Brokai noslēpumus neredzēt. Izskan aizdomas, ka lēmums ir politiski motivēts 12
Satversmes Aizsardzības birojs (SAB) atteicis pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai, norādot, ka likums paredz atteikumu, ja ir šaubas par amatpersonas uzticamību. Nacionālās apvienības valde šādam vērtējumam nepiekrīt un aicinājusi tieslietu ministri pārsūdzēt lēmumu. Nacionāļi notikušo uzskata par dažu “Vienotības” biedru pasūtījumu un pauž atbalstu ministrei.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma tieslietu ministres demisiju neprasīšot, arī B. Broka paziņojusi, ka paliks amatā. Nacionālās apvienības valdes loceklis Gaidis Bērziņš sacīja, ka SAB lēmums neesot saprotams. “Notiekošais izskatās pēc politiskā pasūtījuma, kuru īsteno politiskie konkurenti. Brokas veiksme Rīgas domes vēlēšanās nepatika atsevišķiem “Vienotības” biedriem,” uzskata G. Bērziņš. Viņš pauda nostāju, ka būtiski sarežģījumi, pildot tieslietu ministres pienākumus, Brokai neradīšoties, jo jau četrus mēnešus viņa amatā strādā bez pielaides valsts noslēpumam. Vienīgais, kur viņa nevarot piedalīties, esot SAB ziņojuma virzīšanā un valdības slēgtajās sēdēs. Partijai neesot šaubu par Brokas uzticamību.
Tikmēr “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis uzsvēra, ka viņš zinot detaļas, kādēļ Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam, taču tās nedrīkstot izpaust.
“SAB visu ir rūpīgi izanalizējis, un lēmumam ir bijis pamats. Tur nav nekāda politiskā pasūtījuma, kā apgalvo daži NA politiķi,” teica Dz. Zaķis, kas uzsver – diez vai pati Broka vēlētos, lai SAB rīcībā esošā informācija nāktu atklātībā un viņai par to būtu jāsniedz savs skaidrojums. Viņaprāt, Broka neesot “Vienotības” politiskā konkurente. Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars norāda, ka Ministru kabineta Iekārtas likumā nav noteikts, ka ministram nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, tomēr tieslietu ministrei varētu būt apgrūtināti strādāt bez pieejas pie dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu. “Diezgan daudz dokumentu, kas satur valsts noslēpumu, iet tieši caur Tieslietu ministriju, piemēram, par cietumiem un operatīvo darbību,” teica E. Pastars. Viņš sacīja, ka savulaik esot rosināts noteikt likumos, ka valdības locekļi nevar strādāt bez pielaides valsts noslēpumam, taču šāds noteikums tad nav ieviests. Eksperts norādīja, ka Eiropas valstīs jautājumā par pielaidēm valsts noslēpumam ir dažādas pieejas – dažās amats vien garantē pielaidi, bet citās, tāpat kā Latvijā, amats vien šo pielaidi negarantējot un persona tiek vērtēta. Tiesību eksperts Juris Bojārs spriež, ka neesot loģiski, ka tieslietu ministrei neesot pielaides valsts noslēpumam, jo tas skar nozari. Viņš nepieļauj, ka SAB būtu bijis savā vērtējumā neobjektīvs, jo par SAB vadītāju Jāni Maizīti viņam esot priekšstats kā par profesionālu cilvēku. J. Bojārs prognozē, ka līdz Saeimas vēlēšanām rudenī Broka paliks amatā, bet pēc tām NA meklēs jaunu tieslietu ministra kandidātu un “viss atrisināsies dabiskā veidā”.
