Brūnēšana un tukšumi? Agronoma padomi kartupeļu slimību novēršanā 0
Neraugoties uz šīs vasaras sausumu, novācamo kartupeļu raža daudzviet padevusies labāka, nekā domāts, jo kartupeļi sekmīgi izmantojuši pat visniecīgāko mitrumu, tomēr daudzviet novērojama brūnēšana un tukšumu veidošanās bumbuļos, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Ražas iznākums šogad bija atkarīgs no stādīšanas laika – līdz pat atšķirībām dažu dienu intervālā. Agros stādījumos augi veiksmīgi izmantoja vēl tobrīd esošos mitruma krājumus, bet vēlākos stādījumos tas vairs nebija iespējams. Vēl viena šī gada īpatnība bija tā, ka uz stoloniem jeb stumbra apakšzemes dzinumiem līdz galam attīstījās salīdzinoši neliels bumbuļu skaits, – pārējie aizmetņi tālāk neattīstījās mitruma trūkuma dēļ. Taču gluži bez sekām sausums nepagāja arī lielajiem bumbuļiem.
Veidošanās laikā kartupeļu bumbuļi ir ļoti prasīgi pret tādu barības elementu kā kalcijs, kas augos pārvietojas kopā ar uzņemto ūdeni. Tā trūkums ierobežo kalcija uzņemšanu. Daļēji to varēja kompensēt ar lapu mēslojumu, taču arī no lapām, lai kalcijs nokļūtu līdz bumbuļiem, bija vajadzīgs mitrums. Diemžēl kalcijs ir tas elements, kura trūkumu vēlāk nevar kompensēt.
Kādas sekas tas rada? Kartupeļu bumbuļa audi, kuri veidošanās laikā kalciju nesaņēma pietiekamā daudzumā, ir pakļauti priekšlaicīgas sabrukšanas riskam. Tieši tādēļ novāktajos bumbuļos vērojama iekšēja audu brūnēšana, kas var apvienoties arī ar iekšējo tukšumu veidošanos. Tukšumu veidošanās ir saistīta ar nevienmērīgu mitruma nodrošinājumu. Dažkārt pie vainas, jo sevišķi smilts augsnēs, var būt arī bora (B) deficīts.
Kartupeļu audzēšanā brūnēšanu un tukšumu veidošanos sekmē:
• Skābās un viegla mehāniskā sastāva augsnēs notiek kalcija izskalošanās, ko veicināja aizvadītā gada ilgstošās lietavas;
• Skābas kūdras augsnes;
• Augsnes ar augstu nātrija saturu;
• Augsnes ar augstu alumīnija saturu, kas raksturīgas neiekoptās un nabadzīgās augsnēs, kur nav veikta to ielabošana;
• Sausums, sevišķi cieta smilts augsnēs. Lauki, kur saule vairāk uzkarsē – dienvidu nogāzes, lauki mežu ielokos;
• Augsts slāpekļa vai kālija saturs bumbuļos, ko izraisa nesabalansēta mēslošana;
• Paaugstināts risks ir arī šķirnēm, kas veido lielus bumbuļus.
Kā no tā izvairīties?
• Jārūpējas par savlaicīgu kalcija nodrošinājumu, augsni kaļķojot, un stādīšanas gadā kalciju dodot veģetācijas periodā;
• Sabiezināt stādījumu šķirnēm, kurām ir tendence veidot lielākus bumbuļus;
• Izvairīties no šķirnēm, kam ir vājāka sausumizturība un kuras vairāk veido tukšumus;
• Nodrošināt mitrumu laistot;
• Veikt agrāku stādīšanu, kartupeļus sadiedzējot vai vismaz iedzīvinot, lai tos varētu izstādīt vēsākā augsnē;
• Lai neizraisītu priekšlaicīgus un nevajadzīgus mitruma zudumus, pārdomāt vagu kopšanas stratēģiju;
• Nepārdozēt slāpekļa un dažkārt arī kālija mēslojumu.
