Brokas otrā iespēja. NA ignorē kandidātes pagātnes traipus 65
Ne draudzība ar partijas politiskā pretinieka Nila Ušakova ģimeni, ne problēmas ar piekļuvi ierobežotas pieejamības informācijai nav atturējušas Nacionālo apvienību (NA) no nolūka virzīt Rīgas mēra amatam Baibu Broku.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā Baibas Brokas vadītais NA saraksts Rīgā startēja pārsteidzoši veiksmīgi, iegūstot 12 mandātus galvaspilsētas domē. Turklāt saraksta līderes kontā bija vairāk nekā 21 000 plusiņu, kas bija viens no labākajiem rezultātiem galvaspilsētā, atpaliekot tikai no “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” apvienotā saraksta līderiem Nila Ušakova (110 572 plusiņi) un Andra Amerika (28 564 plusiņi). Tieši šo sasniegumu un tam sekojošo praktisko pieredzi pašvaldībā NA līderi minēja kā galvenos argumentus Brokas atkārtotai virzīšanai uz šo amatu. Taču šajā laikā notikušas arī citas lietas, ko nacionāļi cenšas ignorēt.
Pirmkārt, Broka dažus mēnešus pēc ievēlēšanas pašvaldībā nolika mandātu, lai ieņemtu tieslietu ministres amatu Laimdotas Straujumas pirmajā valdībā. Ministrēšana gan sanāca īsa, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņai atteica pielaidi valsts noslēpumam un arī ģenerālprokurors šo lēmumu atstāja spēkā. Tādēļ pēc pusgada ministres amatā Broka demisionēja un atgriezās pašvaldībā, kur saņēmusi arī vietu Rīgas brīvostas valdē. Taču arī šeit Broka iekūlusies skandālos. NA sadarbības partneri no “Vienotības” domes frakcijas publiski pauduši bažas par Brokas neformālajām saitēm ar Ušakova ģimeni, tādēļ atteikušies viņas klātbūtnē apspriest politiski stratēģiskus jautājumus. Tikmēr NA (vismaz politiskā spēka lielākā daļa) viņai joprojām uzticas un gatava viņu virzīt Rīgas mēra amatam.
“Jautājumus par Baibas Brokas pielaidi valsts noslēpumam es neuzskatu par nopietniem argumentiem. It sevišķi pašreizējā situācijā, kad Putina sadarbības partneriem “Saskaņas” vadībā tiek piešķirtas pielaides, bet NA pārstāvjiem – ne. Tas nozīmē, ka sistēmā ir problēmas un šeit tās vienīgi ir izgaismojušās,” preses konferencē, iepazīstinot ar partijas izvirzīto Rīgas mēra amata kandidāti, teica NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Raivis Dzintars uzsvēra, ka partija cilvēkus vērtē pēc viņu politiskajiem uzstādījumiem, personības un paveiktajiem darbiem, nevis “dzeltenām ziņām”, ar to domājot bulvāru presē aprakstīto B. Brokas draudzēšanos ar N. Ušakova kundzi Ivetu Strautiņu. “Mūs drīzāk uztrauktu situācija, ja cilvēks kāda acumirklīga izdevīguma vārdā mainītu savus draugus, jo tāds cilvēks var atteikties arī no saviem principiem. Esam pārliecinājušies, ka Baiba nenodod ne vienus, ne otrus,” vērtēja R. Dzintars.
“Ne mūsu, ne Brokas kundzes rīcībā nav detaļu par iemesliem, kādēļ pielaide atteikta. Tādēļ pastāv bažas, ka process bijis ar politisku pieskaņu,” kandidāti aizstāvēja arī otrs NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Broka pati par šo gadījumu esot vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pašreizējam Rīgas domes priekšsēdētājam Ušakovam ir pielaide valsts noslēpumam, kaut arī pēc likuma domes vadītājam tā nav obligāti nepieciešama.
Līdz ar Brokas izvirzīšanu visas trīs koalīcijas partijas ir nosaukušas savus Rīgas mēra kandidātus, tādēļ tuvākajās dienās viņi no jauna apspriedīs “Vienotības” saraksta līdera Viļņa Ķirša piedāvāto memorandu. Tas runā par sadarbību pirms un pēc vēlēšanām, bet galvenais šā dokumenta uzstādījums ir apņemšanās neveidot domē koalīciju ar “Saskaņas”/”GKR” saraksta pārstāvjiem. Pēc neoficiālas informācijas, NA mēra amata kandidāte Broka sākotnēji vēlējusies veikt labojumus un apņemties nesadarboties tikai ar saskaņiešiem, atstājot manevra iespējas attiecībā uz Amerika “GKR”. Taču tagad viņa esot pārliecinājusies, ka abi “metami pār vienu kārti”. “Pirmsvēlēšanu retorika un lielīšanās par rīdzinieku naudu, cik labas lietas ir izdarītas, norāda, ka šie abi politiskie spēki nav šķirami. Viņi identificējami kā viens vesels,” teica Broka. Viņa arī noraidīja Ušakova un Amerika pārmetumus, ka labējās partijas pēc nākšanas pie varas galvaspilsētā varētu likvidēt kādus no pašreizējiem sociālajiem labumiem. “Mans mērķis nav kaut ko likvidēt, bet gan radīt iespējas Rīgai vairāk pelnīt, lai pilsētnieki varētu saņemt vēl vairāk atvieglojumu,” uzsvēra kandidāte.
Brokas kandidatūras apstiprināšana NA valdē bijusi vienprātīga. Pirms tam Rīgas nodaļā gan bijušas diskusijas, bet arī tur vairākums nosvēries par viņas kandidatūru. Tomēr neoficiālās sarunās vairāki NA biedri un atbalstītāji pauduši neizpratni par šādu partijas izvēli. Savukārt atsevišķos plašsaziņas līdzekļos Broka tiek saistīta ar maksātnespējas administratora Māra Sprūda ietekmi partijā. R. Dzintars gan šeit neredz iemeslu bažām: “Ik reizi, kad tiek izvirzīta kāda spēcīga un spilgta personība, tā tiek uztverta dažādi. Mēs rēķināmies, ka saņemsim vēl daudz uzbrukumu, jo mūsu kandidāte ir spēcīgākā alternatīva pašreizējai RD vadībai, taču esam gatavi tos atvairīt.”
Vizītkarte: Baiba Broka
* Dzimusi 1975. gada 2. oktobrī Madonā.
* 1998. gadā ieguvusi jurista specialitāti LU Juridiskajā fakultātē.
* 2001. gadā – maģistra grādu sociālo zinātņu tiesību nozarē.
* Strādājusi par prokurora palīdzi un tiesību zinātņu pasniedzēju LU.
* Bijusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre, vairāku tieslietu ministru padomniece, arī ministre.
* 2013. gadā kā NA saraksta līdere kandidēja uz Rīgas domi un tika ievēlēta.
