Bruģakmeņus nospēlēja azartspēlēs 3
Andris ir atkarīgs no azartspēlēm. Šobrīd viņš cenšas ar to sadzīvot, darbojas anonīmo atkarīgo grupā. Gudrs un spēcīgs 39 gadus vecs vīrietis. Diemžēl nu viņam jāsēž uz apsūdzēto sola par krāpšanu: par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs vai naudas sods.
Krāpis 60 reizes
Kā vēsta prokurora Sigita Šarķa apsūdzība, SIA “Saldus ceļinieks” būvdarbu vadītājs no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada novembrim, baudot darba devēja uzticību, 60 reizes izkrāpis no SIA “Brikers Latvija” bruģakmeņus un betona apmales, ko pārdevis citiem. Katrā no epizodēm runa ir par bruģakmeņiem lielākoties vērtībā nedaudz virs tūkstoša eiro, atsevišķos gadījumos nedaudz vairāk. Sākotnēji “Saldus ceļinieks” izkrāpto bija aprēķinājis kopsummā par 81 964,68 eiro, bet tiesā iesniegta prasība par 79 506,14 eiro, jo, kā varēja saprast no tiesā dzirdētā, viens klients bruģakmeņus atdevis uzņēmumam. Pats bijušais būvdarbu vadītājs atzīst bruģakmeņu izkrāpšanu 30 epizodēs 49 813,42 eiro apmērā, par pārējām epizodēm neatceras un uzskata, ka apsūdzības uzturētājam un cietušajiem tas jāpierāda. Andris īsā sarunā ar mani pēc tiesas sēdes izteica pieļāvumu, ka daļa bruģakmeņu, kas pasūtīti viņa vārdā, izlietoti viņa objekta remont-darbos un citos “Saldus ceļinieka” objektos un ka viņa bijušais darba devējs tagad uz viņu noveļot visus iztrūkumus, ko vien varot. Viņš bijis ļoti labi ieredzēts uzņēmumā “Brikers Latvija”, kur bruģakmeņus varējis dabūt ātrāk nekā daži citi kolēģi, tāpēc tie nereti lūguši bruģi pasūtīt uz viņa vārda.
“Saldus ceļinieka” pārstāvis advokāts Mareks Šīrants sarunā ar mani neielaidās, jo uzņēmuma vadība to nav atļāvusi, arī uzņēmuma “Brikers Latvija” pārstāvis (atteicās izpaust savu vārdu) nerunāja, tā ka atliek paļauties tikai uz to, kas 15. augustā izskanēja Kurzemes rajona tiesā Saldū.
Tikai piebildīšu, ka starp lieciniekiem nav bruģa pircēju – Andris savus klientus, kam bruģi pārdevis par aptuveni 70% no pilnas cenas, neizdeva.
Uzticības smagā nasta
2013. gadā “Saldus ceļinieks” būvdarbu vadītāju norīkoja vadīt veloceliņa būvi Saldū, Kuldīgas ielā. Bruģakmeņus piegādāja “Brikers Latvija”, kur Andri labi pazina un viņam uzticējās, tāpat “Saldus ceļinieks” uzticējās savam darbiniekam, kurš uzņēmumā strādāja kopš 2005. gada. Viņš to izmantoja, periodiski daļu bruģakmeņu pasūtot un pārdodot “pa kreisi”. Pasūtījums tika izdarīts oficiāli, izrakstot pavadzīmes, kas tika iegrāmatotas “Brikers Latvija” grāmatvedībā – par tām tika izrakstīti rēķini “Saldus ceļiniekam”, kas šos rēķinus apmaksāja no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada novembrim, kopumā 55 rēķinus. Tikai tad arī uzņēmumā radās aizdomas, ka bruģis iet neceļos, tāpēc nākamos piecus rēķinus “Saldus ceļinieks” vairs neapmaksāja un sāka iekšējo izmeklēšanu.
Vispirms aizdomas radās grāmatvedībai, un tālāk jau tika izveidota inventarizācijas komisija, kas konstatēja, ka veloceliņam reāli izmantots bruģis par 81 964,68 eiro mazāk, nekā pasūtīts un apmaksāts. Kad uzņēmuma vadība par to vaicāja, būvdarbu vadītājs sākumā izvairījies no atbildes, slimojis, bet, kad pieaudzis spiediens, atzinies. Viņu atlaida no darba. Priekšniecība ieteikusi doties uz policiju, ko viņš arī darījis un vaļsirdīgi atzinies par izšeptēto bruģi.
Par pēdējām sešām pavadzīmēm “Brikers Latvija” aptuveni 10 000 eiro vērtībā bruģi izsniedzis, bet samaksu no “Saldus ceļinieka” nav saņēmis. “Brikers Latvija” pārstāvis tiesā teica, ka viņam neesot skaidrs, kas tagad ir parādā: apsūdzētais vai “Saldus ceļinieks”. Kad tapšot skaidrs, tad arī attiecīgi vērsīsies pie parādnieka.
Grāmatvedība visu “sagremojusi”
“Saldus ceļinieka” pārstāvis advokāts M. Šīrants tiesā sacīja, ka šis gadījums norādījis uz nepilnībām uzņēmuma darbībā un tagad šīs nepilnības esot novērstas. Līdz tam grāmatvežiem neesot bijis pienākums sekot līdzi tam, kas atrodas noliktavā, savukārt noliktavu darbiniekiem – kas notiek grāmatvedībā. Bijusi liela uzticība būvobjektu vadītājiem. Šo situāciju Andris arī izmantojis. Viņš pat mierīgi pasūtījis tāda izmēra bruģakmeņus un betona apmales, ko veloceliņā nemaz neizmanto, toties parasti liek privātmāju teritorijā, un “Saldus ceļinieka” grāmatvedība to mierīgi “sagremojusi”.
“Kreisais” materiāls izkrauts dažādās vietās, tajā skaitā pie privātmājām un citviet, ar ko “Saldus ceļiniekam” nav bijis nekāda sakara. No malas līgtiem šoferiem un izkrāvējiem bijis pilnīgi vienalga, kur ko ved un kur izkrauj, galvenais, ka samaksā par darbu. Vests tur, kur pēc pavad-zīmē norādītā telefona numura norādījis sazvanītais cilvēks. Daļā gadījumu tas nemaz nav bijis Andris, ne vienmēr viņš bijis izkraušanas vietā, un viņa vietā parakstījies izkrāvējs vai kāds cits, arī viltojot parakstu. Skaidrs tikai viens: bruģakmeņi pasūtīti uz būvdarbu vadītāja Andra vārda. Tiesā kāds izkrāvējs liecināja, ka parakstījies arī būvdarbu vadītāja vietā, kad viņš vai kāds cits preces saņēmējs nav bijis uz vietas: tāda prakse vienmēr bijusi un esot visiem uzņēmumiem.
Par bruģi, ko apsūdzētais neatzīst par paša iztirgotu, tiesā solās vēl garš cīniņš, viņš nolīdzis spēcīgu advokātu Regnāru Jansonu. Nākamā tiesas sēde paredzēta oktobrī.
