Brūnaļas no mēģenēm. Latvijas brūno gotiņu glābšanai ķeras pie biotehnoloģijām 0
Gauja, Nātre, Grava, Amula, Rikija, Guste, Nīla – šīs septiņas Latvijas brūnās gotiņas iekļautas īpašā šķirnes aizsardzības programmā un dzīvo Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību pētījumu saimniecībā “Vecauce”.
Tur šķirnes aizsardzības nolūkos izveidots Latvijas brūno govju ganāmpulks. Tajā patlaban atrodas 30 slaucamās govis un dažāda vecuma teles, kuras savāktas vienkopus no dažādām Latvijas saimniecībām, lai saglabātu no izzušanas mūsu vietējo šķirni.
Kopumā Latvijā vairs palikuši vairs tikai 130 Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieki. Pārējās Latvijas brūnās šķirnes saglabāšanas programmā iekļautās brūnaļas atrodas nelielās piemājas saimniecībās. Bez Latvijas brūnās uz izzušanas robežas ir arī otra vietējā govju šķirne – Latvijas zilā. Šīs šķirnes aizsardzības programmā iekļauts vairāk nekā 300 dzīvnieku.
Piemērotas bioloģiskai turēšanai
Lai glābtu Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes, lai saglabātu labākās un tipiskākās šo šķirņu govis kā gēnu rezervi nākotnei, LLU pētnieki iecerējuši strauju dzīvnieku pavairošanu, izmantojot pasaulē modernas biotehnoloģijas – embriju iegūšanu no šķirnei atbilstošākajām govīm un to ievietošanu citās iznēsāšanai.
Septembrī Dundagas pagasta saimniecībā “Jaun-sniķeri” uzsākta divu donorgovju un piecu nēsātājgovju sagatavošana embriju izskalošanas un transplantācijas mēģinājumam. Diemžēl pirmais mēģinājums nav vainagojies panākumiem un govju saimnieks Jānis Zadiņš ir kreņķīgs. Kad piedzimšot pirmie teliņi, tad varēšot pastāstīt ko vairāk. Tagad negriboties runāt.
Jānis pirms vairākiem gadiem pārņēma saimniecību no vecākiem un apmēram 170 ha lauksaimniecības zemes apsaimnieko ar bioloģiskām metodēm. Tieši tāpēc izvēlējies savā piena govju ganāmpulkā turēt Latvijas brūnās.
“Zinot savus apstākļus un to, ka Latvijas brūnās, salīdzinot ar citām Latvijā turētajām govju šķirnēm, raksturojas ar labākiem rādītājiem piena tauku un proteīna ziņā, kāju un nagu izturību, atražošanas rādītājiem, mūža ilgumu, savā ganāmpulkā izvēlējos tieši šo šķirni,” teic Dundagas lauksaimnieks. Viņa piena govju ganāmpulkā ir trīs Latvijas zilās un četras Latvijas brūnās šķirnes gotiņas. Atkarībā no tirgus pieprasījuma Jānis plāno attīstīt vai nu piena, vai gaļas ražošanu. Tāpēc plāno celt jauni kūti 40 piena gotiņām. Saimniecībā ir arī gaļas liellopu ganāmpulks. Graudaugus audzē pašpatēriņam, ja paliek kas pāri, to pārdod.
Valsts uzņēmusies atbildību
Latvijas brūnā šķirne vēsturiski veidojusies vairāk nekā simts gadu garumā, piemērojoties vietējiem turēšanas un audzēšanas apstākļiem, stāsta Māris Līdaks, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciālists. Tā kā Latvijas brūnās, lai palielinātu piena izslaukumu, daudzās saimniecībās pēdējos gadu desmitos sēklotas ar Holšteinas šķirnes buļļu bioproduktu, govju, kuras varētu uzskatīt par tīršķirnes Latvijas brūnajām, ir palicis ļoti maz. Jaunā tipa Latvijas brūnās, kā “Latvijas Avīze” rakstīja jau pirms pieciem gadiem, veidotas, izmantojot Dānijas sarkano, Vācijas sarkano, Holšteinfrīzas sarkanraibo, Zviedrijas sarkanraibo un Šveices šķirni, un to ierosināts saukt par Eiropas sarkano šķirni.
“Vietējo mājdzīvnieku šķirnes ir nacionāla bagātība, par kuras saglabāšanu un tālāku pilnveidošanu atbildību uzņēmusies valsts,” uzsver M. Līdaks. Tāpēc pirms vairākiem gadiem LLU mācību pētījumu saimniecībā “Vecauce” izveidots Latvijas brūno govju ganāmpulks, lai gan vienlaikus pasargātu šķirni no izzušanas, gan arī varētu veikt pētījumus.
Embriju tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecībā Amerikā un daudzviet Eiropā jau tiek praktizēta gadiem ilgi. Latvijā līdz šim tas nav darīts. Šī metode pamatojas uz iespēju izmantot ģenētiski augstvērtīgu govi par embriju donoru. Govi mākslīgi apsēklojot, iegūst nevis vienu embriju un attiecīgi vienu pēcnācēju gadā, bet vairākus, kurus pēc tam var pārnest uz ģenētiski mazvērtīgākiem dzīvniekiem iznēsāšanai līdz teliņam, vai dziļi sasaldēt un veidot embriju banku turpmākām vajadzībām nākotnē.
Kā pastāstīja “Vecauces” direktora vietniece Indra Eihvalde, saimniecībā plānots palielināt Latvijas brūno govju skaitu līdz 50 slaucamām govīm. Brūnaļām ir nepieciešami īpaši apstākļi – tā kā vietējās šķirnes gotiņas ir mazākas augumā nekā melnraibās, tās jātur atsevišķi, lai lielās nedara pāri. Latvijas brūnajām arī nodrošināta iespēja iet ganībās.
Latvijas brūnās šķirnes govis par 1,5 gadiem (7,5 gadi) dzīvo ilgāk nekā melnraibās šķirnes govis (5,7 gadi). Tas nozīmē, ka brūnaļas ilgāk ražo pienu, palielinot mūžā saražoto piena daudzumu. Govs mūža ilgums ietekmē arī finansiālos izdevumus ganāmpulka atjaunošanai. Vienas teles izaudzēšana līdz pirmās atnešanās vecumam izmaksā ap 1300 eiro. Salīdzinoši īsais govs mūžs palielina izdevumus ganāmpulka dzīvnieku skaita uzturēšanai. Ganāmpulks, kas veidots no Latvijas brūnās šķirnes govīm, patērē mazāk finansiālo līdzekļu tā atjaunošanai salīdzinājumā ar citām šķirnēm, labumus uzskaita M. Līdaks.
Veicot ģenētisko analīzi, zinātnieki secinājuši, ka Latvijas brūnā ir samērā tuva radiniece Latvijas zilajai govij, bet vistuvākā radniecība tai ir ar Lietuvas sarkano govi.
