Kalni bez pūdera 0
Instruktora vizītkartē rakstīts vienkārši Pino – lai daudzu tautību bērniem vienkāršāk iegaumēt vārdu, nosaka sirmais vīrs, kuram maijā apritēs 67 gadi. Itālijas kalnu kūrortu apmeklē raiba publika, piemēram, šonedēļ viņš māca kalnu slēpošanu angļu tūristiem – nedisciplinēta komanda, nosirdās skolotājs. Kur gan palikušas labās angļu manieres?
Pēdējos gados, kad itāliešiem ekonomiskās krīzes dēļ ar naudiņu izklaidēm tā paknapāk, La Tuile vairāk mērķē uz ārzemju viesiem. Līdzās Lielbritānijas atpūtnieku grupām arī ne mazums krievu. Pino kolēģis Dāvids piebilst, ka viņam tikko patrāpījušies slēpotkārotāji no Marokas, Libānas, Spānijas un pat viena meitene no Tallinas. Ak, tāpēc uz jautājumu, vai zina Latviju, viņš neprātojot nosauca Igaunijas galvaspilsētu.
Tāpat kā mūsu zemē, arī La Tuilē ziema sagādājusi pārsteigumus. Slēpošanas sezona te parasti sākas jau novembra pēdējās nedēļās, taču pagājušā gada nogalē sniega bija tik maz, ka normāli varējis paslēpot tikai ap Ziemsvētkiem, stāsta instruktori. Tāpat ar pūdersniegu, kas vajadzīgs bezbailīgajiem beztrašniekiem un vēl drosmīgākajiem helislēpotājiem, šogad La Tuiles augstienes nevar iepriecināt, kā parasti. Pino nav tikai slēpošanas skolotājs, otrs viņa tituls – kalnu gids – norāda uz visām iespējamām kalnu pievarēšanas prasmēm – arī būt par pavadoni slēpotājiem, kuri adrenalīnu ķer, lecot ar slēpēm no helikoptera. Tas atļauts tikai kalnu gida pavadībā, uzsver pieredzējušais skolotājs.
Pēc skaisti pavadītas dienas kalnos jānododas “apres ski” jeb pēcslēpošanas rituālam. La Tuilē neatrast skaļus bārus vai naktsklubus, tāpēc šo slēpošanas vietu par labu atzīst mierīgas vakarēšanas cienītāji.
