Brūnkakļus turpmāk nemedīsim. Kā atšķirt no citu pīļu sugām? 1
Linda Dombrovska, “Medības”, AS “Latvijas Mediji”
Grozījumi Medību noteikumos, kas spēkā stājās jau 2019. gada 21. decembrī, paredz, ka no medījamo sugu saraksta tiek izņemts brūnkaklis (Aythya ferina).
Zemkopības ministrija skaidro, ka izmaiņas veiktas, ievērojot Latvijas un Eiropas Savienības starptautiskās saistības un pašreizējo starptautisko sugas aizsardzības statusu.
Brūnkaklis ir izplatīts lielā daļā Eiropas un Āzijas uz dienvidiem no tundras zonas. Austrumos līdz Mongolijas rietumu daļai, Baikālam, iespējams pat tālāk, bet uz dienvidiem līdz Turcijai un Vidusāzijai.
Eiropas populācijas ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras, Melnās un Kaspijas jūras reģionos, arī vietām Rietumāfrikā un Austrumāfrikā.
Pēc Valsts meža dienesta datiem, 2018./2019. gada medību sezonā nomedīti 283 brūnkakļi.
Latvijā šis putns ir parasts caurceļotājs un ligzdotājs, taču atsevišķi īpatņi mēdz arī pārziemot.
Brūnkaklis ligzdo seklos ezeros, piemēram, Engures un Babītes ezerā, zivju dīķos. Ligzda, kas izskatās kā neliela iedobe, tiek būvēta krastā netālu no ūdens vai uz nelielām, zāļainām saliņām.
Brūnkakļa mātīte.
Brūnkakļa tēviņš.
Pavasarī pirms riesta brūnkakli no citām pīļu sugām atšķirt nebūs sarežģīti. Izmēros tas ir mazāks par mežapīli, tēviņiem ir sarkanbrūna galva, tumša aste un krūtis, pelēkbrūns ķermenis un spārni. Mātītes viscaur pelēkbrūnas.
Taču laikā, kad atļautas citu pīļu sugu medības, brūnkaklis jau būs pēcriesta apspalvojumā, tam vairs nebūs tik izteiktu ārējo pazīmju.
Vasaras beigās, rudenī putni ir krietni bālāki, neizteiksmīgāki, brūnpelēki bez tādiem līdzīgajām sugām kā ķerrai un cekulpīlei raksturīgajiem gaišajiem laukumiem uz spārniem.
Vēl viena pazīme ir samērā īsā aste, tomēr tai nevajadzētu kļūt par noteicošo pazīmi, un pēc tās var daļēji vadīties tikai tad, ja putns tobrīd ir salīdzināms ar citām sugām.
