Brocēniete ZANDA KUDIŅA uz dekoratīviem dēlīšiem raksta iedvesmojošus un uzmundrinošus vārdus – vairo labo pasaulē 0
Kā zināms, ar vārdu cilvēku var nogalināt, bet var arī celt, dot cerību, ticību un spēku. Brocēniete ZANDA KUDIŅA uz dekoratīviem dēlīšiem raksta iedvesmojošus un uzmundrinošus vārdus. Tātad vairo labo pasaulē.
Cits skatpunkts uz dēli
Šai nodarbei Zanda pievērsās pirms pāris gadiem, kad piedzima meitiņa Rebeka. Enerģiskā sieviete iepriekš bija direktora vietniece uzņēmumā “Saldus maiznieks”, radusi pie saspringta darba ritma, tāpēc vēlējās darīt vēl kaut ko papildus mazulītes auklēšanai. Pievērsties dekoratīvajiem dēlīšiem pamudinājusi Zandas māsa, kura ar ģimeni dzīvo Kanādā.
– Tur šādi dēlīši ir ļoti populāri, māsa tos taisa un arī rīko meistarklases, māca interesentiem, kā to darīt, – stāsta brocēniete. – Sākumā man šķita: kādi apzīmēti dēlīši?! Latvieši taču ir ļoti praktiski, un dēlis var būt tikai funkcionāls priekšmets.
Tomēr vēlme pamēģināt guva virsroku pār pragmatiskajiem apsvērumiem. Turklāt ģimenes mājas jaunbūvē netrūka izejmateriāla – koka palešu, bija arī zāģis, slīpmašīna un citi darbarīki. Zanda atceras, kā apņēmības pilna ķērusies pie slīpmašīnas un, to gandrīz nevarēdama novaldīt, braukājusi pa dēli turp un atpakaļ. – Protams, sākumā nezināju, cik spēcīgi slīpmašīna jāspiež pie dēļa, tāpēc tā manās rokās tricinājās un drebinājās. Vīriešus šis skats uzjautrināja, bet man radās spīts pierādīt, ka pratīšu labi rīkoties ne vien ar šo, bet arī ar citiem galdniecības darbarīkiem.
Pie pirmajiem dēlīšiem tika, tos sagarinot ar zāģi. Vīrs izjauca koka paletes, uz kurām transportēja būvmateriālus topošajai ģimenes mājai, bet Zanda tos slīpēja, sazāģēja vajadzīgajā garumā un beicēja. Kad ziede nožuva, ar otu, izmantojot akrila krāsu, rakstīja tekstus. Pirmo dekoratīvo dēlīti veltīja meitai, uzrakstot viņas vārdiņu, dzimšanas datumu, svaru un garumu piedzimstot. Gribējusi piekarināt kaut ko personisku pie bērna gultiņas.
Zanda neslēpj – teksta izdomāšana un pārcelšana uz dēlīša viņai patīk vairāk nekā zāģēšana un slīpēšana, bet bez tā, taisot dekorus, nevar iztikt.
Prasme pieaug
Lai darinājumi izdotos arvien kvalitatīvāki, Zanda ieklausījusies gan vīra, gan māsas padomos. – Viņa ieteica, kuri dēļi ir piemērotāki, cik garus tos sazāģēt, kuru beici izvēlēties, skaidroja, kā tā reaģē ar krāsām, – uzskaita darbīgā sieviete.
Kad mājās beidzās palešu un dēļu atgriezumu krājumi, izejmateriālu iegādājās būvmateriālu veikalos (izrādās, šim nolūkam neder ar antiseptiķi piesūcināti dēļi). Turpat pērk arī beici un akrila krāsu teksta rakstīšanai. Lai viss būtu akurāti, tekstu iepriekš uzraksta ar zīmuli.
Pirmie divi dekoratīvie dēlīši tapa meitiņai, bet nākamais bija veltījums ģimenei. Uz beicētā dēlīša uzzīmēja māju (tā pašu spēkiem top jau astoņus gadus) un uzrakstīja dzimtas uzvārdu. Nevienu dekoru neesot gatavojusi gariem zobiem. Zinot, ka uz dēlīša rakstītais veltījums cilvēkiem sagādās prieku, viņa strādā ar iedvesmu un prieku.
Pirms kāda laika Zanda aizrāvās ar vēl kādu darinājumu. Stikla pudeles noklāja ar speciālu tāfeļu krāsu, padarot tās par drošām krājkasītēm. Pirmkārt, nevar redzēt, cik daudz naudas ir pudelē, un, otrkārt, to nevar no pudeles izķeksēt pat ar garu pinceti. Ja tomēr gribas kontrolēt procesu, ar krītiņu, kas iekarināts pakulu diegā un piestiprināts pie pudeles kakla, var uzrakstīt iemestās banknotes nominālu. – Man tādējādi izdevās sakrāt naudu ceļojumam uz Horvātiju, kas citādi diezin vai būtu iespējams, jo vilinājumu tērēt naudu netrūkst, – smej Zanda.
Pudele–krājkasīte disciplinē, bet ar tāfeļu krāsu klātās kafijas krūzes rosina rakstīt mīļvārdus. Krūzītes lietotājam ik rītu var uzrakstīt kaut ko citu, jo pa rokai vienmēr ir krītiņš, kas ap krūzes osu iesiets pakulu auklā.
Zandas vaļasprieks pamazām pāraug nopietnākā kvalitātē. Ieceru ir daudz, tām seko arī darbi. Turklāt viņa saņem ģimenes un draugu atbalstu. Pirms gada dzimšanas dienā viņai uzdāvinājuši slīpmašīnu, bet šogad – jaudīgu elektrisko zāģi ar lāzeru. – Citas 30. dzimšanas dienā dāvanā saņem smaržas, zelta ķēdīti vai ceļojumu, bet es – zāģi, – atvadoties uzdzirkstī Zanda.
