Brūkošie vēstures liecinieki 1
Jau vairākus gadus “Kultūrzīmes” vēstījušas par restaurētiem vai, tieši otrādi, brūkošiem Latvijas arhitektūras vai kultūras mantojuma pieminekļiem.
Šogad, kad līdz Latvijas valsts simtgadei palicis pavisam nedaudz laika, jaunā publikāciju sērijā atgādināsim par to 100 visvairāk apdraudēto kultūras mantojuma pieminekļu likteņiem, kuru nozīmi Latvijas kultūrtelpā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) 2004. gadā uzsvēra Eiropas kultūras mantojuma dienās. Daži no šiem simts Latvijas vēsturei nozīmīgajiem pieminekļiem ir izslēgti pat no gandrīz deviņus tūkstošus objektu garā kopējā kultūras mantojuma pieminekļu saraksta, jo jau zaudējuši visas vērtīgās arhitektūras detaļas – laika zobs paveicis savu. Savukārt vairāki vēl pirms dažiem gadiem gandrīz neglābjamā statusā novērtēti pieminekļi ir augšāmcēlušies.
2004. gadā pār Latviju vēl vēlās “eiroremontu” vilnis, kas patiesībā pieklusa, tikai sākoties ekonomiskajai krīzei. Savukārt šobrīd dažādos interjeros modē ir vecas un vērtīgas būvdetaļas, kurām varbūt dota cerība sākt otru mūžu. Ar sludinājumu portālu palīdzību iespējams nopirkt gan 19. gadsimta beigu, gan arī vēl vecākus ķieģeļus, bruģakmeņus, kalumus un dažnedažādas citas senas būvdetaļas. Daudzviet runā, ka vecu ēku būvapjomi lēnām izzūd tieši alkatīgu senlietu uzpircēju dēļ, kā arī, ka par Latvijas vecajiem ķieģeļiem citviet Eiropā maksājot bargu naudu.
Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, pagājušā gada rudenī atklājot monogrāfiju “Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā”, uzsvēra: “Attieksme un izpratne par to, kas sabiedrībai svarīgs, ir viļņveidīga. Ir lietas, kas vienā brīdī kļūst populāras, bet citi objekti it kā iziet no modes. Interese par arhitektūras mantojumu, lai cik tas paradoksāli nebūtu, pieauga tieši pēc kara, jo tolaik bija svarīgi apzināties to, ka arhitektūra ir uzskatāms pierādījums tam, ka Latvijas teritorija un sabiedrība ir līdzīgāka Rietumiem nekā citas Padomju Savienības daļas.”
Latvijas simts visvairāk apdraudēto pieminekļu sarakstā izceltie kultūras pieminekļi vēl joprojām ir aktuāli un nav izgājuši no modes ne vietējo iedzīvotāju apziņā, ne visas Latvijas vēstures telpā. Vidzemē Valkas novada Ērģemes viduslaiku pils mūri, kāda tūrista vārdiem runājot, “liekas, ir sabrukuši lielas katastrofas ietekmē”. Zemgales Skaistkalnē 1677. gadā iesvētītais katoļu klosteris mūsdienās ieguvis apzīmējumu “Romas katoļu Paulīniešu klostera paliekas”, un reiz stiprie mūri apdraud nejaušu garāmgājēju dzīvību. Ziņas par Rēzeknes novada Silmalu pagasta Prezmas muižā 19. gadsimtā celtajām ūdensdzirnavām ir grūti atrodamas, un, iespējams, drupas pamestas novārtā apkārtnes daudzo baznīcu renovāciju ēnā. Savukārt Kurzemē ļaudis ir nerunīgi – par Talsu novada Īves vējdzirnavām uzzināju vien to, ka 1871. gadā celtajām holandiešu tipa vējdzirnavām bijuši trīs malšanas gaņģi. Dzirnavas vēl joprojām esot ap 10 metru augstas, sienu biezums pie pamatnes sasniedzot metru. Jāuzsver, ka 19./20. gadsimtu mijā Kurzemē un Vidzemē bija vairāk nekā 600 vējdzirnavu.
Šie piemēri ar nolūku izvēlēti tik skumīgi. Vienā no VKPAI pieņemtajiem saistošajiem un vispārējiem ieteikumiem valsts aizsardzībā esošajiem kultūras pieminekļiem citstarp teikts, ka “kultūras piemineklī nav pieļaujams avārijas stāvoklis, bet, ja tāds izveidojies, tas nekavējoši novēršams”.
2004., 100 Latvijas apdraudētāko kultūras pieminekļu saraksta izveides gadā, Latvija pievienojās ES. No 2007. līdz 2013. gadam kultūras pieminekļu saglabāšanai un uzlabošanai ticis piešķirts nopietns tās struktūrfondu un Eiropas ekonomiskās zonas finansējums – kopā 37 miljonu eiro apmērā. Savukārt līdz 2022. gadam paredzēti vēl 35 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Protams, ikviena pieminekļa saglabāšana un atjaunošana ir atkarīga no tā īpašnieka labās gribas un nākotnes vīzijām. Iespējams, ka VKPAI izveidotais un aprūpētais saraksts nav Latvijas sabiedrības spēkiem aptverams, un nākošo Latvijas simtgadi sagaidīs vēl vairāk nozīmīgu kultūrvēstures pieminekļu drupas. Ir dzirdēts uzskats, ka labāk, lai senās vācbaltiešu kungu mājas un pārējie vēstures liecinieki iet bojā, nekā tiek neprofesionāli atjaunotas. Tomēr – “Kas pagātni vētī, tas nākotni svētī”. Tāpēc nākamajās publikācijās – par konkrētu objektu likteņiem šo gadu laikā.
Uzziņa
Visvairāk apdraudētie kultūras pieminazekļi Rīgā (2004)
Rīgas koka apbūve; Brāļu kapu ansamblis; Rīgas pils ansamblis ar bastionu fragmentiem; Doma baznīcas un klostera ansamblis; Dannenšterna nams; Daugavgrīvas cietokšņa apbūve; dārzu un parku arhitektūras ansamblis “Lielie kapi”; Rīgas vēsturiskais centrs – plānojuma struktūra, apbūves mērogs un raksturs; dzīvojamās ēkas – Jēkaba ielā 24, R. Vāgnera ielā 2, Marijas ielā 6; noliktava Miesnieku ielā 17.
