Franču uzvārds, itāliešu asinis 0
Mazajā kalnu ciematiņā gandrīz katrs pastāvīgais iedzīvotājs nēsā franču uzvārdu, taču tikai retais sevi sauc par francūzi. Laipnās informācijas centra darbinieces Monikas uzvārds ir Beržē. Viņa stāsta, ka ilgus gadus La Tuile, saukta arī citos, ne mazāk skanīgos vārdos, atradusies franču ietekmē, un pēc Itālijas apvienošanas pilnībā nonākusi itāliešu rokās. Tikai pēc Otrā pasaules kara uz šo reģionu ieradušies “īstie” itālieši no Veneto vai Bergamo – viņi sekojuši darba piedāvājumam ogļraktuvēs, kuras savu darbu bija sākušas ap 1920. gadu. Tā atceļojis arī Monikas onkulis, kuru viņas mamma atbraukusi apciemot un iepazinusies ar savu nākamo vīru. La Tuiles skolā bērniem joprojām vienlīdz centīgi jāmācās itāliešu un franču valoda, tiesa, pēdējā ar laiku pabalē, atzīst Monika.
Pirms 20 gadiem Pino par La Tuili sarakstīja grāmatu. Kā viņa dzimtā vieta mainījusies pa šiem gadiem? Ziemā slēpotāju kļuvis nedaudz mazāk, taču instruktoriem un kalnu gidiem darba joprojām netrūkst. Vasarās sarucis alpīnisms, toties parādījies jauns sporta veids – daunhils, kad drosminieki ar riteņiem traucas lejā no kalniem. La Tuile pamazām veidojas par vasarnīcu ciematu, nedaudz sarūgtināts nosaka Pino – daudzi ļaudis te iegādājušies dzīvokļus vai mājas un ierodas pavadīt atvaļinājumu, no tā cieš viesnīcu un viesu māju, kā arī kafejnīcu un restorānu īpašnieki. Ik pa laikam slēpotāju kūrorta nedaudz pabalējušo spožumu palīdz uzspodrināt pasaules līmeņa pasākumi – nākamā gada 20. un 21. februārī šeit notiks Pasaules kausa izcīņa nobraucienā un supergiganta sacensībās sievietēm. “La Tuiles publicitātei tas nāks par labu, bet ikdienas tūristiem šī vieta nebūs pieejama,” nosaka Pino, taču piebilst, ka tās jau tikai dažas dienas un pēc tam atkal – benvenuto jeb laipni lūgti uz La Tuili!
Uzziņa
Daži padomi La Tuiles slēpotājiem
Slēpošanas sezona La Tuilē parasti sākas ap novembra vidu un ilgst līdz aprīļa beigām.
Janvārī un februārī raksturīgs auksts laiks līdz pat mīnus 10 – 15 grādiem.
Trases pēc grūtības pakāpēm atbilst visiem slēpotāju līmeņiem, sākot no Pasaules kausos iebrauktajām grūtajām “melnajām” nogāzēm līdz pat vairāku kilometru garām “sarkanajām” un “zilajām”.
Trašu kopgarums 150 kilometru, seguma kvalitāte – teicama. Pie pacēlājiem rindas veidojas ļoti reti.
Ar naktsmītņu izvēli jābūt uzmanīgiem, piemēram, “Atahotel Planibel Residence” apartamentu četras zvaigznes šogad izrādījās pabalējušas un ērtības neatbilda prasītajai cenai.
Ciematā pārtiku var nopirkt mazos veikaliņos, kas piedāvā svaigi ceptu maizi, sierus, dārzeņus, pašgatavotu pastu un citus itāliešu un franču virtuves produktus.
