Brokas aizturēšana: daudz jautājumu 5
Latvijas Universitātes (LU) amatpersonas ir neizpratnē, tieši par kuru iepirkumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir aizdomas, ka tā ietvaros būtu notikušas koruptīvas darbības, tomēr atzīst: skandāls var kavēt LU attīstības plānus. Lai netraucētu izmeklēšanai, universitātes rektora vietniece juridiskajos jautājumos Baiba Broka ir atstādināta no amata.
B. Broka, kura ir arī bijusī tieslietu ministre, Rīgas domniece un tika minēta kā pretendente uz Rīgas mēra amatu, tika aizturēta pirmdien un arī otrdien vēl netika atbrīvota.
KNAB izplatīja informāciju par to, ka iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros KNAB veic neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā vairākas kratīšanas.
Procesuālās darbības tika veiktas LU. Kriminālprocess uzsākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un kukuļa pieņemšanu. KNAB secinājis, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai. Iespējamā kukuļa summa – ne mazāka kā 20 tūkstoši eiro. Sīkākas ziņas KNAB vakar nesniedza, taču tapa zināms, ka aizturēti arī būvniecības jomā strādājošie uzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers.
Kas tieši negodīgi iepirkts?
B. Broka LU ir ne tikai rektora vietniece, bet vada arī divas no trim LU iepirkumu komisijām. Tāpēc mulsina KNAB paziņojums par iepirkuma komisijas priekšsēdētājas vietnieces koruptīvajām darbībām. B. Broka līdz šim vadījusi gan LU centralizēto iepirkumu komisiju, gan arī LU akadēmiskā centra attīstības iepirkumu komisiju.
Pirmajā viņas vietniece ir LU juriste Anda Ozola, par kuru gan zināms, ka arī ikdienā viņa cieši sastrādājas ar B. Broku, bet otrās komisijas priekšsēdētāja vietniece ir LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne. Neviena no abām vietniecēm nav aizturēta, nav kratīti viņu darba kabineti vai dzīvesvietas un KNAB viņām nav prasījis iepirkumu dokumentus, “Latvijas Avīzei” vakar stāstīja E. Megne.
Līdz ar to nav saprotams, vai KNAB izplatītajā informācijā ieviesusies kāda kļūda.
LU rektors Indriķis Muižnieks patlaban ir atvaļinājumā un “Latvijas Avīzei” neizdevās ar viņu sazināties, taču viņa pienākumu izpildītāja, LU prorektore Ina Druviete sacīja, ka līdz ar atcelšanu no rektora vietnieces amata B. Broka vairs nav amatpersona arī iepirkumu komisijās.
“Lai novērstu LU darbības nepārtrauktību, būs kāds jāieceļ Brokas kundzes vietā, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts,” sacīja I. Druviete.
Viņa norādīja: nav zināms, par kura iepirkuma prettiesiskumu KNAB ir aizdomas. I. Druviete ir lūgusi KNAB sniegt sīkāku informāciju, tomēr tā vēl nav saņemta. Līdz ar to nav zināms, kā notikušais varētu ietekmēt tālākos LU attīstības plānus. LU infrastruktūras attīstība noris, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondiem un banku kredītiem. Ja cietīs LU reputācija, tā nākotnē varētu netikt pie attīstībai nepieciešamā finansējuma.
Arī E. Megne teica, ka nav zināms, par ko tieši B. Broka aizturēta. Viņa apšaubīja, ka koruptīvas darbības varētu būt notikušas saistībā ar akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecību. Kad notika iepirkumi par divu jau uzcelto ēku – Dabas mājas un Zinātnes mājas – būvniecību, B. Broka par LU iepirkumiem vēl nebija atbildīga. Šobrīd jau no pērnā jūnija turpinās iepirkums par trešās – Rakstu mājas – būvniecību, kam LU varētu tērēt vismaz 30 miljonus eiro, taču iepirkums vēl nav noslēdzies.
E. Megne norāda: piedāvājumu izvērtēšanai piesaistīti eksperti gan no būvnieku, gan arhitektu vidus, tāpēc “grūti iedomāties, ka te būtu iespējams strādāt kāda uzņēmēja interesēs”.
Rakstu mājas iepirkums noris kā konkursa procedūra ar sarunām. Tas nozīmē, ka vispirms katrs uzņēmējs, kas vēlas, var pieteikties kā iespējamais projektētājs un būvnieks. Pēc tam LU atlasa tos, kas atbilst kvalifikācijas prasībām, un turpina ar viņiem sarunas. Uzņēmēji piedāvā, kāds varētu būt būvniecības risinājums un cik tas varētu izmaksāt. “Šāds iepirkuma veids izraudzīts tāpēc, ka projekts ir sarežģīts, to iespaido arī “Rail Baltic” būve. Tāpēc vēlējāmies redzēt, ko uzņēmēji var piedāvāt. Ja piedāvājums pārsniedz mūsu finansiālās iespējas, varam no kaut kā atteikties un tad uzņēmēji pārveido piedāvājumu. Taču šajā konkursā pretendents vēl nav izraudzīts, kaut esam finiša taisnē,” stāstīja L. Megne.
Savukārt Centralizētajā iepirkumu komisijā bijuši daudz un dažādi iepirkumi. Viens no lielākajiem, par ko līgums noslēgts šā gada aprīlī, ir LU dienesta viesnīcu siltināšana par vairāk nekā 800 000 eiro. Šajā iepirkumā uzvarējis uzņēmums “Abora”.
LU kļūst par skandalozu augstskolu
Aģentūra LETA ziņoja, ka uzņēmējs, kura labā B. Broka strādājusi, pārskaitījis kukuli caur Latvijas Biatlona federāciju kā ziedojumu. B. Broka ir šīs organizācijas prezidente.
Neviens no uzņēmumiem, kas pērn ziedojis vismaz 20 000 eiro šai federācijai, LU iepirkumos nav uzvarējis, taču SIA “Roadeks” patiesā labuma guvējs ir jau minētais G. Rāvis, kā arī ar bijušo politiķi Andri Šķēli saistītas personas.
Turklāt pastāv iespēja, ka kukuļdevējs ir viens uzņēmums, kamēr labumu iepirkumā gūst kāds cits uzņēmums. Ar Biatlona federāciju vakar neizdevās sazināties: birojā neviens neatbildēja uz zvanu, tāpat viceprezidents Gundars Upenieks neatbildēja ne uz zvanu, ne īsziņu.
B. Brokas partijas biedri no Nacionālās apvienības apgalvo, ka viņiem neesot ne jausmas, par ko tieši Rīgas mēra amata kandidāte aizturēta. “Mums ir zināms tikai tas, kas jau izskanējis publiskajā telpā,” “Latvijas Avīzei” teica NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš uzticoties tiesībsargājošām iestādēm, tomēr pagaidām par B. Brokas izslēgšanu no partijas vai darbības apturēšanu tajā nav lemts, jo “vispirms jāuzklausa pati Broka”.
Versijas, ka B. Brokas aizturēšana tieši Valsts prezidenta inaugurācijas dienā varētu būt saistīta arī ar kādām politiskām aizkulišu spēlēm vai B. Brokas iespējamo kļūšanu par Rīgas domes priekšsēdētāju, R. Dzintars nevēlējās komentēt, kaut sacīja, ka arī šādas versijas “nevar izslēgt”. To, ka izmeklēšanai ir politiski iemesli, apgalvojis G. Rāvis.
B. Brokas aizturēšana un iespējamā korupcija ir jau otrais skandāls, kurā īsā laikā ierauta LU: pirms mēneša LU Satversmes sapulcei nācās atkārtoti balsot par to, vai Indriķim Muižniekam būtu jāturpina vadīt LU, pirmajās rektora vēlēšanās netika ievēlēts neviens no pretendentiem.
Vēlēšanu procesā izskanēja gana daudz neapmierinātības par I. Muižnieka līdzšinējo darba stilu, tostarp par to, ka gada alga LU B. Brokai ir vairāk nekā 50 000 eiro, kamēr mācībspēki un pētnieki spiesti iztikt ar daudz mazāku atalgojumu.
Satversmes sapulces dalībnieki savā starpā arī runāja, ka B. Brokas dēļ samazinās akadēmiskā brīvība, piemēram, brīžos, kad sapulcē bija atklāta balsošana, tieši B. Broka skatījusies, kurš balso vadībai pa prātam un kurš ne. Tomēr aptaujātie LU opozicionāri noliedz, ka būtu ko zinājuši par B. Brokas pieļautām nelikumībām un palīdzējuši tiesībsargājošām iestādēm.
