Bronza tobrīd bija ārkārtīgi rets materiāls! Ventspils apkaimē – 3000 gadu sens, rets atradums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītā gada nogalē Ventspils muzeja krājums papildinājies ar Latvijas arheoloģijai nozīmīgu un retu atradumu – ap 3000 gadu senu bronzas šķēpa galu.
Muzeja direktora vietnieks, vadošais pētnieks Armands Vijups norāda, ka bronzas laikmeta priekšmeta uziešana Latvijā pati par sevi ir notikums – mūsu zemē laika gaitā atrasts vien nepilns pārdesmits attiecīgajā posmā no šī metāla izgatavotu šķēpu un bultu galu, bet kopējais zināmais bronzas priekšmetu atradumu skaits no mitētā laikmeta ir mazāks par diviem simtiem. Turklāt konkrētais artefakts papildina ainu par apdzīvotības sākumiem Ventspils apkaimē.
Bronzas laikmetu Latvijas teritorijā datē ar 1800. līdz 500. gadu p. m. ē. Kurzemē atsevišķi atradumi bijuši pie Užavas, Zlēkām, Jūrkalnes, bet lielākais – 2001. gadā, kad rudens vētra no Staļģenes stāvkrasta izskaloja 5,6 kg smagu bronzas rotu depozītu – ne vietējas izcelsmes, bet Ziemeļeiropai raksturīgas lietas, kuras piekrastē laikam reiz paslēpis atkuģotājs no Dienvidzviedrijas vai Gotlandes.
Decembra beigās pie Ventspils pilsētas un novada robežas uz Kuldīgas pusi kādā tīrumā atrastais šķēpa gals ir 15 cm garš un jau laikazoba bojāts. Ventspils muzejam to atnesusi atradēja Aleksandra Smirnova, kam muzejs ļoti pateicīgs par atbildīgo rīcību. Diemžēl atrašanas apstākļi neļauj secināt, vai ir runa par kādu senu dzīves vai apbedījuma vietu.
A. Vijups norāda, ka nav iespējams droši pateikt, vai šķēpa uzgalis izgatavots Latvijas teritorijā vai ievests no citurienes: “Bronza tobrīd bija ārkārtīgi rets materiāls, ievests no ārpuses, un arī amatnieku grupa, kas ar to nodarbojās, bija neliela, turklāt varēja pārvietoties no vienas kopienas uz otru. Varu tikai pateikt, ka forma ir mūsu reģionam raksturīga.” Uzskata, ka bronza Latvijas teritorijā toreiz ienākusi kā apmaiņas prece no Vislas upes lejteces, tātad mūsdienu Polijas.
Arheologs atgādina, ka bronzas laikmeta atradumi Latvijā visbiežāk sastopami pie lielajām upēm – Daugavas, arī Ventas –, jo galvenie ārējo sakaru ceļi toreiz bija upes, tāpēc loģiski, ka bronza visbiežāk uzietama pie tām. Minētais šķēpa gals atrasts ap puskilometru no Ventmalas.
Kas attiecas uz bronzas priekšmetu retumu mūsu zemes teritorijā, tad jāņem vērā materiāla vērtība – visu, ko salauza vai nolietoja, pārkausēja jaunos darinājumos. Vijupa skatījumā, pie atrastā šķēpa gala redzamie atliešanas defekti liecina, ka ir runa tikai par metālapstrādes sākumu Baltijā.
Bronzas laikmeta speciālists, arheologs Andrejs Vasks lēsis, ka šķēps varētu attiekties uz agrā bronzas laikmeta beigām, tātad aptuveni uz 1200.–1000. gadu p. m. ē. Līdz ar to var sacīt, ka cilvēki Ventspils apkaimē uzturējās, varbūt jau pastāvīgi dzīvoja vismaz pirms aptuveni 3000 gadiem.
Vijups uzsver, ka to nevajadzētu traktēt kā pašas Ventspils apdzīvotības sākumu. Ventspils vecpilsētā arheologiem nekas senāks par 13. gadsimtu, kad šo vietu sāka apdzīvot vācu krustneši, līdz šim nav gadījies. Tiesa, 2001. gadā “Ventspils naftas” biznesa centra būvniecības vietā Ostas ielā atrada bronzas laikmeta šķēpa galu, taču uzskata, ka tas reiz ievests kopā ar burinieku balasta grunti, kas ņemta dažādās pasaules vietās, bet lielākoties Ziemeļeiropā, un, uzņemot preci Ventspils ostā, savulaik izbērta šajās vietās.
Ostas ielas šķēpa un tikko atrastā formas ir atšķirīgas. Vēl pastāv teorija, ka Ventas lejtecē 10.–11. gadsimtā pastāvējusi kāda vikingu apmetne.
Jautāts, kādēļ bronzas laikmetā cilvēki dzīvoja apkaimē, taču ne mūsdienu Ventspils teritorijā, kaut ietekas vieta varētu šķist pievilcīga, Vijups atbild, ka viens no galvenajiem iemesliem varēja būt apstāklis, ka šajā laikā cilvēki jau pastāvīgi nodarbojās ar zemkopību un lopkopību, bet jūrai tuvā augsne ir neauglīgāka, smilšaināka: “Pie tā laika lauksaimniecības līmeņa tik tuvu jūrai nodarboties ar zemkopību nevarēja.”
Cita lieta upju ielejas, palieņu pļavas dziļāk iekšzemē – gar to pašu Ventu, Užavu. Un kam šis šķēps varēja būt domāts – karam, medībām? “Medībām noteikti ne, jo tā ir “prastāka” saimnieciska nodarbošanās, kam arī bronzas laikmetā turpināja plaši izmantot akmens un kaula rīkus. Drīzāk tas varētu tomēr būt saistīts ar karošanu vai kalpot par sociālā statusa, piederības sabiedrības elitei simbolu – tā vienkāršoti salīdzinot, tāds kā mūsdienu “Rolex” pulkstenis,” spriež Ventspils muzeja pārstāvis.
