Brokai pielaidi valsts noslēpumam neizsniedz arī Drošības policija 19
Drošības policija (DP) neizsniegs speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam VAS “Latvijas Gaisa satiksme” valdes loceklei un bijušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK), aģentūra LETA noskaidroja DP.
Lūgumu piešķirt pielaidi DP saņēma 2014.gada 24.novembrī, taču, ņemot vērā, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau iepriekš vērtēja Brokas kā tieslietu ministres atbilstību pielaides saņemšanai, DP secinājusi, ka nav pamata pārskatīt SAB lēmumu par atļaujas neizsniegšanu.
Laikā, kad Broka bija tieslietu ministre, viņai bija nepieciešama augstākas kategorijas pielaide, bet tagad DP bija jālemj par zemākas kategorijas pielaides piešķiršanu.
Pašreizējā Rīgas domes deputāte Broka ir atbildīga par VAS “Latvijas Gaisa satiksme” Administratīvo departamentu un starptautisko projektu koordinēšanu.
Likumā teikts, ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.
2014.gada jūlija beigās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nemainīja SAB lēmumu par atteikumu toreizējai tieslietu ministrei Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc ministre paziņoja par demisiju.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai – ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai – ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides atteikšanai. Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija Brokas gadījumā.
