Bērnībā sēnes negaršoja 0
Baraviku gardums nācis no laika, kad Siliņi ar bērniem nenogurdami gājuši sēnēs. – Kad atrodi pirmo, acs piešaujas un tad jau aiziet, – pasmaida Jānis un atceras, ka viņš kā mazākais bērns līdis zem eglītēm, kur parasti uzgājis kādu sēņu karalieni. Lasījuši ar mēru – tik, cik tajā pašā dienā var sacept pannā, izvārīt katlā vai salikt burkās. Rekordi nav palikuši prātā, vien atminas, ka ar brāli cūcenes vākuši gluži kā kartupeļus – kastēs.
Jānis bija čakls lasītājs, taču švaks ēdājs. Negaršoja viņam bērnībā sēnes.
– Domāju, ka nebija pagatavotas manā gaumē, tiklīdz pats nostājos pie plīts, tā iegaršojās, – nosaka pavārs. Mamma vārījusi zupas, malusi sēnes kotletēs, kaltējusi.
– Kaltēt ir forši, jo sēnēm garša atveras daudz pilnīgāka. – Siliņu kaltēšanas paņēmiens bijis vienkāršs – saver sēnes uz diedziņa un izkar kādā vējainākā vietā, uz bēniņiem vai citur. Pilī žāvēšana nenotiek, lai ar to nodarbojas profesionāļi tepat no Matīšiem – “Cietais rieksts”.
Ar gaileņu gatavošanu ziemai gan jāuzmanās, brīdina šefs. Ja izmantojat tradicionālo paņēmienu ar apcepšanu sviestā – nekādu problēmu, bet saldējot tās svaigas, sēnes var kļūt nedaudz rūgtas, īpaši jau pēdējās, kas rudenī vāktas. Taču ir vēl viena metode, kā sēnes pirms saldēšanas apstrādāt, par to – šefa padomos.
Vajag gādāt ziemai krājumus, taču pašas garšīgākās ir svaigi gatavotās, tāpēc saēdieties tās jau tagad, iesaka Dikļu šefs un neskopojas ar dažām “ātrām receptēm”.
