Brūce uz kājas nedzīst… Ko darīt? 2
“Pirms kāda laika, braucot ar velosipēdu, atdauzīju kājas. Vienā no tām brūce dzīst labi, bet otrā kājā tā negrib savilkties, kaut arī pēc ārstes ieteikuma lieku uz tās biosietiņu, brūcē arī redzamas strutas. Ārste mani nobaidīja, ka var izveidoties trofiskā čūla. Esmu arī šo brūci apstrādājusi ar ūdeņraža pārskābi, likusi alvejas lapu, bet tas nav palīdzējis. Vakaros slimā kāja sākusi pampt un es uz tās (nevis uz brūces) lieku sava urīna kompresi. No rīta kāja ir normāla. No savas nelielās pensijas jau tā ik mēnesi par zālēm atdodu 100 eiro, tādēļ ļoti baidos no trofiskās čūlas attīstības. Ko man darīt, lai brūce uz kājas sadzītu? ” Veronika Tukumā
Atbild Brūču klīnikas ārsts, traumatologs ortopēds Mārtiņš Malzubris: “Vispirms jāņem vērā, ka ar ūdeņraža pārskābi drīkst apstrādāt tikai svaigu brūci. Dzīstošu, hronisku brūču apstrādei tā ir pārāk kodīga un nevis veicina dzīšanu, bet to kavē. Aptiekā pieejamo dažāda veida brūču pārsēju, tajā skaitā nepielīpošo sietiņveida pārsēju, izmantošana ir labs veids, kā veicināt tās sadzīšanu. Parasti šie pārsēji satur arī antiseptiskas vielas, kas novērš mikrobu iekļūšanu. Brūcē redzamās strutas, visticamāk, ir tā saucamie fibrīna aplikumi jeb asiņu olbaltumvielas, kas veidojas, brūcei sulojot, un ir baltā vai dzeltenīgā krāsā. Jauniem cilvēkiem, kam brūces dzīst ātri, šie fibrīna aplikumi nemaz neizveidojas. Atnākot uz pārsiešanu, ārsts brūci apstrādā un šo aplikumu notīra, bet pašam pacientam mājas apstākļos to nevajag censties noņemt, jo tas neietekmē brūces dzīšanu.
Alvejas lapas likšanu uz brūces ar diezgan labiem panākumiem izmanto tautas medicīnā. Brūču speciālisti tomēr tā vietā iesaka lietot antiseptiskus līdzekļus, kas nekavē brūces dzīšanu un uztur to tīru, piemēram, “Octenisept” vai “Prontosan” spreja vai gela formā. Arī urīna kompreses ir tautas medicīnas līdzeklis, ko šajā gadījumā nevajag izmantot. Lai gan teorētiski urīnam vajadzētu būt sterilam, gados vecam cilvēkam tas tomēr tāds nav, turklāt, nonākot ārējā vidē, tajā ātri savairojas mikrobi, kas var nonākt brūcē un izraisīt iekaisumu.
Gados veciem cilvēkiem ar kādām blakusslimībām, kuru dēļ pampst kājas, piemēram, ja ir problēmas ar vēnām, pat nelielas brūces dzīšana uz apakšstilba priekšējām virsmām, kur āda ir ļoti plāna un kauls atrodas ļoti tuvu, var ilgt divus trīs mēnešus. Diemžēl var arī attīstīties trofiskā čūla. Ja divu trīs mēnešu laikā, pareizi kopjot brūci, tā nesamazinās, var uzskatīt, ka izveidojusies trofiskā čūla. Tās ārstēšanai jāvēršas pie ķirurga vai Brūču klīnikā.
Var arī sākties zemādas mīksto audu iekaisums, ko tautā sauc par rozi un par ko liecina kājas pietūkums, apsārtums un paaugstināta temperatūra. Ja tā notiek, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības un jāsāk lietot antibiotikas.”
