Bruņas vajadzēs vienmēr! Iecere apgādāt arī Zemessardzi ar bruņutehniku ir pareizs solis 10
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iecere apgādāt arī Zemessardzi ar bruņutehniku ir pareizs solis, kas dos iespējas stiprināt Bruņotos spēkus. Tas palielinās uguns jaudu un sniegs liekāku drošību zemessargiem.
Metālam armiju apbruņojumā allaž bijusi liela nozīme. Tas ilgi kalpojis un joprojām kalpo par izejmateriālu ieročiem un arī paša karavīra aizsardzībai.
Jau kopš seno laiku vēstures zināms, kādas metāla plāksnes izmantotas par aizsargu grieķu karotājiem, ilgi kaujas laukā nepārspētajiem romiešu leģionāriem, kā visā augumā dzelzī tikuši ieģērbti vēlāko laiku Eiropas bruņinieki.
Mūsu dienās no tā visa karavīra individuālajā ekipējumā palikušas vien ķiveres, to materiāliem stipri vien evolucionējot, panākot lielāku izturību, un arī bruņu vestes. To lietošana gan dažādās armijās un situācijās ir atšķirīga – ja karavīram jāpilda slepeni uzdevumi ar ātru pārvietošanos, diezin vai viņš tiks padarīts smagāks ar citās kaujas situācijās noderīgo ķiveri un bruņu vesti.
Tomēr lode, kā zināms sen, taču ir muļķe, un tāpēc bieži vien tai ceļu aizšķērso tieši šāda aizsardzība. No latviešu karavīriem misijās Irākā un Afganistānā dzirdēti visdažādākie stāsti, kā pretinieka izšautās lodes ietriekušās ieroča laidē vai iestrēgušas uzkabē, vai noslīdējušas gar ķiveri.
Katram spēku veidam jāslīpē savas spējas, un CIMIC vienības ne ar ko neatšķiras, tomēr atšķirībā no citām apakšvienībām CIMIC vienībām ir jābūt informētām par bataljona, visu NBS un NATO sabiedroto stratēģiju.
Šajā teritorijā notiekošo nevar apskatīt atrauti no mediju vides, kuras izpēti varētu salīdzināt ar rokas turēšanu uz pulsa. Demokrātijās tradicionālie un sociālie mediji uztur saikni starp valsts pārvaldes ievēlētām institūcijām un sabiedrību.
Latvijā mediji ir brīvi un Satversmes 100. pants ir pietiekami lakonisks. Tomēr sociālo mediju vide rada izaicinājumus divu galveno iemeslu dēļ.
Pirmkārt, globālie interneta milži “Google”, “Facebook”, “Twitter” u. c. atņem reklāmas ieņēmumus tradicionālajiem medijiem, kas līdz šim ir bijis to nozīmīgākais peļņas avots, šādi padarot tos “dzeltenus” un sensāciju kārus.
Otrkārt, sociālajos medijos nav redaktoru, līdz ar to sazvērestības teoriju un baumu adepti, un anonīmie boti rada auglīgu augsni videi, kura iznīcina civilizētu diskusiju kultūru, jo sociālo mediju “diskusijās” uzvar tas, kuram vairāk klikšķu un kurš sensacionāli skaļāk bļauj.
Mācību laikā izspēlētie hibrīdkara scenāriji padara mediju vides novērošanu izaicinošāku, gadu no gada programmatūras rīki uzlabojas un CIMIC zemessargu iemaņas padziļinās. Arī Saeima un Tieslietu ministrija ir aktīvas. I
Informācijas apstrāde Zemessardzē ir specifiska. Komandieriem mācību vai kaujas apstākļos nav laika tukšai muldēšanai, viņi vēlas saprotamu un konkrētu informāciju. Kolēģiem ir lērums stāstu par to, kā neprecīzas vides novērtējuma dēļ, piemēram, mācībās, vairāku “Scania” vietā zemessargiem pilnā ekipējumā bijis jāsaspiežas divreiz mazākā skaitā automašīnu.
Vai arī lauku virtuve ir ieradusies ar vairāku kilometru nobīdi un vienībām pilnā ekipējumā nācies nosoļot šo attālumu. Savlaicīga un precīza informācija komandiera nodomu izpildei ir jebkura “simika” vadmotīvs.
Lai spētu sagatavot šādu informāciju, nepieciešamas iemaņas, jo svarīga ir ne tikai attiecīga militāra uzdevuma izpilde, bet arī izpratnes veidošanās sabiedrībā par to, ka labi sagatavoti bruņotie spēki nepieciešami tieši tāpat kā apdrošināšanas polise pilsonim ikdienā.
Secinājumus katrs izdara pats, bet, analoģijās runājot, CIMIC vienība parūpēsies, lai šādus secinājumus dozēti novadītu visiem un vajadzīgā daudzumā.