Broka nav ieguvusi pielaidi valsts noslēpumam (papildināts) 5
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.
“Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],” sacīja Straujuma.
Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. “Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem – būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,” atzina Straujuma.
Gadījumā, ja Broka pati izlems atstāt ministres amatu, Straujuma viņas demisiju pieņemšot.
Tāpat premjerministre paziņoja, ka viņa no Tieslietu ministrijas pārņem SAB pārraudzības funkciju. Tas gan nenozīmējot, ka Maizītis zaudēs amatu. Viņa lūgusi Valsts kancelejai nodot SAB viņas pārraudzībā, lai turpmāk nav interešu konflikta iespēju. SAB pārņemšana pārraudzībā nozīmēs, ka turpmāk SAB ziņos valdības vadītājai, nevis tieslietu ministrei.
Arī Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA apliecināja, ka Broka šorīt uzzinājusi, ka pielaide valsts noslēpumam viņai ir atteikta. Ministre apstiprināja, ka SAB lēmumu viņa pārsūdzēs ģenerālprokuroram, kā tas noteikts likumā.
Bērziņš informēja, ka pirmdien plkst.14.30 notiks partijas valdes sēde, kurā tiks izvērtēta situācija pēc tam, kad Brokai atteikta pielaide.
SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA apstiprināja, ka birojs ir pieņēmis lēmumu atteikt izsniegt tieslietu ministrei pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem. Pirmā kategorija paredz pieeju sevišķi slepenai informācijai.
Tieslietu ministrei ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Lai arī likumā ir minēti argumenti, kāpēc pielaidi var atteikt, sīkākus komentārus SAB nesniegs.
Broka amatā stājās pirms apmēram pusgada. Ministre iepriekš teikusi, ka ir gatava vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ja SAB neizsniegs pielaidi valsts noslēpumam un arī ģenerālprokurors šādu SAB lēmumu nemainīs. Vēl aprīlī viņa gan atzina, ka pielaides neesamība būtiski netraucējot viņas darbā.
Raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka Brokai pielaide nav izsniegta, jo neesot skaidrības par vairākiem faktiem, kas saistīti ar viņas kādreizējo darbību, proti, par sadarbību ar Ķemeru sanatorijas kādreizējo investoru “Ominasis Latvia”, kā arī jautājumiem par viņas pārstāvētās nacionālās apvienības sponsoru ietekmi uz partijas pieņemtajiem lēmumiem.
Broka kandidēja maija beigās notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču ievēlēta netika.
Likumā ir uzskaitīti vairāki kritēriji, saskaņā ar kuriem pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta. Cita starpā pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kuri dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
SAB joprojām vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) atbilstību pielaidei valsts noslēpumam.
