Brūces joprojām asiņo 1
Šoreiz izstāžu centra “Ķīpsala” vienā no zālēm, kur notiek Zolitūdes traģēdijas tiesas process krimināllietā, pulcējušies uz pusi mazāk ļaužu, nekā tas bija aizvadītā gada 8. decembrī, kad notika pirmā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas sēde, kura tehnisku nepilnību dēļ tika pārtraukta. Tagad tulku kabīnē strādā divi tulki, un katram, kurš nepārzina valsts valodu, ir dota iespēja saņemt austiņas, kurās var klausīties sinhrono tulkojumu krievu valodā.
Zālē liela daļa cilvēku ir sirmām galvām un ar nepacietību gaida tiesas ierašanos un dusmojas, ka tiesa kavē gandrīz stundu. Bet aizstāvji uzskata, ka tas esot normāli, jo tiesai esot jāpārbauda visi iesniegtie dokumenti, lai process ritētu bez aizķeršanās.
“Es ceru, ka šī būs taisnīga tiesa un katrs saņems to sodu, ko pelnījis, bet cietušie – arī kompensācijas. Mana meita Žanna, kurai bija 46 gadi, palika zem drupām. Bolderājas kapsētā apglabājām viņu bez kājām, jo tās nevarēja atrast,” atceras Stefans un ar asarām acīs man stāsta, ka bez mātes palikuši divi viņas bērni, un kopš šausmīgās traģēdijas viņa sirds nav pārtraukusi asiņot.
Advokāts Aldis Gobzems, kurš pārstāv vairākus cietušos, pastāstīja, ka tajās jau notikušajās civillietās, kurās viņš bijis advokāts, divu ģimeņu labā esot pietiesāti 300 tūkstoši eiro – katrai ģimenei pa 150 tūkstošiem eiro, atzīstot gan SIA “Maxima Latvija” prettiesisku rīcību, gan ēkas īpašnieka “Homburg Zolitūde” prettiesisku rīcību. Spriedums vēl nav stājies spēkā, jo esot pārsūdzēts.
Uz tiesas sēdi ir ieradušies visi deviņi apsūdzētie kopā ar saviem aizstāvjiem. Kad tiesas sēdes priekšsēdētājs Erlens Ernstons ir nolasījis krimināllikuma pantus, pēc kuriem celta apsūdzība, un pārliecinājies, ka visi apsūdzētie ir zālē, kā arī lūdzis viņiem uzrādīt personas apliecinošus dokumentus, divu apsūdzēto advokāti lūdz tiesai savus aizstāvamos atbrīvot no piedalīšanās tiesas sēdē. Janvārī Zemgales priekšpilsētas tiesa esot saņēmusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzētā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža lūgumu, kurā viņš vērš tiesas uzmanību, ka viņa vienīgais ienākumu gūšanas avots esot darba alga, līdz ar to piedalīšanās tiesas sēdē būtiski apgrūtināšot viņa iespēju veikt darba pienākumus un nodrošināt sevi ar iztikas līdzekļiem. Apsūdzētais norādījis, ka iespēju robežās cenšoties palīdzēt vecākiem, no kuriem viens ir pirmās grupas invalīds, un ka šī iespēja tikšot liegta, ja viņam būs jāpiedalās tiesas sēdēs. Balodis lūdz tiesu krimināllietas iztiesāšanu veikt bez viņa piedalīšanās, jo viņš ir apsūdzēts par mazāk smaga nodarījuma izdarīšanu, kas veikts aiz neuzmanības.
Zemgales priekšpilsētas tiesa janvārī ir saņēmusi arī apsūdzētās “Maxima” darbinieces Innas Šuvajevas iesniegumu, kurai inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, kas novedusi pie smagām sekām. Savā pieteikumā viņa norādījusi, ka vēloties izmantot savas kriminālprocesa likumā norādītās tiesības, tāpēc lūdz tiesu iztiesāt krimināllietu bez viņas piedalīšanās. Šuvajeva raksta, ka minētais lūgums ir saistīts ar to, ka 2014. gada 11. decembrī Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par gatavošanos izdarīt viņas slepkavību. Šuvajeva esot informēta, ka dzīvības apdraudējums esot saistīts ar viņas dalību konkrētajā Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā. Piedalīšanās šajās tiesas sēdēs varot palielināt viņas apdraudējumu.
Prokurors Agris Skradailis norādīja, ka apsūdzēto pieteiktie lūgumi būtu noraidāmi, ievērojot šīm personām izvirzīto apsūdzību apjomu. “Turklāt es gribu atzīmēt, ka iztiesāšanas gaitā var iestāties arī kriminālprocesa likumā (..) noteiktie apstākļi, kad prokuroram ir pienākums grozīt apsūdzību sakarā ar procesuālo apstākļu maiņu, ja šādi apstākļi tiek konstatēti tiesas izmeklēšanā. Kriminālprocesa likums neparedz apsūdzētā dalītu piedalīšanos tiesas sēdēs – vienu dienu es vēlos piedalīties, bet citu dienu – ne,” sacīja prokurors.
Arī advokāti Aldis Gobzems un Armands Smans, kuri pārstāv vairākus cietušos, pievienojās prokurora viedoklim un lūdza tiesu noraidīt Šuvajevas provokāciju. “Šī ir vislabāk apsargātā tiesas zāle Latvijā, kur apsūdzētā var justies pietiekami droši,” secināja Gobzems.
Savukārt biedrības “Zolitūde 2013” vadītāja Regīna Ločmele-Luņeva publiski pauda, ka I. Šuvajevas klātbūtne ir nepieciešama šajā procesā, jo tiesai būs jākonstatē, vai apsūdzētā ir pieļāvusi neuzmanību, kas izraisīja smagas sekas, proti, 54 cilvēku nāvi. “Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem šajā procesā,” atzina biedrības vadītāja.
Advokāts Oskars Rode, kurš aizstāv SIA “Maxima Latvija”, uzskata, ka abi lūgumi būtu apmierināmi, atļaujot abiem apsūdzētajiem izmantot viņu likumā noteiktās tiesības. O. Rode: “Cietušo interesēs ir ātrs, objektīvs lietas risinājums, un jebkuras personas piedalīšanās, vairāku personu piedalīšanās padara arvien lielāku varbūtību, ka kādas personas dēļ tiesas sēdes nāksies atlikt. Izmantojot savas tiesības, šeit neesot klāt, neliecinot un neizsakoties, tiks sekmēta lietas ātrāka izskatīšana.” Rode uzsvēra, ka Inna Šuvajeva nedzīvojot tiesas zālē un ka viņai jānokļūst no tiesas līdz mājai, un ceļā šis apdraudējums varētu būt būtisks, tāpēc viņai jāļauj izmantot tiesības nepiedalīties tiesas sēdēs.
Tiesa tomēr nolēma noraidīt apsūdzēto Baloža un Šuvajevas lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņu klātbūtnes, jo valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka krimināllietas iztiesāšanas laikā ir iespējama apsūdzību grozīšana.
Tiesai, izvērtējot vairākus lūgumus, kuros personas lūdz sevi atzīt par cietušajiem, ikviens klātesošais varēja noklausīties dziļi personīgas traģēdijas par bojā gājušajiem tuviniekiem, kā arī uzzināt par radinieku lūgumiem piešķirt morālās kompensācijas, sākot no 50 tūkstošiem eiro un beidzot ar 40 miljoniem eiro. Par cietušajiem sevi lūdza atzīt Andis Šteinītis, kurš, sabrūkot veikalam, zaudēja brāli, Renāts Gimazetdinovs, kurš zaudēja audžutēvu, Daiga Grigone, kurai bojā aizgāja bijušais dzīvesbiedrs Ēriks, kā arī Valērija Burve, kurai traģiski gāja bojā brālis, un nepilngadīgā viņas pusmāsa Viktorija Burve. Tiesa saņēma vēl citu cietušo pieteikumus. Par cietušajiem tiesa atzina A. Šteinīti, Valēriju un Viktoriju Burvi, bet par viņu likumīgo pārstāvi – Imantu Burvi.
Zemgales priekšpilsētas tiesa ir saplānojusi tiesu sēžu grafiku līdz pat gada beigām. Visvairāk tiesas sēžu paredzēts septembrī un oktobrī. Rīt tiesa turpinās izskatīt 80 sējumu biezo krimināllietu, kur prokuratūra par cietušajiem atzinusi 263 personas. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
