kases gabalu un, protams, ar unikālām izdzīvošanas spējām apveltītajam apsargam mistiskajā šausmu trillerī “Neievainojamais” (2000), par ko aktieris izteicies: “Es gribētu tāds būt.” Tarantino to novērtējis kā Vilisa labāko lomu. No komēdijas līdz trillerim, no romantikas līdz mistikai, no skarba “action” līdz smalkai ironijai. Galvenās lomas vairāk nekā simts spēlfilmās, vieni no visaugstākajiem honorāriem, tajā pašā laikā – arī liela sirds, palīdzot virzīt citu aktieru karjeru un piedāvājot viņiem lomas savās filmās.
Stāsts par Vilisu nebūtu pilnīgs bez tetraloģijas “Neiznīcināmie” (2010, 2012, 2014, 2023…), trillersāgas ar teju visām Holivudas zvaigznēm (Stallone, Švarcenegers, Stetems, Lī, Lund-grēns, Rurks, van Damme, Noriss, Gibsons u.c.). Kritiķi smīn: kinoenciklopēdija “kas ir kas”.
Sižeta līnija tuva kā māsa: elitārai komandai jāieved kārtība nelielā valstiņā, gāžot tās valdību; jātiek galā ar noziedznieku, kas draud pasaulei ar nāvējošu ieroci; jāneitralizē ieroču tirgonis, kurš alkst iznīcināt viņus pašus; jānovērš kodolkarš starp Krieviju un ASV. Ceturtajai daļai uz ekrāniem jāiznāk šī gada septembrī. Viliss filmējies pirmajās divās daļās.
“Brīvais radikālis”
Viliss arvien bijis ļoti patriotisks (mantojums no tēva!), taču viņa politiskās simpātijas brīžam liek aizdomāties – atbalstījis gan republikāņus, gan demokrātus; izteicis atbalstu “militārajai operācijai” Irākā, pat devies turp, lai tiktos ar brigādes ģenerāli Braientu un 4. kājnieku divīzijas kareivjiem.
“Nē, es neesmu sajūsmā par karu Irākā, es neesmu par karu, bet vēlos atbalstīt tos jaunos vīriešus un sievietes, kuri ir tur, piedaloties šajā karā. Es viņus redzēju – vēl bērni! Viņi palīdz irākiešiem, nodrošinot elektrību, ūdensapgādi, būvējot slimnīcas. Ne jau viņi ir tie, kas nogalina.”
2003. gadā Viliss privāti izsludināja 1 milj. dolāru prēmiju par Huseina, bet 2005. gadā par Bin Ladena notveršanu (militāro noteikumu dēļ armija to nevarēja pieņemt).
Viņš nekad nav vilcinājies paust asu, nereti pretrunīgu viedokli par apkārt notiekošo; reizēm pat nācies publiski atvainoties, kā notika gadījumā ar apvainojumu kolumbiešiem par viņu vainu amerikāņu narkotiku problēmās. Brūsam Vilisam nācās laikrakstam “New York Daily News” paskaidrot, ka viņš domājis narkotirgoņus, nevis parastos iedzīvotājus.
Viliss atbalsta brīvu ieroču pieejamību katram pilsonim – pašaizsardzībai. “Atņemot ieročus to legālajiem īpašniekiem, vienīgie ar ieročiem būs sliktie puiši. Taču pat klusākais pacifists var kļūt vardarbīgs, ja kāds grib viņu nogalināt. Lai kam ticētu, jūs aizstāvēsiet savu dzīvību un izmantosiet visu, kas pa rokai, – akmeni, krēsla kāju vai ieroci.” Tajā pašā laikā Viliss vairākkārt paziņojis, ka vairs nefilmēsies vardarbīgās “pasaules glābšanas” filmās. “Es neesmu filmu varonis, un, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami salīdzināt jebko, kas notiek Holivudas izklaides industrijā, ar, piemēram, 11. septembra traģēdiju. Ilgu laiku es nesaskatīju šīs pretrunas. Protams, presei patika mest akmeņus un liet dubļus. Taču kopš zināma laika esmu sācis runāt tieši. Paraugieties – šī ir mana seja, mans kapitāls, mans lāsts. Es nesmīnu! Tāds es esmu. Es smaidu. Ja kāds izlemj to pavērst pret mani – neko darīt.”
Lielā, laimīgā ģimene
Brūsam Vilisam ģimenes dzīvē klājas labāk nekā viņa varoņiem. Ar pirmo sievu Demiju Mūru viņš iepazinās brīdī, kad viņa bija šķīrusi laulību ar mūziķi Frediju Mūru un sarāvusi saderināšanos ar režisoru Emilio Estevezu, atklājot, ka viņam ir dubultdzīve un divi bērni no citas sievietes. Viliss un Mūra apprecējās 1987. gadā Losandželosā publiskā ceremonijā, ko organizēja “Tri Star Pictures” un vadīja dziedātājs Little Richard. 13 kopdzīves gados pasaulē nāca trīs meitas – Rumera (1988), Skauta (1991) un Talula (1994), kuras praktiski uzauga filmēšanas laukumos un pārbraucienos.
1998. gadā laulība sāka šūpoties, 2000. – iemeslus neminot – tika oficiāli šķirta. “Biju izgāzies kā vīrs un tēvs, nespējot to saglabāt,” Viliss teica kādā intervijā, ar pateicību pieminot aktieri Vilu Smitu, kurš palīdzējis tikt galā ar šo situāciju.
Atguvis juridisko brīvību, Brūss kādu brīdi uzvedās kā badacietējs pie zviedru galda – baudīja dzīvi un mīlēja sievietes, izmēģināja īslaicīgu kopdzīvi ar aktrisēm Līvu Taileri un Brūku Bērnsu, modelēm Mariju Bravo Rosado un Emīliju Sandbergu, taču atgūtā vecpuiša brīvība bija dārgāka.
Un tad – 2009. gada pavasarī no pirmā acu uzmetiena iemīlējās modelē, dizainerē (arī producentē) Emmā Hemingā, turklāt tik ļoti, ka pat ļāva sevi aizvest uz kalniem. Un zibenīgi viņu apprecēja.
Pārim ir divas meitas – Meibela (2012) un Evelīna (2014). “Viņas dara mani laimīgu!”
Abas Vilisa sievas ir ne tikai pazīstamas, bet arī draudzenes. Tāpat kā visas piecas meitas.
Brūss un Demija joprojām ir labākie draugi – viņš piedalījās Demijas un Eštona Kačera kāzās, bija viņai līdzās pēc šķiršanās no Kačera, kad viņa sarūgtinājumā mainīja mīļākos kā cimdus, priecājās, kad viņa beidzot atrada īsto vīrieti – slaveno šefpavāru šveicieti Danielu Hamu. Arī pandēmijas laikā Viliss dzīvoja nevis kopā ar sievu Emmu un jaunākajām meitām, bet mitinājās pie Demijas un viņu trim vecākajām meitām Rumeras, Skoutas un Talulas (Emma ar meitām kāda negadījuma dēļ tobrīd dzīvoja atsevišķi un viņiem pievienojās vēlāk). Jā, un tieši pie Demijas Brūss meklēja pirmo atbalstu, uzzinot par savām veselības problēmām.
Runājot par Brūsa un Demijas atvasēm, jāteic – ābols nekrīt tālu no ābeles. Talula atkārtojusi mātes kailfoto epopeju, iekuļoties plikņu skandālā, nobildējoties “topless”, rokās turot marihuānas “kāsi”, bet Skauta apcietināta par dzeršanu publiskā vietā un nakti pavadījusi apcietinājumā.
Savukārt Vilisa kundze Nr. 2 Emma līdztekus rūpēm par sasirgušo vīru (“Viņš praktiski nerunā un reti atpazīst savus mīļos; viņam patīk dārzā; bērni cenšas vairāk laika pavadīt kopā ar tēvu.”) atradusi jaunu piepildījumu, veidojot atmiņu foto un videokolāžas un tās publiskojot soctīklos.
Viliss teicis: “Es vairāk lepojos, ka esmu tēvs, nevis aktieris. Tu nevari izdzēst pagātni. Bet tu vari to neatkārtot. Man daudzkārt vaicāts, kā ir – būt multimiljonāram. Un man ikreiz jāatgādina sev, ka es tiešām tas esmu. Man svarīgāk, ko es varu dot savai ģimenei, nekā tas, ko domā citi…”
Miljonāra ekstravagances
Cik zīmīgi spēlējas liktenis! Dažas dienas, pirms viņam tika diagnosticēta retā smadzeņu slimība afāzija, Brūss Viliss pārrakstīja testamentu, sadalot 250 milj. dolāru starp abām savām ģimenēm: Rumerai, Skautai un Talulai katrai tiek 1 milj. dolāru, kas sastāda 1% Vilisa uzkrājuma, bet lielāko daļu zvaigznes mantojuma saņems viņa pašreizējā sieva Emma un abas mazgadīgās meitas Meibela un Evelīna. “Brūss gribēja pārliecināties, ka viņa jaunā ģimene būs nodrošināta,” ziņu portālam “RadarOnline.com” atklājis kāds ģimenes draugs. “Brūss uzskata, ka Rumera, Skauta un Talula ir saņēmušas vislabāko, ko viņš varēja tām finansiāli piedāvāt savas dzīves laikā.”
Slavenais aktieris ir pārliecināts, ka vecākās meitas iztiks bez viņa naudas. Rumera ir strādājoša aktrise, Skauta – topoša dziedātāja un dziesmu autore, nesen izdevusi debijas albumu, bet Talula – TV realitātes šova “Catfish” seja. Interesanti, ka bijusī sieva un uzticamais draugs Demija vispār palikusi aiz svītras: Brūss izteicies, ka Demija, kurai ir ~200 milj. dolāru uzkrājumu, ir pietiekami patstāvīga un nodrošināta, lai spētu palīdzēt vecākajām meitām. Aktiera pārstāvis komentējis, ka Vilisa veselības stāvokļa dēļ izmaiņas esot “uz palikšanu”…
Lai nu kā, Viliss vienmēr mācējis parūpēties par savām finansēm, pelnot ne tikai ar honorāriem (vidēji ~18 milj. dolāru gadā), bet viņam pieder vairāki nekustamie īpašumi Losandželosā, Pensgrovā, Ņūdžersijā, apartamenti Trampa tornī un Manhetenā, vairākas aptiekas, “Piparmētru bārs” un “Liberty” teātris, kopā ar Stalloni, Švarcenegeru un Demiju Mūru – daļas no “Planet Hollywood” restorānu tīkla un 3,3% alkohola magnāta “Belvedere SA’s Sobieski Vodka” akciju. Gandrīz desmit gadus Vilisam un viņa partnerim Arnoldam Rifkinam piederēja filmu kompānija “Cheyenne Enterprises”; tagad to vada Rifkins. Viliss ar plašu žestu ziedojis sev piederošo Aidaho “Soldier Moun-tain” slēpošanas kūrortu bezpeļņas organizācijai. Toties sīvi tiesājas ar “Apple” par savu “iTunes” dziesmu kolekciju, jo absurdo noteikumu dēļ nevar to nodot meitām mantojumā.
To, ka tēvs, apkopodams īpašumus, rīkojies tālredzīgi, meitas novērtēs pavisam drīz. Demija Mūra nesen nākusi klajā ar paziņojumu, ka gatavojoties kļūt par vecmāmiņu: vecākā meita Rumera (34) un viņas draugs mūziķis Dereks Ričards Tomass esot pirmā bērniņa gaidībās. Par mazuli priecājas visi – Emma savā instagrama profilā publicējusi fotogrāfijas un vētrainus apsveikumus.
Savukārt mēs sveicam slaveno aktieri dzimšanas dienā, ko viņš svinēja tikko, 19. martā, un novēlam – veselību! Pārējais viņam ir.
Apbalvojumi
Divkāršs “Emmy” (1987, 2000), “Zelta globusa” (1987) un 20 citu balvu laureāts, vairāk nekā 50 nomināciju, tajā skaitā – četrreiz nominēts Saturna balvai.
Zvaigzne Holivudas Slavas alejā (2006), uzraksts Slavas zālē (2011), Plaukstas un pēdas nospiedums pie Gromena Ķīniešu teātra.
Labākā mīlas aina (“Nakts krāsas”; 1994), ASV kinobalva par ieguldījumu kino (2000), “Zelta kinokamera” (2005), Francijas Mākslas un Literatūras ordenis (2006, 2013), kritiķu balva (2012, 2013), desmitiem citu nomināciju un skatītāju balvu.
Brūsa Vilisa domugraudi
Jā, es stostos, taču tas nenozīmē, ka neesmu tikpat labs kā jūs. Liela daļa manu joku radušies, mēģinot pārvarēt stostīšanos un saglabāt pašcieņu. Jā, es stostos, taču es varu likt jums smieties!
Ik dienu es mācos neņemt galvā slavu. Par laimi, ir draugi, kas palīdz, novelkot mani uz zemes, kad esmu pārāk augstu palēcies.
Matu zaudējums ir veids, kā Dievs liek man saprast, ka esmu tikai cilvēks.
P.S. Epiloga vietā – zobains jociņš par Brūsu Vilisu un pasaules glābšanu.
Kāpēc Brūss Viliss nedabūja galveno lomu filmā “Titāniks”? Tāpēc, ka viņš būtu visus izglābis…
